Latvijas Banka: nodokļu maksātāji nespēs uzturēt pensionārus
Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, medijiem šodien pavēstīja Latvijas Bankas eksperti.
Eksperti uzsvēra, ka papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.
Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks Oļegs Tkačevs skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, kā arī vidējais mūža ilgums palielinās, kā rezultātā nodokļu maksātāji nespēs uzturēt pensionārus tikai no savām iemaksām. Tas radīs spiedienu uz valsts budžetu.
Tkačevs minēja, ka pasaules valstis valsts pensijas nepietiekamību kompensē ar fondētās pensijas uzkrājumiem, motivējot un automātiski iesaistot iedzīvotājus uzkrājuma veidošanā, papildinot, ka Latvijā šo lomu pilda pensiju otrais līmenis.
Pensiju otrajā līmenī uzkrāto līdzekļu priekšlaicīga izņemšana radīs pensijas kapitāla iztrūkumu, brīdināja Tkačevs, piebilstot, ka nabadzības novēršanai būs jāceļ darbaspēka nodokļi.
Vienlaikus solidaritātes sistēma var pilnvērtīgi funkcionēt tikai augošas demogrāfijas apstākļos, un šī attiecība neatgriezeniski pasliktinās, norādīja Tkačevs.
Atsaucoties uz Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" datiem, viņš akcentēja, ka līdz 2060. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā darbspējīgā vecumā uz vienu pensionāru samazināsies no 2,6 līdz 1,4.
Demogrāfiskā realitāte vairs nepieļauj tikai paļaušanos uz nākotnes nodokļu maksātājiem. Vienīgā ilgtspējīgā stratēģija ir visu trīs pensiju līmeņu pilnvērtīga izmantošana, rezumēja Tkačevs.
Viņš skaidroja, ka pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls ar laiku nodrošinās arvien lielāku pensijas daļu. Tās samazināšana vai likvidēšana būtiski apdraudēs Latvijas pensionāru dzīves līmeni.
Tkačevs pieminēja arī Igaunijas Bankas veikto pētījumu, kurā tika secināts, ka liela daļa cilvēku izņemto naudu ātri iztērēja, kādēļ viņi palika bez pensijas uzkrājumiem.
Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, runājot par stratēģiskajiem argumentiem pret kapitāla izņemšanu Latvijā, minēja vairākus iemeslus, kādēļ pensiju otro līmeni nav jāļauj izņemt.
Vispirms Dundure minēja, ka Latvijā iemaksas nav "privāts uzkrājums" - Latvijā pensiju otrais līmenis ir sociālā nodokļa sastāvdaļa, kas uzticēta pārvaldniekiem, lai diversificētu riskus. Tāpēc tās izņemšana būtu pielīdzināma jebkura cita nodokļa "atprasīšanai" skaidrā naudā, kas sagrautu sociālās apdrošināšanas jēgu.
Tāpat viņa skaidroja, ka kaimiņvalstu "brīvība" nāk ar personīgu cenu. Tādējādi Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji veic papildu iemaksas no neto algas.
"Ja Latvijā vēlamies Lietuvas tiesības izņemt naudu, tad vispirms būtu jāpiedāvā Lietuvas pienākums - maksāt 3% no savas tīrās algas papildus nodokļiem," sacīja Dundure.
Viņa arī norādīja, ka Latvijas "viena maciņa" modelis nodrošina, ka pat tad, ja iedzīvotājs ir finanšu ziņā neaktīvs, viņam tiek garantēta optimāla diversifikācija starp valsts indeksāciju un tirgus peļņu.
Savukārt brīvprātīga izņemšana šo līdzsvaru neatgriezeniski sagrautu, radot augstāku nabadzības risku vecumdienās, uzsvēra Dundure.
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše skaidroja, ka pensiju plāni strādā ilgtermiņā, tāpēc finanšu tirgu svārstību laikā vislabāk ir nogaidīt. Tādējādi Lietuvas iedzīvotāji, kas tagad izņēma savu otro pensiju līmeni, zaudēja būtiskas naudas summas.
Latvijas Bankas eksperti rezumēja, ka pensiju otrā līmeņa izņemšana veicina to, ka mazturīgie cilvēki pēc kapitāla izņemšanas ilgtermiņā kļūst vēl nabadzīgāki.
Jau ziņots, ka pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā ir vērojamas plašas debates par pensiju otrā līmeņa darbību un ieceri nodrošināt iespēju cilvēkiem izņemt savus pensiju otrajā līmenī uzkrātos līdzekļus priekšlaicīgi pēc pašu vēlēšanās.
