Publiskajā telpā ir izskanējuši pat tādi radikāli priekšlikumi, kā sekot Igaunijas piemēram un ļaut iedzīvotājiem vienkārši iztērēt pensiju 2. līmenī uzkrātos līdzekļus.
Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.
Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām", ar kuriem plānots precizēt kārtību, kādā darbs bijušajās PSRS valstīs pielīdzināms apdrošināšanas stāžam.
Pensiju vietā līdzekļus budžetam vienkāršāk būtu meklēt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu, intervijā TV3 pauda Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš.
Piedāvātās izmaiņas pensiju otrā līmeņa uzkrājumu samazināšanā, daļu no tiem pārnesot uz pirmo līmeni, tika plaši izdiskutētas Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, un panāktais gala piedāvājums ir kompromisa rezultāts, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).
Meklējot risinājumus, kā papildināt valsts budžetu, politiķi plāno samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī. Šīs ieceres kritiķi uzskata, ka šodienas problēmas tiek risinātas uz strādājošo rēķina. Vienlaikus ir izskanējuši pat tādi radikāli priekšlikumi, kā sekot Igaunijas piemēram un ļaut iedzīvotājiem vienkārši iztērēt pensiju 2. līmenī uzkrātos līdzekļus, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Plānotā nodokļu reforma, samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī, var izraisīt nekontrolētu pensionēšanās vecuma celšanu, aģentūrai LETA pavēstīja ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma "Vairo" valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs
Atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, arī šogad 1. oktobrī notiks pensiju indeksācija. Pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) pozitīva reālā pieauguma procentiem.
Šogad pensijas pieaugums indeksācijas rezultātā būs lielāks nekā pērn – pensijas vidēji palielināsies par 30 līdz 50 eiro. Lielākie ieguvēji būs tie seniori, kuru pensijas ir ap 680 eiro un kuriem ir vairāk nekā 45 gadu darba stāžs. Šo senioru pensijas indeksācijā palielināsies pat par 70 eiro.
Šogad pensiju piemaksas sākuši saņemt aptuveni 30 000 pensionāru, kuriem līdz šim pensiju piemaksas bija liegtas. Vidējais pensiju piemaksas apmērs ir 34 eiro, kas ir mazāk nekā vidēji tiem senioriem, kuri devās pensijā līdz 2011. gada decembrim, kad pensiju piemaksas vēl piešķīra.
Pensiju piemaksas tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēdza un devās pensijā pēc 2012. gada, valsts sāk piešķirt tikai šogad.
Strādājošam pensionāram reizi gadā ir tiesības lūgt pensijas pārrēķinu, ņemot vērā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Taču pensijas pārrēķins par labu senioram nenotiek automātiski. Lai to izdarītu, ir jāvēršas ar iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Labklājības ministrijas eksperti aprēķinājuši, cik valsts budžetam izmaksātu pensiju indeksācija šogad un cik tā izmaksās nākamruden, turklāt aprēķinos ņemts vērā, vai un kādas izmaiņas varētu sagaidīt pensijas.
Biedrība "Latvijas Senioru kopienu apvienība" (LSKA) pievienojas Latvijas Pensionāru federācijas aicinājumam atbalstīt Labklājības ministrijas piedāvāto variantu indeksēt visas pensijas pilnā apmērā. LSKA norāda, ja indeksēta tiek tikai daļa pensijas, bet pārējā nav pasargāta no inflācijas ietekmes, cieš cilvēka pirktspēja un līdz ar to pazeminās arī viņa dzīves kvalitāte.
Labklājības ministrija (LM) iecerējusi no nākamā gada 1.janvāra noteikt periodus, kas pielīdzināmi apdrošināšanas stāžam un uzkrāti līdz 1990.gada 31.decembrim, norādīts likumprojektā par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām".
Ikviens no mums vēlas pavadīt vecumdienas, nesatraucoties par savu finansiālo labklājību. Kā liecina Luminor veiktā aptauja, gana liela daļa Latvijas iedzīvotāju diemžēl nav pārliecināti par savu finansiālo stabilitāti pensijas vecumā. No aptaujātajiem iedzīvotājiem tikai katrs piektais nešaubās par savu finansiālo labklājību vecumdienās, savukārt vairāk nekā 40% aptaujāto jūtas nedroši.
Tā būs valdības izšķiršanās, ko darīt ar Latvijas pensiju sistēmu un konkrēti – bāzes pensijām, taču, visticamāk, jaunā sistēma varētu tikt ieviesta tikai pēc nepilniem pieciem gadiem.
Eiropas Komisijas (EK) jaunākais “Novecošanās ziņojums 2024” (Ageing Report 2024) prognozē, ka laika posmā līdz 2070. gadam gandrīz visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs samazināsies vidējās saņemtās valsts pensijas apjoms, salīdzinot ar vidējo saņemto algu. Vislielākais samazinājums tiek prognozēts tieši Latvijai – ja pašreizējā vidējā valsts pensija pret vidējo algu Latvijā ir 25,5%, tad 2070. gadā pensija veidos vairs tikai 13,5%.
Ja pēdējos vairāk nekā 20 gados Latvijā veidojusies gana droša pensiju sistēma ar skaidriem spēles nosacījumiem un plāniem, nākamie 20 – 25 gadi var nest un visdrīzāk nesīs ievērojamas pārmaiņas. Turklāt ne tikai prognozes, bet arī tendences rietumu valstīs liecina, ka pensionēšanās vecums pakāpeniski var pieaugt līdz pat 75 gadiem. IPAS “Vairo” komanda apkopojusi būtiskākos padomus, kā tam sagatavoties jau tagad un kas ir tie “mājasdarbi”, ko veikt, lai nākotnes pensijas apjoms dotu iespējas īstenot savus vecumdienu plānus un saglabāt maksimāli tuvu dzīves līmeni līdz šim ierastajam.
Mazmeitai, kura uz notariāli apstiprinātas pilnvaras pamata katru mēnesi izņem omītes pensiju "Latvijas pastā", par šo pakalpojumu jāmaksā 5 eiro, kas it kā ir maksa par pilnvaras pārbaudi.