Mūsu valstī pieaug pensionāru skaits un samazinās jauniešu un strādājošo skaits – šobrīd, pēc Latvijas Bankas datiem, uz diviem pensionāriem ir trīs strādājošie. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un zemnieku savienība) intervijā “nra.lv TV sarunas” apstiprināja prognozi, ka tuvākajā laika varētu būt viens strādājošais uz trim pensionāriem.
Ir dažādas versijas par to, kāpēc Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Katrai no šīm versijām ir sava daļa taisnības, jo visu nosaka dažādu faktoru kopums. Viens no šiem faktoriem ir “Parex bankas” glābšana 2008. gada rudenī.
Valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdē diskusija par pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla izmaksu iedzīvotājiem ārstniecības izdevumu segšanai turpināsies pēc nedēļas, aģentūrai LETA pēc pirmdienas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Lai arī vēl nesen otrā pensiju līmeņa izņemšanas/neizņemšanas jautājums Latvijas politiskajā telpā nebija centrālais, tam ir visas iespējas līdz vēlēšanām par tādu kļūt. Kaut vai tāpēc, ka jautājumi, kuros parādās ikvienam cilvēkam konkrētas un taustāmas finanšu intereses, vēlētājiem vienmēr ir ārkārtīgi nozīmīgi.
Patīk tas kādam vai nē, bet jautājums par otrā pensiju līmeņa likteni, kā tagad mēdz teikt, ir nonācis uz galda. Par to ir uzsāktas aktīvas diskusijas. Ko ar šo uzkrāto kapitālu darīt? Turpināt audzēt un ļaut bankām ar to operēt un pelnīt vai arī ļaut cilvēkiem šo naudu izņemt un pašiem izlemt, ko ar to darīt? Jautājums nav vienkāršs, jo skatāms vairākās plaknēs: gan politiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan psiholoģiskā un pat tīri sadzīviskā.
Lietuvā tagad 2. pensiju līmenī iesaistītie var izņemt līdz 25% no uzkrājuma vai izstāties pavisam. Tas arī tiek aktīvi darīts. Vienlaikus daudziem tas ir sagādājis vilšanos, vēsta portāls "tv3.lv".
Tie Lietuvas iedzīvotāji, kuri līdz aprīļa sākumam iesniedz pieteikumus pensiju uzkrājumu pārtraukšanai II līmenī, savus uzkrājumus jau ir saņēmuši. Daļa pensiju naudas ienāca pagājušās nedēļas beigās, un, kā prognozēts, ievērojama daļa iedzīvotāju jau sāka tērēt naudu dažādiem pirkumiem - daži veikali ziņo, ka šobrīd situācija ir līdzīga kā pirms Ziemassvētkiem, raksta “tv3.lt”.
Iespēja iedzīvotājiem izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa aizvadītajā nedēļas nogalē ir pamatīgi iekustinājusi e-komerciju, atsaucoties uz elektronikas tirgotāja “pigu.lt” un SEB bankas datiem, vēsta portāls "delfi.lt".
Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, medijiem šodien pavēstīja Latvijas Bankas eksperti.
Cik liela taisnība, ka bez pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem nākotnes pensionāri vairumā gadījumu mirs badu, tik liela taisnība, ka ar pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem pensionāri nomirs badā tik un tā.
Saeima atvērusi Valsts fondēto pensiju likumu, lai kaut mazliet samazinātu pensiju fondu pārvaldnieku peļņu no nākamo pensionāru naudas apgrozīšanas un varbūt pat piespiestu daļu no šīs naudas ieguldīt tādos Latvijas valsts projektos kā “airBaltic".
Ik pa laikam karstas diskusijas raisošajā jautājumā par 2. pensiju līmeņa ienesīgumu Latvijā ir noticis pozitīvs, bet, kā “Neatkarīgās” slejās jau minēts iepriekš – gaidīts pavērsiens. Proti, pagājušā un šā gada izskaņā un vēl pirms dažiem mēnešiem fiksētie “mīnusi”, rēķinot gada izteiksmē, jau ir pārvērtušies “plusos”. Šobrīd vien atliek gaidīt, ka uzlabosies arī ilgtermiņa rādītāji, kur bieži vien aina vēl ir diezgan pabēdīga.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija līdz trešdienas pēcpusdienai atlika grozījumu Valsts fondēto pensiju likumā izskatīšanu, uzdodot Labklājības ministrijai un Saeimas Juridiskajam birojam panākt kompromisu. Šāds lēmums pieņemts, jo Juridiskais birojs norādījis uz iespējamo Satversmes tiesas procesu, un, ja likumā iekļauj konkrēto normu, tas jāpamato nopietnāk.