Kā sokas ēnu ekonomikas apkarošanā? Komentē FM

© Andrius Ufartas/MN

Pērn izpildīta vairāk nekā puse no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027. gadam iekļautajiem pasākumiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Trešdien, 25. februārī, notika ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu vadības un koordinēšanas sanāksme, kurā FM un nozaru ministriju pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri diskutēja par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam pasākumu izpildes progresu 2025. gadā un pārrunāja turpmāk veicamos darbus.

FM informē, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumu ieviešanā 2025. gadā noritēja darbs pie nodokļu maksātāja reitinga kopējā novērtējuma priekšrocību izmantošanas paplašināšanas, informācijas un datu apmaiņas uzlabošanas, sabiedrības izglītošanas, kā arī citiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai.

Kopumā 2025. gadā panākts ievērojams progress Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam īstenošanā - izpildīta jau vairāk nekā puse no plānā iekļautiem 56 pasākumiem, norāda FM. Tostarp 2025. gadā ir veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas nosaka paplašināt publiski pieejamo informāciju par samaksātajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem. Attiecīgi no 2025. gada 1. jūlija VID reizi ceturksnī publicē informāciju par komersantu attiecīgajā ceturksnī samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.

Tāpat pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, attiecinot pirmreizējai reģistrēšanai atsavināšanas liegumu transportlīdzekļiem, kura izlaiduma gads ir seši līdz desmit iepriekšējie gadi. FM skaidro, ka ar minētajiem grozījumiem tiek palielināts transportlīdzekļu vecums, uz kuriem attiecina atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu, lai lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā mazinātu ēnu ekonomikas riskus un novērstu prettiesiskas darbības valsts ieņēmumu jomā.

FM arī atzīmē, ka nozīmīgs solis ceļā uz mūsdienīgu, caurspīdīgu un digitāli attīstītu ekonomiku ir e-rēķinu ieviešana. Saskaņā ar Grāmatvedības likuma grozījumiem, sākot no 2028. gada 1. janvāra, e-rēķinu lietošana Latvijā būs obligāta darījumos starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. FM skaidro, ka e-rēķinu ieviešana ne tikai veicinās automatizētu rēķinu apstrādi, samazinās manuālo darbu un kļūdu iespējamību, bet arī ļaus VID strukturētā formā saņemt datus par katru darījumu, kas nodrošinās efektīvāku datu analīzi, uzlabos nodokļu administrēšanu un mazinās krāpnieciskus darījumus.

Tāpat 2025. gadā datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (DAGR) attīstības projektā izvērtētas plānā ietvertās pilotprojekta nozares un to datu integrācijas nepieciešamība DAGR platformā, informē FM. Pašlaik DAGR platformā ir pieejamas datu kopas no vairāk nekā desmit valsts iestādēm, tostarp no Valsts izglītības informācijas sistēmas un Uzņēmumu reģistra. Platforma tiek regulāri papildināta ar jaunu iestāžu datiem un papildu datu kopām.

FM skaidro, ka DAGR nodrošina centralizētu augstas veiktspējas valsts pārvaldes rīcībā esošo datu izplatīšanu un pārvaldību. Praksē tas nozīmē, ka datu ņēmējiem nepieciešams nodrošināt tikai vienu integrāciju, lai piekļūtu visiem valsts pārvaldes datiem. Šobrīd DAGR platformā publicētas 278 datu kopas no 71 datu devēja, savukārt integrācijas izveidojuši 46 datu ņēmēji.

Būvniecības jomā, lai pārliecinātos par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto datu atbilstību, VID 2025. gadā veica pārbaudes 61 būvlaukumā, konstatējot dažādus normatīvo aktu pārkāpumus 53 būvlaukumos. Tā rezultātā par būvlaukumos konstatētajiem pārkāpumiem sagatavoti nodokļu kontroles rēķini, papildus aprēķinot maksājumus budžetā 195 400 eiro apmērā.

Savukārt veselības nozares jomā, lai ārstniecības personas informētu un izglītotu par nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību, izstrādāts un VID un Veselības inspekcijas tīmekļvietnēs publicēts "Ceļvedis ārstniecības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot pakalpojumu sniegšanu".

Efektīva ēnu ekonomikas ierobežošana ir ne tikai FM vai VID prioritāte, bet arī ilgtermiņā koordinēti, kompleksi veicami vairāku valsts iestāžu pasākumi. FM norāda, ka darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir mērķtiecīgi jāturpina, stiprinot līdzšinējo sadarbību ar Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Labklājības ministriju, kā arī citām valsts institūcijām un nozaru asociācijām, kuras ar aktīvu dalību ir veicinājušas ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumu īstenošanu.