VIDEO. “Beidziet muldēt!” TV studijā saplēšas Pēteris Šmidre un Ivars Āboliņš

Diskusija par sabiedrisko mediju finansēšanu “nra.lv sarunu” studijā uz brīdi pārauga pamatīgā vārdu kaujā. Uzņēmējs Pēteris Šmidre pārmeta Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Ivaram Āboliņam dezinformācijas izplatīšanu un aicināja viņu “beigt muldēt”.

Žurnālistes Kristīnes Kravcovas vadītajā diskusijā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (Nacionālā apvienība), kā arī uzņēmējs un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidents Pēteris Šmidre.

Sarunas dalībnieki sprieda par sabiedriskajam medijam piešķirto finansējumu, tā izlietojumu un amatpersonu atbildību. Diskusijā izskanēja, ka sabiedrisko mediju budžets pēdējos gados ir būtiski pieaudzis, tādēļ vairs nevarot apgalvot, ka Latvijas sabiedriskie mediji būtu nabadzīgākie Eiropas Savienībā.

Vienlaikus tika aktualizēts jautājums, vai par saņemto finansējumu sabiedriskie mediji pienācīgi nodrošina visas tiem uzticētās funkcijas, tostarp spēju darboties krīzes situācijās. Āboliņš uzsvēra, ka jāstiprina atbildība un jāsakārto normatīvā bāze, taču Šmidre vēlējās runāt par pašu finansēšanas sistēmu.

Viņš pauda pārliecību, ka mediju budžetam nevajadzētu būt atkarīgam no kopējā valsts budžeta sadales un politiskajiem lēmumiem. Šmidre sāka skaidrot, ka daudzās valstīs sabiedrisko mediju finansējums tiek veidots atsevišķi, taču izteikums par Kultūras ministrijas lomu izraisīja asu Āboliņa reakciju.

“Budžets nav Kultūras ministrijas daļa,” Šmidri pārtrauca Āboliņš, norādot, ka medijiem ir savs budžets, kuru apstiprina Saeima, un Kultūras ministrijai ar tā sadalīšanu neesot saistības.

Šmidre atbildēja, jautājot, kas tad īsti apstiprina šo budžetu, bet, Āboliņam turpinot iebilst, uzņēmējs zaudēja pacietību.

Pārstājiet izplatīt visu laiku dezinformāciju! Beidziet muldēt vispār šeit!” viņš asi vērsās pie Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra.

Pēc skaļās vārdu apmaiņas Šmidre turpināja skaidrot savu priekšlikumu. Viņaprāt, ja mediji tiek uzskatīti par ceturto varu, to finansējumam jābūt pēc iespējas neatkarīgam gan no valdošās koalīcijas, gan Ministru kabineta un deputātu lēmumiem.

Uzņēmējs atsaucās uz citu valstu pieredzi, kur mediju finansēšanai izmantoti īpaši nodokļi vai citi no kopējā valsts budžeta nodalīti ieņēmumu avoti. Tas ļaujot mazināt politiķu ietekmi un stiprināt sabiedrisko mediju neatkarību.

Vienlaikus Šmidre atzina, ka Latvijas nelielajā tirgū mediji nevar izdzīvot tikai ar reklāmas ieņēmumiem. Viņaprāt, sabiedriskajiem medijiem nevajadzētu dzīties pēc reklāmas naudas un konkurēt ar komercmedijiem - valstij būtu jākompensē summa, kuru tie varētu iegūt reklāmas tirgū.

“Mūsu situācija ir drausmīga,” paziņoja Šmidre, salīdzinot televīzijas reklāmas tirgu Latvijā, kas, pēc viņa teiktā, ir aptuveni 30 miljoni eiro, ar sabiedrisko mediju aptuveni 60 miljonu eiro lielo budžetu.

Viņš secināja, ka šāds sabiedriskā medija finansējums uz kopējā reklāmas tirgus fona ir milzīgs un būtiski ietekmē arī komercmediju iespējas pastāvēt.