Pēc “nra.lv” rīcībā esošās informācijas, no 2026. gada janvāra līdz jūlijam Latvijas Banka izsniegusi 18 licences kriptoaktīvu nodrošinātājiem, maksājumu uzņēmumiem, e-naudas uzņēmumiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem. Salīdzinājumam, 2025. gadā Latvijas Banka izsniedza astoņas šādas licences, bet 2024. un 2023. gadā – četras.
Jaunās licences, galvenokārt šogad izsniegtās, ir saistītas ar jaunajiem ES tiesību aktiem par kriptoaktīvu kontroli.
Pati licence tiek saukta par CASP (kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja licence). Ja tā ir izsniegta vienā ES valstī, tā ir derīga visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Jaunie noteikumi ES stājās spēkā 2024. gada decembrī. Pārejas periods uzņēmumiem, kas strādā ar kriptoaktīviem, beidzās 2026. gada jūlijā.
Salīdzinājumam aplūkosim citas ES valstis, kas ir reģistrējušas jaunas kriptovalūtu licences saskaņā ar atjauninātajiem MiCA (Kriptoaktīvu tirgi) tiesību aktiem.
Lielākās ES ekonomikas - Vācija un Francija - ir saraksta augšgalā, reģistrējot attiecīgi 79 un 35 jaunas licences kriptouzņēmumiem. Tālāk seko Nīderlande (29) un Kipra (26).
Tas skaidrojams ar finanšu sistēmu attīstību šajās valstīs, kur kripto licences bieži vien iegūst nevis jaunuzņēmumi, bet gan esošas bankas un finanšu uzņēmumi ar ilgu vēsturi un ievērojamiem resursiem, kas ļauj tiem iegūt licences vieglāk nekā jaunuzņēmumiem.
Turklāt vairāk nekā 10 jaunas licences saņēma uzņēmumi Maltā, Spānijā, Luksemburgā, Lihtenšteinā, Čehijas Republikā un Īrijā.
Sekas Baltijai
Igaunija bija pirmā, kas izjuta jauno noteikumu ietekmi. Šī valsts jau sen ir pazīstama kā ērta vieta jaunuzņēmumu reģistrēšanai, tostarp maksājumu un kriptovalūtu nozarēs. Pirms ES pieņēma jaunus tiesību aktus par IT drošību finanšu uzņēmumiem un kriptovalūtu uzņēmumiem, Igaunijā bija simtiem uzņēmumu, kas strādāja ar virtuālajiem aktīviem. Tomēr tiem nebija atļauts darboties visās ES valstīs; bija ieviestas vienkāršotas AML procedūras utt. Ieviešot jaunos tiesību aktus, bagātākās ES ekonomikas sāka ieņemt vadošo pozīciju kriptovalūtu biznesa tirgos.
Marina Krasovska, Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības departamenta vadītāja, “nra.lv” skaidroja: "Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem (CASP), kas vēlas apkalpot ES iedzīvotājus, tagad ir jāsaņem atbilstoša licence un jāievēro stingras darbības prasības. Klientiem tas nozīmē, ka CASP arvien vairāk līdzināsies tradicionālajām finanšu iestādēm."
Pēc viņas teiktā, kriptovalūtu biržām tagad būs jānodala klientu aktīvi no uzņēmumu līdzekļiem, jāievieš efektīvākas korporatīvās pārvaldības sistēmas, jāuzlabo kiberdrošība, jāsniedz skaidrāka informācija par riskiem un pakalpojumiem, kā arī jāievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības.
"Stabilo kriptovalūtu emitentiem ir jāuztur pietiekamas rezerves, jānodrošina aktīvu nodrošinājuma pārredzamība un jāgarantē turētāju tiesības uz atpirkšanu," skaidro Krasovska. "Klienti būs pārliecinātāki, ka viņu aktīvi tiek pārvaldīti atbildīgāk. Lietotāji, visticamāk, gūs labumu no pastiprinātas juridiskās aizsardzības, pārredzamākas uzņēmējdarbības prakses un skaidrākām sūdzību un strīdu risināšanas procedūrām."
Viena no stingrāka regulējuma tiešajām sekām būs tirgus konsolidācija. Latvijas Banka uzskata, ka daži CASP varētu izlemt, ka atbilstības izmaksas ir pārāk augstas, un pilnībā pamest Eiropas tirgu. Eiropas kriptovalūtu tirgus kļūs institucionalizētāks, un nozarē dominēs lielāki, stingrāk regulēti uzņēmumi. CWISE tehnoloģiju direktors/izpilddirektors Jānis Orlovs uzskata, ka vissvarīgākais ir biznesa modeļu standartizācija un komercializācija. "Tas nodrošina klientu drošību un sniedz uzņēmumiem skaidru ceļu uz likumīgu darbību ES."
