“Eurostat” dati par 2025. gadu rāda, ka Latvijai (% pret iekšzemes kopproduktu (IKP)) ir lielākais parāda apjoms un budžeta deficīts starp Baltijas valstīm.
“Skaidrs, ka pēdējos gados bija jāpalielina izdevumi aizsardzībai, un tas ietekmē kopējo finanšu stāvokli, bet arī Latvijas kopējie budžeta izdevumi (% pret IKP), tajā skaitā algu fonda izdevumi valdības iestādēs, ir augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Un vairākos rādītājos atšķirība star Latviju un kaimiņvalstīm parādījās pēdējo piecu gadu laikā,” savā “Facebook” kontā raksta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu konsultants Jānis Hermanis.
Izsakot valsts parādu procentos no IKP, Latvijai tas ir 46,9%. Lietuvai - 39,5%, Igaunijai - 24,1%.
Pagājušā gada nogalē Latvijas valsts parāds tika plānots 20,5 miljardu eiro apmērā (ap 49% no IKP), finanšu ministram Arvilam Ašeradenam uzsverot nepieciešamību nepārsniegt 55% no IKP. Ašeradens norādījis, ka, neraugoties uz lieliem aizņēmumiem aizsardzībai, budžets veidots kā "drošākas nākotnes budžets", cenšoties ierobežot tēriņus.
660 miljoni tikai par parāda apkalpošanu
Viena gada laikā (2023-2024) parāds pieauga par 1,2 miljardiem, kas ir liels parāda pieaugums, un pieaugušas ir parāda apkalpošanas izmaksas, kas 2026. gadā plānotas 660 miljoni eiro.
Debatējot par aizsardzības nozarei nepieciešamo finansējumu, daudzi politiķi norādīja, ka valsts parāda pieaugums “nav nekas traks” - tā apjoms procentos no IKP ir mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), vairākās Rietumeiropas valstīs tas ir daudz milzīgāks, Latvijas parāds iekļaujas fiskālās disciplīnas rāmjos. Tik tiešām 2025. gada jūlijā Eiropas Komisija atļāva Latvijai un vēl 13 ES dalībvalstīm neievērot stingro budžeta disciplīnu (budžeta deficītu virs 3% no IKP) saistībā ar būtisku aizsardzības izdevumu palielināšanu, un Latvijai nav jābaidās no sankcijām par budžeta deficīta pārsniegšanu.
Taču, ja izdala valsts parādu ar valsts iedzīvotājiem, iznāk prāva summa - 10 963 eiro. Tas ir - bērnus un sirmgalvjus ieskaitot. Par šo summu nav jāsatraucas, jo to uzreiz neprasa atdot, taču parāda apkalpošana gan mazliet izmaksā - 320 eiro no katra Latvijas iedzīvotāja.
Grieķijai un Itālijai nākas maksāt par sen aizgājušu valdību kļūdām
Ar citu ES valstu parādiem gan ir kā ar vidējo temperatūru slimnīcas palātā - dažādos Eiropas reģionos datiem par valsts parādu ir dažāda priekšvēsture.
Pagājušā gada trešā ceturkšņa “Eurostat” skaitļi liecina, ka ES vidējais rādītājs valsts parādam ir 81,7%. Taču šāda iespaidīga kopējā apjoma rāvējas uz augšu ir dažas valstis, kurām parāds tik tiešām ir ļoti liels. Līdere ir Grieķija. Pagājušā gada ceturtā ceturkšņa dati liecina, ka Grieķijas valsts parāds stipri pārsniedz visu IKP - tas ir 146,1% pret IKP.
Bet tam ir skaidrojums. Grieķijas valdības parāds joprojām ir ārkārtīgi augsts gadu desmitiem ilgas strukturālas fiskālās nepareizas pārvaldības, lielas aizņemšanās un vājas nodokļu iekasēšanas dēļ, ko vēl vairāk saasināja smaga ekonomikas lejupslīde 2009. un 2018. gada krīžu laikā. Lai gan glābšanas pasākumi novērsa tūlītēju maksātnespēju, tie atstāja valsti ar ilgtermiņa parāda saistībām (līdz 2060. gadam), kā rezultātā parāda attiecība pret IKP joprojām bija augsta - 151,2% līdz 2022. gada 2. ceturksnim. Tomēr Grieķijas parāds pamazām samazinās un, noslēdzot pērno gadu, bija jau 146,1%.
