"Jaunās pensiju piemaksas" vidēji mazākas

© Depositphotos

Šogad pensiju piemaksas sākuši saņemt aptuveni 30 000 pensionāru, kuriem līdz šim pensiju piemaksas bija liegtas. Vidējais pensiju piemaksas apmērs ir 34 eiro, kas ir mazāk nekā vidēji tiem senioriem, kuri devās pensijā līdz 2011. gada decembrim, kad pensiju piemaksas vēl piešķīra. Pensiju piemaksas tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēdza un devās pensijā pēc 2012. gada, valsts sāk piešķirt tikai šogad.

Visi saņems tikai 2029. gadā

Līdz šim pensiju piemaksas tika piešķirtas un izmaksātas tikai daļai senioru, proti, tiem, kuri devās pensijā līdz 2011. gada decembrim. Piemaksu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam, tomēr plānots atjaunot pakāpeniski līdz 2029. gadam. Piemaksas sāka izmaksāt šogad, un pirmie tās saņem vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri pensijā devušies 2012., 2013. un 2014. gadā.

Pilnīgi visi pensionāri piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, saskaņā ar pensiju likumu saņems tikai no 2029. gada. Tas nozīmē, ka daļai pensionāru uz piemaksām vēl būs vairāki gadi jāgaida.

Pirmie 30 tūkstoši jau saņem pensiju piemaksas

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, saņem 277 161 vecuma pensionārs un 25 575 invaliditātes pensijas saņēmēji.

Starp vecuma pensiju piemaksu saņēmējiem "veco" piemaksu saņēmēju skaits ir 248 492 pensionāri, savukārt “jaunās” piemaksas saņem nepilni 30 000 pensionāru. Lielākā daļa šo pensiju piešķiras 2014. gadā - 11 964, bet nedaudz mazāk 2013. gadā - 10 062. Vismazāk ir to pensionāru, kuri pensionējušies 2012. gadā, tātad uzreiz pēc pensiju piemaksu atcelšanas - 6642. Līdz pensiju piemaksas saņemšanai šiem senioriem bija jāgaida vairāk nekā desmit gadi. Šos gadus viņi nevarēja pensiju piemaksu ik mēnesi saņemt.

Arī pie invaliditātes pensijas tiek maksāta pensiju piemaksa, un šādu pensiju, pie kurām šogad sāk maksāt pensiju piemaksu, pašlaik ir 5719 (kopumā ap 26 000).

Piemaksa vidēji mazāka

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā “Neatkarīgā” noskaidroja, ka vidējais pensiju piemaksas apmērs senioriem, kuri uzreiz saņēma šīs piemaksas, ir augstāks, proti, 53,76 eiro, savukārt “jauno” piemaksu vidējais apmērs ir būtiski mazāks - 33,73 eiro.

Savukārt invaliditātes pensijām piemaksu vidējais apmērs būtiski neatšķiras - “vecajām” pensijām, kuras jau saņēma piemaksas, to vidējais apmērs ir 14,57 eiro, bet “jaunajām” - 14,28 eiro.

Piemaksu stāžs - pietiekami liels

Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad atcēla pensiju piemaksu piešķiršanu, kā viens no argumentiem, kāpēc pensiju piemaksas vairs nevajadzētu maksāt, bija - šiem cilvēkiem jau ir pietiekami uzkrāts darba stāžs pēc 1996. gada, kad sākās jaunā pensiju sistēma, līdz ar to pensiju piemaksai neesot tik būtiskas nozīmes. Tomēr, kā rāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, “jauno” pensiju piemaksu saņēmēju vidējais darba stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim ir vairāk nekā divdesmit gadi jeb precīzi - 22,2 gadi. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuriem desmit gadus neizmaksāja piemaksas par darba stāžu, turpat pusi darba mūža tomēr ir nostrādājuši padomju laikos un deviņdesmito gadu sākumā.

Invaliditātes pensijas saņēmēju vidējais darba stāžs līdz 1995. gada beigām ir 9,5 gadi.

Nākamajā gadā pensiju piemaksas sāks maksāt pensionāriem, kuri devās pensijā 2015., 2016. un 2017. gadā. Pārējiem senioriem vēl būs jāpagaida trīs līdz pieci gadi.

Piemaksu atjaunošanas grafiks

Pensijas piešķiršanas gads Piemaksas atjaunošanas gads
2012, 2013,2014 2024
2015,2016, 2017 2025
2018,2019,2020 2026
2021,2022,2023 2026
2024,2025,2026 2028
2027,2028,2028 2029 ***Avots: Pensiju likums

Ekonomika

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Svarīgākais