Cik liela taisnība, ka bez pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem nākotnes pensionāri vairumā gadījumu mirs badu, tik liela taisnība, ka ar pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem pensionāri nomirs badā tik un tā.
Šogad sakrīt četri faktori, kas padara ļoti iespējamu Latvijas atkratīšanos no iemaksām pensiju otrā līmeņa uzkrājumu veidošanā. Pirmkārt, tie ir Igaunijas un Lietuvas piemēri, kas māca, ka savulaik Eiropas Savienības kandidātvalstīm uzspiestā naudas atdošana starptautiskajiem finanšu spekulantiem vairs nav obligāta ES dalībvalstīm. Otrkārt, Latvija balansē uz valsts bankrota bedres malas. Treškārt, šogad Latvijā jānotiek Saeimas vēlēšanām ar labām izredzēm uzvarēt tiem, kuri apsolīsies rīkoties atbilstoši tautas prasībām, kas jau noformētas ar vairāk nekā 10 tūkstošiem balsu portālā “Manabalss.lv" pret pensiju otro līmeni. Parakstītāju atbalstītais priekšlikums ir pievienot otro līmeni trešajam, brīvprātīgajam līmenim. Ceturtkārt, šogad apritēs 25 gadi kopš pensiju otrā līmeņa uzkrājumu vākšanas starta 2001. gada jūlijā. Kur nu vēl labāks iemesls paskaitīt, ko tad šī krāšana devusi tiem, kuri tagad dodas pensijā ar otrā līmeņa uzkrājumiem.
Nabadzība tuvojas šā vai tā
Risks zaudēt nu jau tuvu miljardam eiro gadā, cik daudz Latvija atdod starptautiskajiem finanšu spekulantiem bez jebkādām saistībām no šo spekulantu puses, ir likusi šo spekulantu vietējiem pārstāvjiem izpausties zem virsraksta “Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa nākotnes pensionārus pakļautu nabadzības riskam”. Jā, šis apgalvojums ir pilnīgi patiess, bet tikpat patiesi ir brīdināt, ka pensiju otrā līmeņa pirmstermiņa neizņemšana nākotnes pensionārus pakļautu vēl lielākam nabadzības riskam.
Pamatojumam, kāpēc nabadzības risks lielāks ar pensiju otro līmeni nekā bez pensiju otrā līmeņa, ir divas daļas.
Cilvēkus glābs ne pensiju otrais līmenis, bet bāzes pensijas
Pirmo daļu šim pamatojumam dod dati, cik tad lieli izrādās tie uzkrājumi, kādus finanšu spekulanti spējīgi pat ne uzreiz atdot, bet vismaz izteikt fiksētu saistību veidā pret tiem, kuri tagad iet pensijā jau ar uzkrājumiem, kuros iemaksātā nauda it kā esot kāpināta gadu desmitiem ar tās nestajiem procentiem, procentiem no procentiem utt. Tad izrādās, ka nostāsti par 10 miljardiem eiro vērtajiem uzkrājumiem kaut kur pasaules finanšu tirgos transformējas par iespēju apsolīt pensionāram dažus desmitus eiro mēnesī. Tātad apsolīt nulli ne aritmētiski vai grāmatvediski, bet attiecībā pret cilvēka izdzīvošanai nepieciešamo minimumu. Pēc tam sadzīvot ar šādu nulli ir sliktāk nekā bez šādas nulles, jo gan nākamajiem pensionāriem, gan valsts iestādēm ar pašvaldībām priekšgalā nāksies atvadīties no pārliecības, ka divi pensiju līmeņi nodrošinās divreiz lielāku pensiju nekā viens līmenis.
Tomēr kompetentākajos valsts pārvaldes līmeņos zina, ka no starptautiskajiem finanšu spekulantiem Latvija neko daudz neatgūs, un ka tā būs atkal Latvijas valsts nauda, uz kuras rēķina pensionāri būs jāglābj no “nabadzības riska”, kā pieklājīgi sauc nāvi badā vai tādā aukstumā, kādu esam nupat pārlaiduši. Ar to domāta valsts pamatbudžeta naudas iesūknēšana valsts sociālās apdrošināšanas budžetā ar “bāzes pensiju” mehānismu.
Latvija neizdevīgi aizņemas naudu pati no sevis
Otrā daļa apgalvojumam par pensiju otrā līmeņa kaitīgumu tāda, ka Latvijas valsts atdod nodokļu maksātāju naudu bez procentiem un bez jebkādiem citiem nosacījumiem tiem finanšu spekulantiem, kuri šo pašu naudu pēc tam aizdod Latvijas valstij jau ar procentiem. Aizlienētās naudas pielietojums tāds pats kā nodokļos iekasētās un tepat atstātās naudas pielietojums no algas maksāšanas Evikai Siliņai līdz “Rail Baltica” būvēšanai. Vai šie ieguldījumi ir tik efektīvi, ka nākotnē spēs ģenerēt naudu pensionāru uzturēšanai? Varbūt jā, varbūt nē, bet Latvijai papildu zaudējumi tagad jebkurā gadījumā. Nodokļos iekasētās naudas izšķērdēšana ir ierobežota ar šo naudu, bet aizlienētas naudas izšķērdēšana turpinās bezgalīgi, kamēr vien Latvijas valsts pastāvēs un maksās procentus par saviem parādiem, kuru pamatsummas dzēst Latvijai nav nekādu iespēju.