Lūk, kā Lietuvas Banka vērtē jauno regulējumu. Atgādinām, ka pirms vairākiem gadiem Lietuva aicināja uz savu valsti starptautiskus inovatīvus uzņēmumus, solot vienkāršotus noteikumus, sākot ar piekļuvi ES tirgum. Gandrīz 100 dažādi inovatīvi uzņēmumi no maksājumu, tiešsaistes un citām nozarēm 2022. gadā tikās ar Lietuvas varas iestādēm. "Klientiem tas nozīmēs lielāku drošību, bet mazāku anonimitāti un dažos gadījumos lēnāku apkalpošanu. Klientiem būs jāveic stingrākas pārbaudes, piemēram, attiecībā uz līdzekļu avotu, skaidrāka informācijas atklāšana, labāka klientu aktīvu aizsardzība un uzlabotas kiberdrošības un incidentu noturības prasības saskaņā ar DORA (Digitālās darbības noturības likums - ES Regula 2022/2554, kas nosaka prasības attiecībā uz finanšu iestāžu noturību pret IT kļūmēm un kiberuzbrukumiem)," paziņoja Lietuvas Banka.
Visnozīmīgākie ierobežojumi ir autorizācijas prasība, ierobežojumi attiecībā uz neatbilstošām stabilajām kriptovalūtām un atvieglotāku nacionālo reģistrācijas režīmu atcelšana kriptovalūtu uzņēmumiem, kā tas bija Igaunijā. Galvenie jauninājumi ir Eiropas mēroga pasu sistēma, saskaņoti noteikumi kriptoaktīviem, darbības noturības standarti un gaidāmās reformas krāpšanas apkarošanas un atvērtās banku darbības jomā.
Ne viss ir tik labi
“Lielākajai daļai klientu galvenās pārmaiņas ir tādas, ka kriptovalūtu telpa pāriet no lielākoties neregulētas telpas uz skaidru Eiropas mēroga regulējumu. Līdz šim, atverot kontu kriptovalūtu uzņēmumā, bija praktiski neiespējami noteikt, vai uzņēmums atbilst kādiem vienotiem standartiem,” saka Jēkabs Senkāns, “Venture Faculty” izpilddirektors.
Viņš skaidro, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem - galvenokārt MiCA, ES kriptovalūtu regulu - uzņēmumiem, kas sniedz kriptovalūtu pakalpojumus ES klientiem, ir jāsaņem valsts regulatora licence. Tas ir sarežģīts un padziļināts process. Lai iegūtu licenci, uzņēmumiem ir jāpierāda, ka tiem ir pietiekams kapitāls, ka to vadība ir piemērota, tiem ir laba reputācija un atbilstošas zināšanas un pieredze, ka klientu aktīvi ir pienācīgi aizsargāti, kā arī ka uzņēmumam ir ieviestas IT drošības sistēmas un kiberincidentu reaģēšanas procedūras utt.
Klientiem praktiskie ieguvumi būs lielāka pārredzamība, augstāks aizsardzības līmenis un vienkāršāks veids, kā atšķirt cienījamus operatorus no pārējiem.
"Galvenais trūkums bija pārejas periods, kura sekas mēs tagad redzam. Pārejas periods beidzās 2026. gada 1. jūlijā, un iepriekšējie, ievērojami elastīgākie valstu režīmi vairs nenodrošina pamatu ES klientu apkalpošanai - piemēram, uzņēmuma vēsturiskajam statusam," saka Jēkabs Senkāns, “Venture Faculty” izpilddirektors. Tas nozīmē, ka vairāki uzņēmumi, kuriem neizdevās iegūt CASP licenci, ir bijuši spiesti apturēt vai ierobežot savu darbību ES. Tajā pašā laikā diezgan daudz pretendentu joprojām gaida regulatīvo iestāžu lēmumus, jo licencēšanas process parasti ilgst 6-12 mēnešus vai pat ilgāk lielā saņemto pieteikumu skaita dēļ. Turklāt maziem un jauniem uzņēmumiem šis process prasa arī ievērojamus resursus, kas palielina ienākšanas barjeru tirgū.
Jāņem vērā arī Ukrainas pieredze ar elektronisko naudu.
Kā “nra.lv” informēja Ukrainas Nacionālā banka, "attiecībā uz elektronisko naudu jāatzīmē, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu izveidi, darbību un konsultatīvu uzraudzību ir pēc iespējas pilnīgāk ieviesta Ukrainas nacionālajos tiesību aktos". Kā “nra.lv” skaidroja Ukrainas Nacionālās bankas preses dienests, "vienlaikus vēlamies piebilst, ka kara stāvokļa režīma laikā Ukrainā elektroniskās naudas darījumi ir apturēti, tostarp elektroniskās naudas emisija, elektronisko maku papildināšana ar elektronisko naudu un elektroniskās naudas izplatīšana. Tas nav saistīts ar izmaiņām Eiropas tiesību aktos, bet gan ar kara stāvokli Ukrainā". Loģiski ir secināt, ka tāpēc kara stāvokļa ieviešana vienā ES dalībvalstī varētu attiecīgi ietekmēt jaunizveidoto kriptovalūtu tirgu