Lielāks par IKP ir arī Itālijas valdības parāds - vairāk nekā trīs triljoni eiro jeb 136,1% no IKP. Tas izriet no gadu desmitiem ilgām strukturālām problēmām, galvenokārt augstiem procentu maksājumiem par parādu, kas uzkrāts 20. gadsimta 80. gados. Drūmā ekonomisko neveiksmju vēsture kā aste velkas Itālijai līdzi no tiem laikiem, kad Latvija vēl dzīvoja “attīstīta sociālisma” ērā, PSRS okupēta.
Arī Francijas valdības parāds ir liels - līdz 2025.-2030. gadam tas sasniedza aptuveni 3,4 triljonus eiro jeb aptuveni 115-125% no IKP. “Eurostat” dati rāda 115,6%. Tas radies gadu desmitiem ilgu strukturālu pārtēriņu, milzīga COVID-19 pandēmijas atbalsta un lielu enerģētikas krīzes subsīdiju dēļ. To sarežģī lielie labklājības izdevumi, politiskā nestabilitāte, kas kavē reformas, un pieaugošās procentu izmaksas, radot "sniega bumbas efektu".
Francijai pastāvīgi ir liels budžeta deficīts (aptuveni 5,5% no IKP 2024.-2025. gadā), gadiem ilgi tērējot vairāk nekā nopelnot. Francijai ir ļoti dāsna sociālā nodrošinājuma un labklājības sistēma, tostarp lieli pensiju izdevumi un lieli valsts izdevumi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Lai pārvaldītu COVID-19 pandēmiju un enerģētikas krīzi pēc Krievijas un Ukrainas kara sākuma, bija nepieciešams ievērojams finansējums, kas palielināja parāda un IKP attiecību no 98% 2019. gadā līdz vairāk nekā 114%.
Tāpat pieaugošās procentu likmes ir ievērojami palielinājušas aizņemšanās izmaksas, un parāda apkalpošanas izmaksas 2025. gadā tiek lēstas 67 miljardu eiro apmērā. Aptuveni 54% no Francijas parāda pieder ārvalstu investoriem.
Lielāki par IKP ir arī Beļģijas un Spānijas valsts parādi. Portugālei un Somijai parāda apjoms ir mazāks par IKP, taču ir mazliet lielāks nekā ES vidējais.
Grandiozi un nesalīdzināmi ir ASV parāda mērogi. 2026. gada maija sākumā kopējais ASV valsts parāds pārsniedza 38,9 triljonus ASV dolāru. Šis skaitlis atspoguļo federālās valdības kopējo aizņēmumu apjomu izdevumu segšanai, un kopējais parāds tagad pārsniedz valsts gada iekšzemes kopproduktu (IKP), kas nav pieredzēts kopš Otrā pasaules kara. Parāda un IKP attiecība ir vairāk nekā 122%. Kopš 2026. gada maija Valsts kase maksā aptuveni trīs miljardus ASV dolāru dienā, lai apkalpotu parādu (Latvijai tie ir 660 miljoni gadā).
Ar ASV Latvija var reizēm pacīnīties kā līdzīga ar līdzīgu tikai hokeja laukumā, taču Latvijas ekonomika salīdzinājumā ar ASV ir mikroskopiska. ASV ir ne tikai milzīgs valdības parāds, bet arī milzīgākā ekonomika. ASV drukā dolārus, un dolārs arī Āfrikā ir dolārs...
Balstoties uz 2026. gada prognozēm, Amerikas Savienotās Valstis joprojām ir pasaulē lielākā ekonomika ar nominālo IKP vairāk nekā 32 triljonu ASV dolāru apmērā, tai seko Ķīna (20,8 triljoni ASV dolāru), Vācija (5,4 triljoni ASV dolāru), Japāna un Apvienotā Karaliste.
