“The Economist”: Eiropa gatavojas iespējamam uzbukumam no Krievijas, taču saskaras ar negaidītu problēmu

Eiropas aizsardzības rūpniecība ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, jo reģions steidzas izpildīt gadu vecu NATO vienošanos par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 3,5% no IKP līdz 2035. gadam. Alianses Eiropas dalībvalstis cenšas atjaunot savus bruņotos spēkus, lai pretotos potenciālam Krievijas uzbrukumam.

Saskaņā ar “The Economist” datiem, Eiropa gatavojas konfrontācijai ar Krieviju bez ASV atbalsta - uz šo soli ir pamudinājis karš Ukrainā.

Publikācijā norādīts, ka “BAE Systems” rūpnīca “Hagglunds” Zviedrijā tikai pirms 10 gadiem samazināja izmaksas, lai izdzīvotu. Tagad britu uzņēmums palielina savu ražošanas jaudu piecas līdz sešas reizes, lai apmierinātu strauji augošo pieprasījumu.

“BAE Systems” ieņēmumi ir pieauguši no 211 miljoniem ASV dolāru 2018. gadā līdz 1,1 miljardam ASV dolāru 2025. gadā un ir ceļā uz to, lai pārsniegtu 2 miljardus ASV dolāru gadā, norāda izpilddirektors Tomijs Gustafsons-Rasks.

Uzņēmums ražo CV90 kājnieku kaujas mašīnas, kuras izmanto Ukrainas karavīri. 21. atsevišķā mehanizētā brigāde pat pasniedza uzņēmumam Ukrainas karogu ar uzrakstu "Paldies, vienmēr" kā pateicības zīmi par atbalstu.

Ne visas valstis spēj sekot līdzi aizsardzības izdevumu palielināšanai, tomēr šīs pārapbruņošanās drudža otra puse bija redzama nesenajā demonstrācijā Briselē, kur tūkstošiem cilvēku izgāja ielās ar saukli "Labklājība, nevis karš", uzsver publikācija. Pagājušajā gadā arī arodbiedrības Itālijā izveda aptuveni 500 000 cilvēku ielās, lai protestētu pret aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Publikācija norāda, ka Eiropai neizbēgami būs jāpiekāpjas, ja tā vēlas spēcīgākus bruņotos spēkus. Tas prasīs lielākus valdības aizņēmumus, augstākus nodokļus, samazinātus sociālos izdevumus vai visu trīs kombināciju.

Žurnālisti piebilst, ka NATO dalībvalstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, varētu viegli sasniegt 3,5% no IKP aizsardzības izdevumu mērķi, ja tās turpinātu palielināt savus izdevumus pašreizējā tempā. Tas attiecas arī uz Apvienoto Karalisti un Franciju.

Tomēr tas varētu izraisīt asas debates NATO samitā Ankarā. Jau iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps un ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets kritizēja Eiropas NATO dalībvalstis, apgalvojot, ka tās gūst labumu no ASV drošības garantijām, vienlaikus nodrošinot saviem pilsoņiem dāsnas pabalstus un garas brīvdienas.

Publikācija uzsver, ka valstis, kas jau gandrīz sasniegušas 3,5% no IKP aizsardzības izdevumu mērķi, galvenokārt ir tās, kas izjūt vislielākos draudus no Krievijas, piemēram, Baltijas valstis un Polija. Lai to panāktu, Lietuvai bija jāievieš jauns nodoklis, savukārt Somija ir strauji samazinājusi izdevumus veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar “Fitch” reitingu aģentūras aplēsēm, kopumā 11 Eiropas valstis finansē vismaz pusi no savu aizsardzības izdevumu pieauguma, palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus. Eiropas Ārlietu padomes aptaujas liecina, ka tas parasti ir vieglāk valstīs, kas atrodas tuvāk frontes līnijai, kur lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta sociālo izdevumu samazināšanu aizsardzības finansēšanai.

Ir arī valstis, kas cenšas sasniegt savu mērķi, bet kurām ir ierobežotas spējas un zems atbalsts nodokļu palielināšanai vai sociālo pabalstu samazināšanai. Starp tām ir Apvienotā Karaliste un Francija.

Lielbritānija pašlaik atrodas tik sarežģītā situācijā, ka aizsardzības ministrs Džons Hīlijs pagājušajā mēnesī atkāpās no amata niecīgā plānotā budžeta pieauguma dēļ. Pēc turpmākām debatēm tika panākta vienošanās par nelielu pieaugumu 0,1% apmērā no IKP līdz 2030. gadam, tādējādi kopējais apjoms sasniedzot 2,7%. Analītiķi šaubās, ka Apvienotā Karaliste līdz 2035. gadam sasniegs 3,5%.

Francija vēl vairāk atpaliek no grafika - Parīze plāno līdz 2030. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz tikai 2,5% no IKP, taču pat tas prasīs kompromisus nodokļu palielināšanas vai budžeta samazinājumu veidā citās jomās.

Ir arī valstis, kurām ir vienaldzība pret aizsardzības izdevumu palielināšanu, norāda izdevums. Piemēram, Spānija panāca izņēmumu, paziņojot, ka ierobežos savus izdevumus līdz 2,1% no IKP, bet Portugāle aizsardzībai tērē 2% no IKP.

Itālija iepriekš paziņoja par izdevumu palielināšanu par 39%, lai pagājušajā gadā sasniegtu 2% no IKP, tomēr izdevums uzsver, ka faktiskais izdevumu pieaugums bija tikai 7%, bet pārējais ir grāmatvedības triki.

Publikācija norāda, ka problēma ir ne tikai tā, ka valstis nespēj sasniegt izdevumu mērķus, bet arī tā, ka tās bieži vien līdzekļus tērē neefektīvi.

Daudzas Eiropas valstis pārtērē līdzekļus iekšzemes rūpniecībai, kas noved pie sadrumstalotības. Kamēr Eiropa ražo piecus dažādus haubiču modeļus, Amerika ražo vienu veidu.

Pastāv arī nelietderīga tēriņu izšķiešana, piemēram, pagājušajā mēnesī Vācija atcēla 10 miljardu eiro vērtu kuģu būves programmu, jo tā atpalika no grafika, un izmaksas bija strauji pieaugušas līdz 18 miljardiem eiro. Nodokļu maksātājiem ir visi iemesli būt sašutušiem: 2,3 miljardi eiro tika iztērēti fregatēm, kuras Jūras spēki nekad nesaņems.

"Valstīm nevis vienkārši jāseko līdzi tēriņiem, bet gan jāskatās, kas tieši tiek iegādāts par šo naudu un vai šie pirkumi nodrošina spējas (piemēram, bruņotās brigādes), ko tās ir apņēmušās nodrošināt NATO. Daudzi no šiem mērķiem saprotams, ka ir tīti slepenībā, taču pat neliela plīvura pacelšana palielinātu atbildību," teikts rakstā.