Vai ideja par pensiju ātrāku izņemšanu ielauzīsies vēlēšanu dienaskārtībā?

Lietuva sekojusi Igaunijas piemēram, un no šī gada atļāvusi iedzīvotājiem pirms laika izņemt pensijas 2.līmeņa uzkrājumus. No vienas puses tas ļauj cilvēkiem pašiem izdarīt izvēli, kur naudu ieguldīt. Tomēr igauņu pieredze rāda, ka liela ir iespēja šai naudai tikt ātri iztērētai. Pensiju eksperti abu valstu reformu kritizē. LTV raidījums “de facto” interesējās, vai arī Latvijā būs politiķi, kas kaimiņvalstu iedvesmoti, vēlēšanu gadā aktualizēs jautājumu par pensiju uzkrājumu izņemšanu.

Igaunijā pēc pensiju reformas, kas ļāva iedzīvotājiem priekšlaicīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus, ekonomikā ieplūda liels naudas apjoms. Jau pirmajā vilnī 2021. gada rudenī ap 150 tūkstošiem cilvēku “uz rokas” izņēma vairāk nekā vienu miljardu eiro.

“Tā realitāte izrādījās tāda, ka, kad bija piedāvājums izņemt naudu, tad tikai ļoti neliela daļa šo līdzekļu nonāca jebkādos uzkrājumos. Liela daļa nonāca patēriņā, tūlītējā patēriņā, īstermiņa saistību dzēšanā,” stāsta Latvijas Bankas apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure.

Viņa Igaunijas reformai plusus neredz. Naudas ieplūšana patēriņā palielināja inflāciju. Daudzi mazāk nodrošinātie izņēma tā jau nelielos pensiju uzkrājumus.

“Tās sekas ir tādas, ka tieši tai ievainojamākajai sabiedrības daļai un maznodrošinātākajai sabiedrības daļai, tā nākotnes pensija būs nepietiekoša” saka Dundure.

Nesen intervijā LTV Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals iepriekšējās valdības īstenoto otrā līmeņa pensiju sistēmas reformu nosauca par kļūdu: “Ja gribat manu godīgo vērtējumu, es teiktu, ka tas ir lielākais noziegums pret nākotni, ko var izdarīt.”

Tomēr, neraugoties uz igauņu rūgto pieredzi, lietuvieši no šī gada spēruši līdzīgu soli. Kā sarunā ar LTV decembrī atzina Lietuvas finanšu ministrs Kristups Vaitiekūns, Lietuvas iedzīvotājus nav apmierinājis 2.līmeņa obligātums un ieguldījumu atdeve. Lietuviešiem tagad ir iespēja divu gadu laikā izstāties no sistēmas un izņemt savus iemaksātos līdzekļus. “Daži cilvēki tērēs naudu veselības aprūpei, izglītībai, mājoklim. Tas viss ir labi. Protams, daži tērēs naudu mobilajam telefonam vai atvaļinājumam, un tas nav tik labi. Tā ir mūsu politiskā izvēle,” teica Lietuvas ministrs.

Latvijā pensiju 2. līmenī uzkrāti vairāk nekā 10 miljardi eiro. Un aktuāls jautājums šajā vēlēšanu gadā ir, vai kādam no politiskajiem spēkiem būs kārdinājums piedāvāt saviem vēlētājiem ātrāk pasmelties pensiju uzkrājumos.

Pensiju eksperts Edgars Voļskis cer, ka Latvija pie tāda lēmuma nenonāks. Viņš inflāciju min kā vienu no negatīvām sekām lielas naudas straujai ieplūšanai ekonomikā. Cits aspekts - viņaprāt, valsts labklājībai ir svarīgi nodrošināt, ka šī nauda tiek investēta un pēc gadiem atgriežas atpakaļ mājsaimniecībās.

“Pieņemsim, ja izņems pusi, tad padomājiet, piecus miljardus mēs šodien izņemsim un aiziesim patēriņā. (..) Tas būs fiskālais efekts vienam gadam, varbūt diviem gadiem, bet trešajā gadā mēs atpakaļ neko neiegūsim,” prognozē Voļskis.

