Saulainajā dienā pirms 36 gadiem, kad Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 deputātu balsīm “par” pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ļaužu prātos valdīja līksma eiforija, domājot par nākotni, kas būs brīva no okupācijas un padomju plāna ekonomikas. Domājot par ekonomiku, tolaik šķita, ka pietiks atgūt neatkarību un jau pēc dažiem gadiem Latvija zels un plauks, būs turīga kā Vakareiropa, dāņi pirks mūsu sviestu un bekonu un visa pasaule pazīs mūsu radioaparātus un mikroautobusus.
Izrādījās, ka no brīvās pasaules atpaliekam dramatiski - pasaulei mūsu ražojumus nevajag, tie nav konkurētspējīgi, mūsu iedomātā “baltā darba tikumiņa” produktivitāte ir zema. 36 gadu laikā bija jāiet cauri trejdeviņiem elles lokiem - privatizācijai, krīzēm un neskaitāmām reformām. Kas ir noticis, ko redzam šodien?
Pirktspēja labāka nekā Ungārijā vai Meksikā
Latvijas Darba devēju konfederācijas padomnieks, ekonomikas eksperts Jānis Hermanis prot publiski pieejamā statistikā atrast visādus interesantus datus un parādīt tos tabulās un līknēs. Bieži vien tie neko patīkamu nevēsta - demogrāfijā katastrofa, latvieši izmirs jau pēc 100 gadiem; nav gandrīz nevienas nozares, kurās eksports pārsniegtu Lietuvas un Igaunijas rādītājus; valsts parāds ir lielākais starp Baltijas valstīm.
Taču viens no viņa pēdējiem statistikas atradumiem liecina: Latvija “bagāto valstu klubā” pārspēj valstis, kuras pārvalda Krievijas draugi vai kur darbojas narkotiku karteļi. Vidējā neto alga ASV dolāros pēc pirktspējas paritātes OECD valstīs (no OECD 2025. gada darbaspēka nodokļu pārskata) liecina, ka Latvija ar 31 800 USD pārspēj Ungāriju (30 569) un Slovākiju (28 865). Labāks šis rādītājs Latvijai ir nekā Kostarikai, Čīlei, Kolumbijai. Bet Meksikai (18 444) Latvija pamatīgi “iekabina”.
Mūžsenās sāncenses Igaunija (33 347) un Lietuva (34 251) ir augstāk par Latviju, kas, protams, likumsakarīgi.
No OECD vidējā rādītāja (46 787) atpaliek visas trīs Baltijas valstis, no pirktspējas līderes Šveices (87 303) pavisam traki, taču tik un tā Latvija ir pasaules “bagātāko valstu klubā” - 32. vietā no 38 OECD valstīm.
Ne tikai Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, bet arī tepat netālu pagaidām ārpus ES esošās valstis Balkānos priecātos, ja to iedzīvotāju pirktspējas paritāte kaut vai tuvotos Baltijas līmenim.
Latvijas IKP uz cilvēku - 28 430; Krievijai - 18 525
Iekšzemes kopprodukta (IKP) nominālvērtības prognoze 2026. gadam vai aplēse (miljonos ASV dolāru) pa valstīm rāda, ka Latvijas ekonomika ir pirmajā simtniekā - pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) datiem (53,686) tā ir 94. vieta. Tas ir starp megamilzīgajām ASV, Ķīnu un Vāciju un mikroskopiskajām Tuvalu, Monseratu un Nauru. Apmēram to pašu liecina arī Pasaules bankas un ANO dati. Ir redzēts arī amizants statistikas cipars, ka Latvijas ekonomika atrodas tieši 99 vietā pasaulē.
Taču svarīgāks rādītājs ir IKP uz vienu iedzīvotāju, kas jau tuvāk realitātei apraksta ļaužu labklājību un valstu ekonomikas veselību.
SVF šā gada aprīlī ir izteicis pasaules ekonomikas perspektīvas 2026. gadam nominālā izteiksmē, rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju. Tas atspoguļo visu valstī vienā gada laikā saražoto un pārdoto preču un pakalpojumu kopējo monetāro vērtību, dalītu ar tās iedzīvotāju skaitu. Nominālais IKP atspoguļo pašreizējās cenas un valūtas kursus, neņemot vērā inflāciju vai dzīves drošības atšķirības. Šajā rādītājā līderes ar fantastiskiem skaitļiem ir Eiropas pundurvalstis Monako (256 581 USD) un Lihtenšteina (226 809 USD), bet Latvija ar 28 430 USD ir 65. vietā pasaulē starp 218 valstīm. Tas ir vairāk kā Rumānijai (70. vieta un 25 693 USD), Bulgārijai (71. vieta un 23 848 USD) un Krievijai (86. vieta un 18 525 USD). Latvija stipri pārspēj arī tādas valstis, kā Argentīna, Meksika, Albānija, Brazīlija, Gruzija un vēl daudza jo lielas un skaistas pasaules zemes, taču bēda, ka Baltijas “čempionātā” rezultāts nav nekāds labais - Lietuva ir 52. vietā ar 36 545 USD, Igaunija ir 49. vietā ar 37 718 USD.
