Pētījums: mēģināts apkrāpt 74% pieaugušo Latvijas iedzīvotāju

© Pixabay.com

Latvijā 37% finanšu krāpšanā naudu zaudējušo iedzīvotāju par notikušo nevienam neziņo, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.

Pētījuma rezultātus piektdien Latvijas Bankā prezentēja Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Artis Zeiļa, norādot, ka biežākais neziņošanas iemesls ir pārliecība, ka tas neko nemainīs. Šādu iemeslu minējuši 57% no tiem, kuri par krāpšanu nav ziņojuši. Savukārt 37% neziņojušo uzskatījuši, ka zaudējums nav bijis pietiekami liels, 16% nav zinājuši, kam par notikušo ziņot, bet 12% izjutuši kaunu.

Zeiļa uzsvēra, ka ziņošana ir būtiska arī gadījumos, kad zaudētā summa nav liela, jo tā var palīdzēt novērst līdzīgus krāpšanas gadījumus nākotnē. Turklāt, ja tiesībsargājošajām iestādēm izdodas atklāt krāpšanas shēmu, iepriekš reģistrēts ziņojums var palīdzēt identificēt cietušos.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 20% krāpšanā cietušo mēģinājuši atkārtoti sazināties ar krāpniekiem, lai atgūtu zaudēto naudu. Zeiļa brīdināja, ka šāda rīcība ir īpaši riskanta, jo krāpnieki var izmantot atkārtoto saziņu, lai cilvēku apkrāptu vēlreiz.

OECD pētījums liecina, ka 74% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā saskārušies ar finanšu krāpšanas mēģinājumiem, bet 27% kļuvuši par cietušajiem vismaz vienā krāpšanas veidā. No cietušajiem 55% zaudējuši naudu, savukārt pārējie izpauduši krāpniekiem personas datus vai finanšu informāciju, taču finansiālus zaudējumus nav cietuši.

Visbiežāk iedzīvotāji cietuši no pirkumu krāpšanas, ar ko saskārušies 15% aptaujāto. Savukārt 8% cietuši no pikšķerēšanas, bet 6,5% kļuvuši par investīciju krāpšanas upuriem.

No krāpšanā cietušajiem 61% piedzīvojuši vienu krāpšanas veidu, 25% - divus, bet 14% - trīs vai vairāk krāpšanas veidus.

Zeiļa skaidroja, ka pētījums neapstiprina pieņēmumu, ka finanšu krāpšanas upuri pieder kādai konkrētai sabiedrības grupai. Krāpšana skar dažāda vecuma, izglītības un digitālo prasmju cilvēkus, un būtiska nozīme ir apstākļiem, kādos notiek krāpšanas mēģinājums.

Viņš norādīja, ka krāpnieki izmanto steigu, dalītu uzmanību un emocionālu spiedienu, tādēļ cilvēks, kurš vēlāk spēj racionāli izvērtēt notikušo, konkrētajā situācijā var nebūt spējis sevi pasargāt. Turklāt arī cilvēki ar augstu digitālo un finanšu pratību nav pasargāti no krāpšanas, jo aktīvāka digitālo pakalpojumu izmantošana palielina saskarsmi ar dažādām krāpšanas metodēm.

Vienlaikus pētījums rāda, ka 70% iedzīvotāju, kuri saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem, veikuši vismaz vienu aizsargājošu darbību, piemēram, pārtraukuši sarunu, bloķējuši saziņu vai izdzēsuši aizdomīgu ziņu.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, OECD izstrādājusi rekomendācijas Latvijas iedzīvotāju noturības stiprināšanai pret finanšu krāpšanu. Tās paredz uzlabot sabiedrības informētību, pielāgot izglītošanas pasākumus dažādām riska grupām, attīstīt praktiskas apmācības un stiprināt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām.

OECD tostarp iesaka veidot vienotu vietni ar uzticamu informāciju par finanšu krāpšanu, izmantot krāpšanas simulācijas un interaktīvus apmācību rīkus, kā arī izveidot skaidrāku ziņošanas un atbalsta mehānismu cietušajiem.