Pavisam vienkārši sakot, nākotnes pensionāru nabadzības risks būtu mazāks, ja tagad Latvijai būtu nevis 20 miljardu eiro valsts parāds šeit un 10 miljardu eiro privātais uzkrājums pensiju fondos kaut kur, bet tikai 10 miljardu eiro parāds un nekādu pensiju uzkrājumu.
Pensiju apmēri augs, bet vai ar tiem pietiks izdzīvošanai?
Atliek pārlūkot reālos datus par pensiju otrā līmeņa uzkrājumu atdevi. Proti, par to, cik daudz no pensiju otrā līmeņa kaut ne jau izmaksāts, bet vismaz apsolīts izmaksāt cilvēkiem, kuri pensijā aizgājuši nupat. Tātad - ar visilgāko krājēju stāžu gandrīz gadsimta ceturkšņa garumā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra iepazīstināja “Neatkarīgo” ar datiem par 7 912 personām, kas vecuma pensiju noformēšanas procesā nonākušas laikā no 2025. gada janvāra līdz jūnijam. Šis process ir laikietilpīgs un 259 cilvēkiem vēl nav pabeigts, bet dati par lielum lielo daļu no jaunajiem pensionāriem dod priekšstatu par to, kā tagad veidojas vecuma pensiju apmēri Latvijā.
No jaunpienācējiem pensionāru pulkā 634 cilvēki spējuši izvairīties no iesaistīšanās pensiju krāšanas otrajā līmenī un laikam arī no regulāra legālā darba ar sociālās apdrošināšanas maksājumu veikšanu Latvijā, jo vidējā pensija šajā grupā 489,78 eiro mēnesi daudz mazāka nekā tiem, kuri pensiju uzkrājumu veidojuši divos līmeņos.
Tiem 7 278 cilvēkiem, kuri pensijas abos līmeņos krājuši, pensija iznākusi vidēji 798,04 eiro mēnesī. Pagaidām pensijā dodas cilvēki, kuriem iesaistīšanās pensiju otrajā līmenī bija brīvprātīga un pakāpeniska. No 7 278 cilvēkiem, kuriem kaut kāds pensiju otrā līmeņa uzkrājums galu galā izveidojies, tikai 202 personas sākuši krāšanu līdz ar pensiju fondu atvēršanu 2001. gada jūlijā. Līdz ar to vietā arguments, ka uzkrājumu apmērs pieaugs tiem, kuriem nācies gribot negribot nācies krāt ilgāk, jo gados jaunākajiem iesaistīšana pensiju otrajā līmenī bija obligāta.
Jautājums, par cik procentiem vai reizēm nākotnē aprēķinātās izmaksas no pensiju otrā līmeņa būs lielākas nekā tagad, kad tās ir nebūtiskas no cilvēku izdzīvošanas viedokļa. Atbildē uz šo jautājumu jāietver arī inflācija, kas var uzpūst pensiju naudu daudzreiz lielāku nomināli, bet tajā paša laikā padarīt daudzreiz mazāku pēc pirktspējas.
Piešķir pensijas starp 168 un 6 638 eiro mēnesī
Arī tajā ļaužu grupā, kas turpmāk saņems naudu no pensiju pirmā un otrā līmeņa, pensiju atšķirības būs ļoti lielas. Šī 7 278 cilvēku grupa atkal dalās divās nevienlīdzīgās daļās. 1 026 cilvēki ar lieliem pensiju uzkrājumiem iegādājušies mūža polises pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pakāpeniskai izņemšanai. Šajā apakšgrupā vidējā pensija 1 303,46 eiro mēnesī, no kuriem 68,00 eiro dod otrā līmeņa uzkrājumi. Pieticīgāk pelnījušie pievienojuši savus otrā līmeņa uzkrājumus pirmā līmeņa uzkrājumiem un saņems vidēji 724,60 eiro mēnesī, no kuriem 31,21 eiro dos otrais līmenis. Šo grupu veidošana prasa atrunu, ka konkrētos gadījumos uzkrāto kapitālu pievienot vecuma pensijai izvēlas personas gan ar mazu, gan ar lielu kapitālu.
Ja lūkojamies ne uz vidējiem rādītājiem, bet uz ekstrēmiem, tad mazākā pensija, kas piešķirta pārskata periodā no pensiju pirmā un otrā līmeņa uzkrājumiem, kopā "sasniegusi" 168 eiro, no kuriem 11 eiro dod otrais līmenis, bet lielākā pensija ir 6 638 eiro kopā ar mūža polises pensiju 193 eiro apmērā.
No visiem šiem skaitļiem redzams, ka iesaiste pensiju otrajā līmenī cilvēku dzīvē nemaina neko. Tas, kam pensija 168 eiro mēnesī, ies pēc sociālās palīdzības, bet tas, kam pensija 6,6 tūkstoši mēnesī, nepamanīs nepilnus pāris simtus eiro. Tāpat arī savus 30-70 eiro mēnesī no pensiju otrā līmeņa nepamanīs pensionāru vairākums, jo viņu izdzīvošana atkarīga no citiem ieņēmumiem vai uzkrājumiem.