Pirmajās divās desmitgadēs pēc neatkarības atgūšanas bija pieņemts uzskatīt, ka Igaunija ekonomikas attīstības ziņā ir mazdrusciņ priekšā Latvijai, bet Lietuva gan tiek pārspēta (to liecināja arī objektīvi dati), taču pēdējos sešos gados Lietuva ir demonstrējusi pamatīgu izrāvienu un daudzi makroekonomiskie rādītāji tai pārspēj gan Latviju, gan arī Igauniju. Piemēram, IKP pieaugums pērn pret 2024. gadu gan Latvijai, gan Igaunijai bija “negatīvā izaugsme” ar mīnusa zīmi - Latvijai mīnus 0,4%, Igaunijai mīnus 0,3%, taču Lietuvai tas bija plus 2,7%!
Bet nu labi, ko tur vecus datus vairs cilāt - pagājušajā gadā ir bijusi izaugsme arī Latvijā - saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informāciju, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā palielinājās par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bija apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm. Tas bija labi, tas bija cerīgi, taču šis gads ir nācis ar jaunām ķibelēm un izaicinājumiem.
Pasaulē ir notikušas trakas lietas
Pasaulē ir notikušas trakas lietas, kas nevar neatstāt ietekmi arī uz Latviju, un iepriekšējās prognozes var izrādīties ne visai precīzas.
Igaunijā ir publicēta Statistikas pārvaldes ātrā aplēse, ka pirmajā ceturksnī IKP pieaudzis par 1,3%, kamdēļ jādomā, ka arī Latvijā varētu būt aptuveni uz to pašu pusi. Taču pirmais ceturksnis sastāv no divām daļām - no situācijas pirms kara un situācijas, kas ir radusies pēc 28. februāra, kad ASV un Izraēla uzbruka Irānai, kamdēļ tika bloķēts Hormuza šaurums un kamdēļ spēji palielinājās jēlnaftas un automātiski degvielas cenas visā pasaulē un jo īpaši - Eiropā.
Bankas "Citadele" pagājušajā nedēļā pārskatītās prognozes liecina, ka Latvijas IKP pieaugums 2026. gadam būs 1,8% apmērā. Tas ir samazinājums par 0,2%, salīdzinot ar decembrī izteikto prognozi.
Taču arī šī pesimistiskā prognoze var izrādīties pārāk optimistiska.
Ir diezgan skaidrs, ka Latviju skarbi skars jaunā energoresursu krīze, kas būs gana smaga pat pie tāda scenārija, ja Hormuza šaurums tagad tiktu atbloķēts.
Arī kaimiņiem ir dīvainības
Nav pamata domāt, ka Lietuvas un Igaunijas iekšpolitika būtu sazin cik pārāka un turienes politiķi viedāki. Tāpat arī Igaunijā norisinās bezjēdzīga partiju stīvēšanās, un pat vēl tagad kopš pagājušā gada oktobra pašvaldību vēlēšanām daudzviet nav izveidotas stabilas pilsētu un novadu koalīcijas. Bet Lietuvā desmiti tūkstošu cilvēku iziet ielās un protestē pret vārda brīvības apdraudējumu saistībā ar jauno Lietuvas Radio un televīzijas likumu, valdošās koalīcijas sastāvā joprojām ir huligānpartija “Nemunas ausma”, kas klaji ņirgājas par saviem kolēģiem valdībā.
Tā gadās demokrātiskās valstīs, kas muļļājas un nespēj uzbūvēt tādu ekonomiku, kas būtu ES un pasaules labklājīgāko valstu līmenī. Taču arī Latvija ir pieskaitāma pie labklājības valstīm - sliktāk par mums dzīvo vismaz 7,3 miljardi no 8,3 miljardiem pasaules iedzīvotāju, un arī pirmā miljarda ietvaros Latvija nav nabadzīgākā.
Latvijai, klājot baltos galdautus 4. maijā, ir reālistiski jāapzinās sava vieta telpā un laikā - ir daudz nesasniegta, un varbūt varēja būt sasniegts vairāk, taču nevar izlēkt no biksēm. Ir arī daudz kas sasniegts, un vaimanāt nav pamata.
Mozus izraēliešu tautu vadājis pa tuksnesi 40 gadus, lai tie atbrīvotos no vergu mentalitātes. Kopš neatkarības deklarācijas pagājuši 36 gadi.
