Sabiedriskās domas pētīšanas aģentūru “Faktu logs” un “Latvijas fakti” augustā un septembrī veiktās aptaujas ļauj noskaidrot ne tikai respondentu politiskās izvēles, bet arī tos avotus, no kuriem viņi smeļas informāciju, kas ir šo izvēļu pamatā.
Apstiprinās jau agrākajos gados populārā ideja, ka galvenais informatīvais avots, kurš ietekmē vēlētāju izvēli, ir interneta sociālās vietnes - “Meta” (Facebook), “X” (Tvitter), “Instagram”, “Tik-Tok” un citas. Septembra aptauja rāda, ka 45% no visiem aptaujātajiem min šo avotu. Ikdienā latviešu valodā runājošie respondenti sociālos tīklus kā informācijas avotu, uz kuru balstoties pieņems lēmumu par savu politisko izvēli, nosauc retāk (43%) nekā krieviski runājošie (51%).
Tā kā sociālos tīklus šodien lieto ievērojami vairāk nekā 45% Latvijas iedzīvotāju, tad šie skaitļi vairs neliekas tik lieli. Vēl jo vairāk, ja ņemam vērā to, ka respondenti varēja nosaukt vairākus avotus. Tas varētu liecināt, ka lai arī sociālie tīkli ir populārākais informācijas avots, vienlaikus pietiekami liela to lietotāju daļa šos tīklus neuztver kā avotu, kuram var pārliecinoši uzticēties.
Pat tajās vecuma grupās (18-39 gadi), kas sociālos tīklus lieto gandrīz 100%, liela daļa tos neuztver kā nozīmīgu informācijas avotu, lai arī tieši šajās vecuma grupās, kā jau bija sagaidāms, ir vislielākā sociālo tīklu ietekme uz politisko izvēli. Vecuma grupā 18-24 gadi - 55%; 25-39 gadi - 59%.
Ko no tā varam secināt? Skaidrs, ka sociālo tīklu lomu nekādi nedrīkst nenovērtēt, bet to arī nevajadzētu pārvērtēt. Dažkārt izskan izteikumi, ka mūsdienās visu nosakot šie sociālie tīkli, tajos iestrādātie ierakstu padeves algoritmi un tamlīdzīgi tehnoloģiskie jauninājumi. Izejot no šīs teorijas, atsevišķi partiju aktīvisti aicina visu enerģiju un resursus virzīt tieši šajā informatīvajā segmentā.
Pasaules prakse liecina (par to rakstīja “Neatkarīgā”), ka šādai vienpusībai parasti ir visai bēdīgi rezultāti. Lai arī sociālie tīkli nosaka daudz, tie nenosaka visu. Svarīgi ir arī citi informatīvie avoti. Es pat atļautos teikt - informatīvo avotu kopums. Citiem vārdiem runājot - tēls.
Priekšvēlēšanu diskusijas dažādos medijos kā nozīmīgu izvēles avotu min 41% respondentu. Šis salīdzinoši lielais respondentu īpatsvars ir pārliecinošākā atbilde uz visai bieži dzirdētiem iebildumiem, ka šo diskusiju esot pārāk daudz. Mēs, protams, šeit nerunājam par šo diskusiju kvalitāti, formātu un citām detaļām, bet gan par pašu šo diskusiju jēgu.
Šīm politiskajām diskusijām ir arī būtiska nozīmē jau pieminētā publiskā tēla veidošanā. Īpaši nozīmīgas tās ir trijām no elektorālā aspekta svarīgām vēlētāju grupām: sievietēm - 44%, cilvēkiem ar augstāko izglītību - 53% un vecuma grupā virs 65 gadiem - 53%.
Par spīti nebeidzamajiem stāstiem par nacionālo mediju lomas neizbēgamu samazināšanos, tie joprojām saglabā savu vietu politiskās ietekmes avotu augšdaļā. 37% respondentu nacionālos medijus nosauc kā nozīmīgus informācijas avotus. To ietekme samazinās, samazinoties respondentu vecumam. Vecuma grupā virs 65 gadiem - 47%, bet 18-24 gadi - vairs tikai 27%. Arī samazinoties izglītības līmenim. Ar augstāko izglītību - 41%, bet ar pamata izglītību - 27%.
Kā maznozīmīgākie avoti tiek uzskatītas sarunas ar kolēģiem un draugiem - 31%, un pēdējā vietā partiju programmas - 28%. Ar partiju programmām šeit, visticamāk, cilvēki saprot partiju idejiskos uzstādījumus, jo grūti noticēt, ka 28% vēlētāju patiešām ir lasījuši šo partiju programmas, Latgalē pat - 39%.
Savukārt sarunas ģimenē, ar radiniekiem ir svarīgas šajos lēmumos tikai 36%, kas, manuprāt, ir neparasti maz. Tas drīzāk liecina par cilvēku pašu samērā virspusējo izpratni par politisko izvēļu veidošanās faktoriem. Īpaši tas attiecas uz tiem, kuri neatrodas politisko aktīvistu burbulī un par politiku interesējas garāmejot.
Taču šie neaktīvie politiskā procesa dalībnieki ir vēlētāju lielākā daļa. Tieši viņus visvairāk ietekmē noteiktas sociālās straumes, kādas veidojas viņu apkārtnē. Lai arī tikai aptuveni trešdaļai apkārtējā vide - draugi, kolēģi, tuvākie radinieki - bija galvenie viņu politikās izvēles ietekmētāji, šī trešdaļa ir viena no svārstīgākajām, ar lielu partejiskās mobilitātes potenciālu.
Kad 2019. gadā tika vairākkārt palielināts finansējums partijām no valsts budžeta, tad kā viens no argumentiem šī lēmuma pamatošanai tika minēts: partijām būšot lielākas iespējas finansēt dažādus politiska rakstura pētījumus. Diemžēl līdz šim partijas šo naudu vairāk izmantojušas dažādu priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumu finansēšanai, reklāmai, par kuru reālo atdevi ir ļoti neskaidra nojausma, bet ar nopietnu socioloģisko pētījumu organizēšanu partijas nodarbojušās daudz kūtrāk.
Ar šādiem nopietniem socioloģiskajiem pētījumiem saprotot ne tikai ierastos atsevišķu politiķu vai politisko tēmu popularitātes mērījumus, bet tieši pētījumus, kas dotu iespēju labāk izprast politisko procesu dinamikas
cēloņus, to veicinošos faktorus un mehānismus. Lielāku uzmanību pievēršot tieši šo procesu psiholoģiskajiem faktoriem, kuri bieži vien tiek it kā aizmirsti, visu uzmanību pievēršot vairāk taustāmiem un skaitliski vieglāk aprakstāmiem rādītājiem.
Šo psiholoģisko faktoru faktiskā prioritāte pār visiem citiem faktoriem ir labi redzama arī pašreizējos partiju reitingos. Esošā premjera Andra Kulberga salīdzinoši augsto popularitāti nekādi nevar izskaidrot ar kaut kādiem ekonomiskajiem rādītājiem (augstie IKP pieauguma rādītāji tika sasniegti bez viņa) vai enerģiskām, iedzīvotāju ar sajūsmu uztvertām viņa vadībā veiktām reformām (to nav). Taču šo popularitāti var viegli izskaidrot ar vairāku psiholoģisku faktoru sakritību, par ko gan citreiz.
