Putins izsaka draudus: "Atbilde būs daudz sāpīgāka"

© scanpix

Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien solīja "daudz sāpīgāku atbildi" Ukrainai par neseno uzbrukumu Krimas tiltam. Šie draudi izskanēja īsi pēc Ķīnā notikušajām trīspusējām ASV, Ķīnas un Krievijas līderu sarunām, kurās tika parakstīta kopīga deklarācija par globālo mieru un drošību, vēsta britu izdevums "Daily Mail".

ASV prezidents Donalds Tramps, Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins tikšanās reizē Ķīnas dienvidu pilsētā Šeņdžeņā parakstīja kopīgu "miera deklarāciju". Vēsturisko sarunu laikā valstu vadītāji apsprieda kodolatbruņošanos un karu Ukrainā.

Tomēr preses brīfingā pēc sarunām Putins paziņoja, ka Maskava atriebsies Ukrainai par nesenajiem triecieniem tiltam, kas savieno Krieviju ar okupēto Krimas pussalu, solot, ka atbilde Kijivai būs "daudz sāpīgāka". Putins apgalvoja, ka tilts tiekot izmantots tikai civiliem mērķiem, nevis militārā aprīkojuma vai degvielas pārvadāšanai, kā to norāda Ukrainas puse.

Viņš arī piebilda, ka pēc Ukrainas nesenajiem uzbrukumiem Krievija neparakstīs pamierus, kas attiecas uz enerģētikas sektoru vai Melno jūru.

Krievijas vadonis norādīja, ka Maskava atzīst Ukrainas tiesības uz drošību, taču "ne uz Krievijas rēķina", vienlaikus piebilstot, ka Tramps šķiet patiesi apņēmies izbeigt karu Ukrainā.

Bažas par Eiropas izslēgšanu no sarunām

Eiropas līderi iepriekš bija pauduši bažas, ka šāda trīspusēja tikšanās varētu atstāt Eiropu ārpus sarunu procesa par kontinenta drošību un mieru Ukrainā. Reaģējot uz to, Putins ceturtdien sacīja, ka Krievija ir gatava turpināt dialogu par Ukrainu un Eiropas drošību, taču tai esot labāk jāsaprot Eiropas nostāja. Viņš atzina, ka nav jēgas apspriest Eiropas drošības jautājumus bez pašu Eiropas pārstāvju klātbūtnes.

Par ko vienojās Šeņdžeņā?

Saskaņā ar Ķīnas valsts ziņu aģentūras "Xinhua" publicēto četru punktu deklarāciju visas trīs lielvaras apņēmās:

  • uzturēt stratēģisko stabilitāti un starptautisko drošību;
  • rīkot dialogu par kodolrisku samazināšanu un kodolieroču izplatīšanas novēršanu;
  • apspriest mākslīgā intelekta radītos draudus;
  • veicināt reformas efektīvākai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darbībai.

Deklarācijā arī uzsvērts, ka Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) un līdzīgas institūcijas nedrīkst "ļaunprātīgi izmantot savu jurisdikciju".

Salīdzinājumi ar Jaltas konferenci

Ceturtdienas tikšanās starptautiskajā telpā izpelnījusies salīdzinājumus ar 1945. gada Jaltas konferenci, kurā ASV, Lielbritānija un PSRS sadalīja ietekmes sfēras pēc Otrā pasaules kara, uzspiežot lielvaru darījumus mazākām valstīm. Jautāts par šo paralēli, Putins atbildēja, ka Jaltas konferencē "nebija nekā slikta".

Komentējot tikšanos plašāk, Putins nodēvēja diskusiju ar Sji un Trampu par "atklātu" un "ļoti noderīgu", kā arī par jaunu lappusi diplomātijas vēsturē. Viņš arī pieļāva iespēju decembrī apmeklēt G20 samitu Maiami pēc tam, kad šis jautājums būs apspriests ar ASV prezidentu. Lai gan netika panākta vienošanās par regulārām tikšanām šādā trīspusējā formātā, Krievijas līderis pauda vēlmi sarunas turpināt.

Tramps un Sji akcentē kodoldrošību

Savukārt Donalds Tramps sarunu laikā saviem Ķīnas un Krievijas kolēģiem paziņoja, ka visi trīs līderi "raksta vēsturi". "Esmu sajūsmā, ka šis brauciens ir devis mums iespēju rīkot šo pirmo trīspusējo tikšanos starp Amerikas Savienoto Valstu, Krievijas un Ķīnas līderiem. Šajā un daudzos citos aspektos mēs patiešām veidojam vēsturi," sacīja ASV prezidents, uzsverot nepieciešamību novērst kodolkaru un ievērot Kodolieroču neizplatīšanas līgumu.

Arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins norādīja, ka kodolieroči ir pilnībā jāaizliedz un jāiznīcina, lai izveidotu pasauli bez kodolieročiem. Analītiķi gan jau iepriekš prognozēja, ka šis samits būs drīzāk simbolisks un nenesīs reālus izrāvienus. Tikšanās notika brīdī, kad Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā tuvojas piecu gadu atzīmei.

Video