Latvijas Banka rekomendāciju ieviešanu finanšu pratības jomā koordinēs nacionālajā Finanšu pratības darba grupā, kurā pašlaik darbojas 28 valsts, privātā un nevalstiskā sektora partneri.

Savukārt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Solvita Sļadze prezentācijā uzsvēra nepieciešamību ziņot par krāpšanas gadījumiem un aizdomīgām darbībām digitālajā vidē.

Viņa skaidroja, ka par krāpšanas gadījumiem un iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem jāziņo Valsts policijai, par aizdomīgām saitēm, viltotām tīmekļvietnēm, pikšķerēšanas e-pastiem un telefona numuriem - informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai "Cert.lv", bet gadījumos, kad krāpniekiem pārskaitīta nauda vai atklāti bankas piekļuves dati, nekavējoties jāsazinās ar savu banku.

Sļadze arī informēja, ka Valsts policijā 2025. gadā reģistrēts 8701 ar tiešsaistes krāpšanu un tās mēģinājumiem saistīts notikums, bet iedzīvotāju zaudējumi sasnieguši 23,77 miljonus eiro. Salīdzinājumam - 2024. gadā bija reģistrēti 4095 šādi notikumi un zaudējumi sasniedza 16,09 miljonus eiro.

Šogad desmit mēnešos Valsts policijā reģistrēti 6003 ar tiešsaistes krāpšanu saistīti notikumi, tostarp 1963 gadījumos bijuši cietušie, bet 4040 notikumi reģistrēti bez finansiāliem zaudējumiem. Kopējie zaudējumi šajā periodā sasnieguši 18,35 miljonus eiro.

Latvijas Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps informēja, ka bankas šogad desmit mēnešos novērsušas naudas izkrāpšanu 18 miljonu eiro apmērā, savukārt krāpniekiem izdevies izkrāpt 11 miljonus eiro.

FNA dati liecina, ka šogad desmit mēnešos asociācijas dalībbankās reģistrēti 20 228 naudas izkrāpšanas mēģinājumi, no kuriem 15 987 jeb 79% izdevies novērst, bet 4241 jeb 21% gadījumu krāpšana īstenota.

Salīdzinājumam - 2022. gadā četrās lielākajās Latvijas bankās tika reģistrēti 10 439 naudas izkrāpšanas mēģinājumi, no kuriem 5085 jeb 48,7% izdevās novērst, bet 5354 jeb 51,3% gadījumu krāpšana tika īstenota.

Cērps uzsvēra, ka finanšu iestādes ir kļuvušas labākas krāpšanas mēģinājumu novēršanā, bet īstenoto gadījumu skaits ir teju nemainīgs. Ja 2022. gadā iznāca novērst aptuveni pusi krāpšanas mēģinājumu, tad tagad tiek novērsti aptuveni 80%, bet īstenoto skaits ir teju nemainīgs - ap 5000 iedzīvotāju gadā.

Cērps uzsvēra, ka cilvēku aizsardzībai pret naudas izkrāpšanu jākļūst par valsts līmeņa prioritāti. Viņa ieskatā valdībai būtu jānosaka politikas koordinators cīņai ar naudas izkrāpšanu, kurš nodrošinātu iesaistīto ministriju un nozaru sadarbību un atbildētu par kopīgā rīcības plāna īstenošanu.

Viņš arī norādīja, ka plānam nepieciešami skaidri uzdevumi, termiņi un izmērāmi rezultāti, vienlaikus nodrošinot krāpšanā cietušajiem vienkāršu ziņošanas kārtību un ātru palīdzību.

OECD pētījums veikts starptautiska projekta ietvaros no 2024. līdz 2026. gadam sadarbībā ar Latvijas Banku, Lietuvas Banku un Eiropas Komisiju. Projektu finansēja Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instruments.

Aptaujā piedalījās 1400 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 79 gadiem, un aptauju veica pētījumu kompānija "Kantar". Papildus veiktas 40 padziļinātas intervijas ar finanšu krāpšanā cietušajiem.

Lasi arī:

Video