Ķīna samitā ar notikušo lidostā un vakariņās parāda Putinam viņa vietu

© Scanpix

Ķīna Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (APEC) samitā Šeņdžeņā demonstrējusi īpašu uzmanību ASV prezidentam Donaldam Trampam, savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins šādu sagaidīšanu nav saņēmis. Viens no spilgtākajiem diplomātiskajiem žestiem bija Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina personīgā ierašanās lidostā, lai sagaidītu Trampu, turklāt abi līderi pat apskāvās.

Kā vēsta laikraksts “The Guardian”, Sji Dzjiņpina došanās uz lidostu, lai sagaidītu ārvalstu līderi, ir neierasts diplomātisks solis. Tiek uzskatīts, ka Ķīnas prezidents šādi nav sagaidījis nevienu citu viesvalsts līderi kopš stāšanās amatā. Trampa sagaidīšana lidostā ar sarkano paklāju un godasardzi bija īpaši simboliska, jo abi līderi šādi apmainījās ar iepriekšēju pieklājības žestu — septembrī Tramps bija personīgi sagaidījis Sji viņa vizītes laikā ASV.

Tikmēr Putinu lidostā sagaidīja nevis pats Ķīnas prezidents, bet gan Cai Qi — Ķīnas Komunistiskās partijas Politbiroja loceklis un viens no ietekmīgākajiem valsts politiskajiem pārstāvjiem.

Īpašu uzmanību izpelnījies brīdis, kad APEC samita dalībnieki pulcējās uz oficiālo kopbildi - kad Vladimirs Putins pievienojās Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam, Ķīnas līderis vairākas reizes ar žestiem norādīja Krievijas prezidentam doties tālāk, garām viņam un viņa sievai Pengai Lijuaņai.

Rezultātā Sji Dzjiņpina sieva nostājās starp Ķīnas prezidentu un Putinu, savukārt Tramps atradās Sji otrā pusē.

Arī svinīgajās vakariņās, ko APEC samita dalībniekiem rīkoja Sji Dzjiņpins, uzmanību piesaistīja līderu izvietojums pie galdiem - Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs atzina, ka Putins un Tramps vakariņu laikā sēdēja pie dažādiem galdiem un viņiem nebija iespējas aprunāties. Viņš gan pauda cerību, ka līderi varēs sazināties nākamajā dienā.

“The Guardian” norāda, ka Sji Dzjiņpins samita laikā centās demonstrēt Ķīnu kā nozīmīgu starptautiskās sadarbības un brīvās tirdzniecības aizstāvi. Savā uzrunā viņš aicināja valstis atbalstīt uz noteikumiem balstītu starptautisko tirdzniecības sistēmu un iebilda pret protekcionismu.

Savukārt Putins savā uzrunā kritizēja Rietumu sankcijas, apgalvojot, ka tās lielā mērā zaudējušas savu ietekmi. Šādam vērtējumam publiski nepiekrita Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, kurš Putina izteikumus nodēvēja par meliem un uzsvēra, ka sankcijas joprojām ir reāls spiediena instruments.

Samita otrajā dienā paredzēta Trampa, Sji un Putina trīspusējā tikšanās. Šī tikšanās jau izpelnījusies salīdzinājumus ar 1945. gada Jaltas konferenci, kurā ASV, Lielbritānijas un Padomju Savienības līderi apsprieda pēckara pasaules kārtību.

Tomēr šāds salīdzinājums rada bažas vairākās valstīs, jo pastāv risks, ka lielvaras varētu lemt par citu valstu nākotni, neņemot vērā to intereses.

“The Guardian” uzsver, ka arī pašai Ķīnai šī tikšanās rada zināmu diplomātisku dilemmu. No vienas puses, tā ļauj Pekinai demonstrēt savu starptautisko ietekmi un spēju pulcēt pasaules lielvaru līderus pie viena galda. No otras puses, šāda tikšanās var novērst uzmanību no Ķīnas iecerētās samita dienaskārtības un radīt iespaidu par jaunu pasaules ietekmes zonu sadalīšanu.

Lasi arī:

Video