Saeima kaļ jaunu nodokli, kas noderēs vien dažiem, bet valstij izmaksās 400 tūkstošus

Cenšoties izvilkt no ēnu ekonomikas frizierus, auklītes, privātskolotājus un citus mazo pakalpojumu sniedzējus, politiķi radījuši jaunu nodokļu režīmu ar 10% likmi. Tomēr tā ienākumu griesti noteikti tik zemi, ka režīms varētu būt piemērots vien dažiem simtiem cilvēku. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta sistēmu pielāgošana izmaksās līdz 400 000 eiro, bet no bankām par iesaistīšanos interesi pagaidām izrādījusi tikai viena, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ideja par vienkāršotu 10% nodokli radusies Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājai Aivai Vīksnai no “Apvienotā saraksta”. Ieceres mērķis esot mudināt legalizēt ienākumus cilvēkus, kuri pašlaik par nelieliem blakusdarbiem nodokļus nemaksā vispār.

Kā potenciālie jaunā režīma izmantotāji minēti frizieri, skaistumkopšanas speciālisti, privātskolotāji, treneri, dārznieki, santehniķi, auklītes un citi nelielu pakalpojumu sniedzēji.

Sākotnēji bija paredzēts, ka 10% nodokli varēs maksāt personas, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro. Tomēr Finanšu ministrijas darba grupa pēc VID sniegtajiem datiem secinājusi, ka šādā gadījumā uz ievērojami izdevīgāko režīmu varētu pāriet liela daļa jau esošo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kuri pašlaik maksā 25% nodokli.

Tādēļ gada apgrozījuma griesti samazināti līdz 12 000 eiro jeb vidēji 1000 eiro mēnesī.

Vīksna atzīst, ka pie augstāka sliekšņa esošie nodokļu maksātāji, visticamāk, censtos izmantot iespēju maksāt tikai 10%.

“Es negribu teikt - optimizācija, bet vienkārši izmantos, protams, 10%. Tā ir tā reālā situācija,” raidījumam sacīja deputāte.

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne norādīja, ka sākotnējā likumprojekta versijā pat nebija paredzēti skaidri nosacījumi, kā cilvēks jaunajā režīmā varēs iekļūt un no tā izstāties. Tas pavērtu iespēju uz izdevīgāko nodokli pāriet jau strādājošiem mikrouzņēmumiem.

Viena nodokļa likme nenozīmē, ka personas tūlīt nāks no ēnu ekonomikas ārā,” uzsvēra Kaļāne.

Finanšu ministrs Māris Kučinskis skaidroja, ka piesardzību diktējot iepriekšējā pieredze ar mikrouzņēmumu nodokli, kas savulaik plaši izmantots nodokļu optimizēšanai. Ministrija uzskatot, ka drošāk ir sākt ar zemāku slieksni un vajadzības gadījumā to vēlāk palielināt, nevis pēc tam labot jau pieļautās kļūdas.

Tomēr nav skaidrs, cik daudziem cilvēkiem jaunais režīms vispār būs izmantojams. Piemēram, sieviešu matu tonēšana, griešana un veidošana Rīgas salonos maksā aptuveni 80 eiro. Lai nepārsniegtu 12 000 eiro gada apgrozījumu, frizieris varētu apkalpot tikai aptuveni 200 klientes gadā - vidēji 17 mēnesī jeb nepilnas četras nedēļā.

Ar vīriešu matu griezumiem 12 000 eiro limits tiktu sasniegts, apkalpojot vien divus vai trīs klientus darba dienā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs atzina, ka par režīma lietderību varēs spriest tikai pēc tā ieviešanas. Uz jautājumu, vai viņš zina kādu frizieri, kurš strādā ar 1000 eiro apgrozījumu mēnesī, Gorkšs atbildēja ar ironiju:

Ja man būtu jāaprēķina mana friziera ieņēmumi gadā, tad viņš iekļautos, apkalpojot tikai mani.”

Likuma virzītāji gan skaidro, ka jaunais nodoklis neesot paredzēts cilvēkiem, kuri ar friziera, santehniķa vai citu pakalpojumu sniegšanu pelna iztiku. Tas domāts tiem, kuriem ir pamatdarbs, bet blakus tam viņi nopelna vēl dažus simtus eiro.

Kā piemēri minēta bērnudārza direktore, kura par samaksu tīra sava nama kāpņu telpu, auklīte, kas dažas reizes mēnesī pieskata bērnus, vai cilvēks, kurš brīvajā laikā kādam salabo jumtu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzskata, ka iecere ir vismaz solis pareizajā virzienā, lai gan slieksnis varētu būt augstāks.

Savukārt opozīcijas deputāts Andris Šuvajevs pārmet, ka komisijā nav bijis aprēķinu ne par iespējamo režīma izmantotāju skaitu, ne par risku radīt jaunas nodokļu optimizācijas iespējas.

Vienlaikus jaunā nodokļa ieviešana valstij nebūs lēta. VID informācijas sistēmas būs jāpielāgo un jāsavieno ar bankām, kurās pakalpojumu sniedzējiem būs jāatver īpašs konts. Banka no tajā ieskaitītās naudas automātiski ieturēs 10% nodokli.

VID sistēmu pielāgošana varētu izmaksāt no 300 000 līdz 400 000 eiro.

Kaļāne atzina, ka jaunā režīma reālos rezultātus varēs vērtēt tikai pēc tā darbības sākuma. Ja tam pieteiksies vien daži desmiti vai 200-300 cilvēku, varētu rasties jautājums, vai sistēmas izveidošanas izmaksas nav pārsniegušas valsts budžeta ieguvumu.

“Es ļoti ceru, ka tā nebūs,” atbildēja Finanšu ministrijas pārstāve.

Ja Saeima likuma grozījumus pieņems, jaunais nodokļu režīms varēs sākt darboties nākamā gada aprīlī. Tikai tad kļūs skaidrs, vai tas patiešām palīdzēs kaut daļu mazo pakalpojumu sniedzēju izvilkt no ēnu ekonomikas vai arī būs kļuvis par kārtējo dārgo eksperimentu nodokļu sistēmā.