Kādā gadījumā Putins varētu izšķirties par kodolieroču izmantošanu? Eksperta komentārs

ASV izstāšanās no NATO varētu palielināt risku, ka Krievija izmanto kodolieročus, uzskata kodolpolitikas eksperts Spensers Vorens. Viņš brīdina, ka šāds pavērsiens varētu mudināt Maskavu pastiprināt spiedienu uz Eiropu un apdraudēt arī Baltijas valstis.

Ja ASV izstātos no NATO laikā, kad Krievija pastiprina savas darbības pret Eiropas valstīm, tas varētu palielināt kodolieroču izmantošanas risku, uzskata eksperts Spensers Vorens, raksta “Forbes”.

Vorens, kurš pēta Krievijas kodolarsenālu un tā izmantošanas doktrīnu, pieļauj, ka ASV aiziešana no alianses varētu mazināt Maskavas bažas par Rietumu atbildes reakciju un veicināt Krievijas centienus paplašināt savu ietekmi Eiropā.

Eksperta vērtējumā šādā scenārijā pieaugtu arī risks, ka Krievija varētu izmantot kodolieročus, lai mēģinātu panākt savu mērķu sasniegšanu militārā ceļā.

Krievijas iespējamās ekspansijas kontekstā uzmanība pievērsta arī Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Visas trīs valstis ir NATO dalībvalstis, un dalība aliansē ir būtiska to drošības garantiju daļa.

"Tāpat kā bijušās komunistiskās satelītvalstis visā Eiropā, īpaši Austrumvācija un Polija, Baltijas valstis kopš tā laika ir pievienojušās NATO tieši tāpēc, lai aizsargātos no Krievijas," teikts rakstā.

Vorens uzskata, ka, ja ASV būtiski samazinātu savu militāro iesaisti Eiropā, Krievija varētu saskatīt iespēju pārbaudīt NATO spēju kopīgi aizsargāt alianses dalībvalstis. Eksperta ieskatā tas varētu palielināt arī kodolieroču izmantošanas risku.

Vienlaikus viņš norāda, ka Eiropas NATO valstis arī bez ASV saglabātu ievērojamas militārās spējas, tomēr tas nenozīmētu, ka konflikts būtu viegli novēršams vai ka Eiropas valstis nevarētu ciest ievērojamus zaudējumus.

Vorens uzskata, ka, pastiprinot savu kodolieroču politiku pret Rietumiem, Krievijas militarizētais līderis arvien vairāk tuvojas kodolgalviņas faktiskai detonēšanai, lai sagrābtu vienu vai vairākas bijušās vasaļvalstis, īpaši Ukrainu, kuru viņš cenšas piespiedu kārtā iekļaut atdzimstošajā Padomju Savienībā.

Eksperts norādīja, ka Putinam ir galīgā vara pār Krievijas kaujas galviņu palaišanu. Viņš piebilda, ka viņa kodolieroču izmantošanas iespējamība pieaug, paplašinoties kampaņai atjaunot Padomju Sociālistisko Republiku Savienību.

Rakstā norādīts, ka pēc Ukrainas nākamie mērķi Putina "krusta karā", lai atjaunotu Krievijas zaudēto komunistisko impēriju, visticamāk, būs niecīgās Baltijas valstis, kuru ierobežotie bruņotie spēki, kuriem trūkst NATO aizsardzības atbalsta, nespēj konkurēt ar Krievijas armiju un gaisa spēkiem.

Vorens prognozē, ka, ja ASV signalizēs par izstāšanos no NATO Eiropas operāciju teātra, tas faktiski varētu paātrināt Maskavas plānus iebrukt Baltijas valstīs, vienlaikus samazinot šķēršļus tās kodolieroču izvietošanai, lai paātrinātu iekarojumus.

Vienlaikus eksperts uzskata, ka bez Amerikas Savienotajām Valstīm 31 NATO valsts, ja tās būtu apvienojušās, spētu aizstāvēt jebkuru valsti, kurā iebruktu, un galu galā sakaut Krieviju.