Lai gan cīņa pret aplokšņu algām Latvijā turpinās jau gadiem, negodprātīgi uzņēmēji arvien meklē jaunus veidus, kā izvairīties no nodokļu nomaksas. TV24 raidījumā Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Andrejs Grišins atklāja, ka pēdējā laikā aizvien biežāk tiek izmantotas ārvalstīs reģistrētas uzņēmumu shēmas, kas ļauj slēpt darba attiecības un nemaksāt nodokļus Latvijā.
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stokholm School of Economics in Riga (SSE Riga) pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā ir nedaudz pieaudzis, sasniedzot 21,8% no IKP. Tas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā.
Pērn izpildīta vairāk nekā puse no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027. gadam iekļautajiem pasākumiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).
Valsts kontroles revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir izsaukusi pretrunīgu reakciju. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens to nosaucis par “ļoti vāju un ļoti paviršu auditu”. “Atzinumā nebija neviena laba vārda. Es gribu pateikt, ka ir pilnīgi pretēji – ēnu ekonomika Latvijā gadu no gada samazinās,” norādīja ministrs.
No 1. novembra fiziskai personai, sākot būvdarbus, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) būs jānorāda finansējuma izcelsme, paredz valdības aprīlī apstiprinātie grozījumi Ēku būvnoteikumos, kuri stāsies spēkā 1. novembrī.
Uzsākot ēkas būvniecības procesu, jau no 1. novembra visām fiziskajām personām Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) būs jānorāda izcelsme naudai, par kuru plānots finansēt būvniecību. Šis ir viens no pasākumiem, kas iekļauts ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā. Eksperti norāda – vienas aktivitātes ietekmi uz ēnu ekonomiku izmērīt ir grūti. Taču kopā ar citiem rīkiem tas varētu sniegt artavu ēnu ekonomikas mazināšanā.
Šā gada septiņos mēnešos ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumu dēļ iekasēti septiņi miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju.
Pērn ēnu ekonomika Latvijā sarukusi līdz 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā 2023.gadā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā ir turpinājis mazināties, sasniedzot 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023.gadā bija 9,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā - katrā 7,4%, liecina jaunākais konsultāciju uzņēmuma "EY" pētījums "Shadow Economy Exposed", kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī kopš 2000.gada.
Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegusi sagatavotos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, lai atvieglotu nodokļu saistību izpildes pārbaudi attiecībā uz "A" reitinga nodokļu maksātājiem un atceltu pasūtītāju pienākumu katru gadu sniegt statistikas pārskatus par iepirkumiem, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.
Finanšu ministrija (FM) ceturtdien sākusi finanšu pratības projektu - realitātes šovu "Vai mani uzmetīs?" par sarkanajiem karogiem finanšu attiecībās, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.
Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, kas skar tirdzniecību, šobrīd vērsti uz mazo tirgotāju iznīcināšanu vai automatizētās pārdošanas ierobežošanu, nevis skaidrās naudas shēmu samazināšanu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji.
Ēnu ekonomika autoservisu sektorā sasniedz gandrīz 200 miljonus eiro gadā, aģentūrai LETA pavēstīja Auto asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz asociācijas veikto pētījumu.
Jaunākie publicētie SSE Rīga Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma dati par ēnu ekonomiku Latvijā rāda, ka ir vērojama ēnu ekonomikas mazināšanās. Tas liecina, ka VID reforma un uzsāktie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi dod rezultātu. Labs progress panākts arī tādu sistēmisku risinājumu izstrādē kā uzturlīdzekļu nemaksātāju atgriešana legālajā vidē, e-rēķinu ieviešana, naudas plūsmu caurskatāmības uzlabošana un koordinēts darbs starp iestādēm, tai skaitā efektīva datu apmaiņa starp tām, informē Finanšu ministrija .
Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-2027.gadam, kurā paredzēts samazināt ēnu ekonomikas apjomu līdz 18,9%, iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, informēja FM pārstāvji.