Valsts iestāžu ekspertu līmenī patlaban notiek diskusijas par to, kā 2. pensiju līmenis varētu darboties sekmīgāk, bet iespēja izņemt uzkrājumus nav apspriežamo jautājumu lokā, saka labklājības ministrs Reinis Uzulnieks. Viņš apgalvo, ka šajā jautājumā viņa pārstāvētajā partijā ir vienprātība, tādēļ nav sagaidāms, ka ZZS aktualizēs pensiju uzkrājumu izņemšanu: “Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Latvijas Banka ir pret to, ka mēs izņemtu 2.pensiju līmeni. (..) ZZS atbalsta gan mani, gan ministrijas eksperta viedokli, līdz ar to mēs pagaidām atstājam kā ir.”

Tiesa, lai arī valdību veidojošās partijas skeptiski raugās uz Igaunijas un Lietuvas piemēriem, kā apsveramu vairāki politiķi min ideju ātrāk pensiju naudu izņemt smagu slimību ārstēšanai vai mājokļa iegādei. Taču šogad par to nebūtu jālemj.

“Es teikšu godīgi, vēlēšanu, šajā populisma gadā pensiju likumu nevajadzētu vērt vaļā, jo pat ja mēs vienotos par ļoti šauru, humānu grupu, diemžēl Saeimā varētu pastāvēt bīstamība, ka tiktu iebalsoti vairāki priekšlikumi, kas pēc būtības varētu sagraut 2. pensiju līmeni,” pauž “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.

Viņu papildina “Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs: “Progresīvie nevirzīs izmaiņas pensiju 2. līmenī, vismaz šajā gadā noteikti nē. Īpaši vēlēšanu gadā, šādā diskusijā iet, manuprāt, ir savā ziņā bīstami.”

Tomēr nedaudz citas vēsmas nāk no Saeimas opozīcijas. Piemēram, partijas “Latvija pirmajā vietā” parlamenta frakcijas vadītājas vietnieks Edmunds Zivtiņš ierakstā feisbukā rosināja ļaut cilvēkiem izvēlēties - palikt 2. pensiju līmenī vai naudu izņemt.

LPV vadītājs Šlesers stāsta, ka partijas pozīcija šajā jautājumā vēl nav noformulēta: “Jautājums ir tāds, vai nevajadzētu šo naudu izmantot Latvijas ekonomikas stimulēšanai, vai arī dot iespēju pašiem cilvēkiem ar to naudu rīkoties. Es domāju, ka debates par šo jautājumu mums vēl ir priekšā, bet tas, ka esošā sistēma īsti laba nav, tas šodien ir acīmredzams.”

Šlesers gan atzīst, ka jautājums ir delikāts un, sev neraksturīgi, pauž, ka labprāt dzirdētu arī citu partiju un ekspertu nostāju. Deputāts Zivtiņš skaidro, ka par pensiju izņemšanu paudis personīgo viedokli, bet partija par to diskutēs otrdien.

Rīgas Biznesa skolā pašlaik top pētījums par Latvijas pensiju sistēmas dzīvotspēju. Kā atklāj Voļskis, galvenais secinājums - ja 1. un 2. pensiju līmenis nepiedzīvo kardinālas pārmaiņas un naudas pārvaldnieki spēj to efektīvi apsaimniekot, tuvākajās desmitgadēs pensijām būtu jābūt 60 -80 % robežās no algas, atkarībā no izvēlētā plāna.

“Pensiju sistēma spēs adekvāti darboties vismaz līdz 2050. gadam,” saka Voļskis.

LTV raidījums atgādina, ka neatkarīgi no tā, cik nopietna izvērtīsies diskusija par pensiju uzkrājumu ātrāku izņemšanu, politiķiem jāatceras turēt solījumu pēc pāris gadiem atlikt atpakaļ vienu procentpunktu no iemaksām pensiju 2. līmenī, ko budžeta sabalansēšanas nolūkos pārlika uz 1. pensiju līmeni.