Bet Eiropā parāds rada hroniskas problēmas - liela nauda jāatdod par parāda apkalpošanu, atkarība no ārvalstu investoriem Franciju pakļauj starptautiskā tirgus uzticības svārstībām, ko apliecina pieaugošās procentu likmju starpības salīdzinājumā ar Vācijas obligācijām, jo Vācija nav iekūlusies tik lielos parādos kā Francija un tās valsts parāds ir 63,5% no IKP. Arī diezgan augsts, taču ne tik liels kā Francijai.
Vismazākais parāds, bet bažas tik un tā lielas
Lai gan Igaunijas valsts parāds ir ievērojami mazāks nekā Latvijai un arī vismazākais Eiropas Savienībā, Igaunijas Banka ir nobažījusies un ceļ trauksmi. Pagājušajā gadā Igaunijas vispārējās valdības budžeta deficīts atbilda Finanšu ministrijas prognozei, ko veicināja lielāki ieņēmumi no nodokļu palielināšanas, martā rakstīja ERR. Tikmēr valsts parāds jau vairākus gadus pēc kārtas turpina pieaugt, palielinot valsts procentu izmaksas. Igaunijas Bankas ekonomists Rasmuss Katajs lēš, ka bez izlēmīgas rīcības valsts parāds strauji pieaugs. 2025. gadā Igaunijas vispārējās valdības budžeta deficīts bija 1,2% un valsts parāds sasniedza 24,1% no IKP, ziņoja Igaunijas Statistikas pārvalde.
Igaunija ir visu laiku piekopusi ārkārtīgi uzmanīgu politiku un aizņēmusies lielas summas tikai galējas nepieciešamības gadījumos - 2008. gadā un tagad, kad naudu vajag aizsardzībai. Igaunijai ir vismazākais parāds Eiropā un tāpēc nebūtu par ko uztraukties, tomēr uztraucas gan!
Skatoties, ar ko salīdzinām
Latvijā par valsts parādu reizi pa reizei uztraucas opozīcija, bet valdībai šī tēma pašlaik nav darba kārtībā. Latvijas situācija, ja salīdzina ar Grieķiju, ir gana laba, taču salīdzinājums ar Igauniju nav patīkams.
2026. gada Igaunijas valsts budžetā plānoti 18,6 miljardu eiro ieņēmumi un 19,5 miljardu eiro izdevumi, bet Latvijas valsts konsolidētais budžets plānots ar 16,1 miljarda eiro ieņēmumiem un 17,9 miljardu eiro izdevumiem. Igaunija ir ar mazāku teritoriju un mazāku iedzīvotāju skaitu (1,36 miljoni, Latvijā 1,86 miljoni), taču budžets ziemeļu kaimiņiem ir lielāks un valsts parāds divreiz mazāks.
Pēdējos piecos gados Latvijai un tāpat daudzām citām valstīm bija divas reizes, kad radās spiedīga vajadzība un nācās aizņemties - kovida sērgas laikā vajadzēja naudu, jo citādi valsts vienkārši sabruktu. Tāpat aizsardzības finansējums ir jāpalielina līdz 5%, lai izpildītu savas apņemšanās NATO partneru priekšā.
“Parāds nav brālis” saka tautas gudrība, taču tas neattiecas uz biznesu, kas nevar iztikt bez kreditēšanas, vai valsti, ja tik tiešām ir izveidojusies vajadzība. Tad parāds ir brālis, māsa un mamma.
Valdības galapatēriņš apēd pārāk daudz
Bet ir viena nelāga lieta, ko ir pamanījis un uzsver LDDK konsultants Jānis Hermanis. “Ja IKP vērtē salīdzināmās cenās (atmetot inflācijas ietekmi) un no izlietojuma puses, tad ekonomikas galvenie dzinējspēki pašlaik ir investīcijas (kredītu atdzīvošanās) un valsts izdevumi. Mājsaimniecību patēriņš stāv uz vietas, bet ārējās tirdzniecības bilance jau piecus gadus ir negatīva (imports lielāks nekā eksports),” viņš raksta.
Vispārējās valdības galapatēriņa izdevumi četrus gadus pēc kārtas ir bijuši 6,5 miljardi eiro, bet 2025. gadā pieauguši līdz 7 miljardiem. Tikmēr visu mājsaimniecību patēriņš kopā ir tikai 18,4 miljardi. Mazliet tā kā par lieliem ir vispārējās valdības galapatēriņa izdevumi.
