Labklājības ministrijas eksperti aprēķinājuši, cik valsts budžetam izmaksātu pensiju indeksācija šogad un cik tā izmaksās nākamruden, turklāt aprēķinos ņemts vērā, vai un kādas izmaiņas varētu sagaidīt pensijas.
Cerības, ka pensiju indeksācijas kārtība pensionāru labā varētu tikt mainīta jau šogad, ir nelielas, ņemot vērā niecīgās izredzes uz papildu finansējumu.
Pensiju indeksācija gaidāma šāgada 1. oktobrī, taču indeksi - gan patēriņa cenu pieaugums (inflācijas rādītāji), gan vidējās apdrošināšanas algu pieaugums -, ko piemēro pensiju pārskatīšanā, ierasti ir zināmi jau augustā, tātad apmēram pēc mēneša. Līdz šim apspriesti vairāki varianti, kā un kad mainīt pensiju indeksācijas kārtību, bet pagaidām nekāds konkrēts lēmums nav pieņemts, līdz ar to arī nav nekādu pensiju likuma un ar to saistīto noteikumu izmaiņu.
Pašreizējā kārtība nosaka, ka katru gadu 1. oktobrī tiek pārskatīts tās pensijas vai to daļas apmērs, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (tas 2023. gadā bija 609 eiro). Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka izdevumi indeksācijai, sākot no 2024. gada indeksācijas, pašreizējā regulējuma nodrošināšanai, tas ir, neko nemainot, 2024. gadā plānoti ap 59 miljoniem eiro. Tas ir atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”.
Tomēr apspriestie varianti pensiju pārskatīšanas kārtības maiņai ir vairāki, un to realizācijai būtu nepieciešams papildu finansējums.
Viens no priekšlikumiem ir indeksēt pilnā apmērā visas pensijas, savukārt otrs variants ir uz pusi palielināt to pensijas daļu, ko indeksē (tas būtu 1364 eiro). Senioru organizācijas ir iesniegušas priekšlikumu indeksācijā ņemt vērā nevis 50 procentus no apdrošināšanas algas pieauguma procentiem, bet visus simt procentus.
“Neatkarīgā” rakstīja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apsprieda vairākus variantus pensiju indeksācijas izmaiņām - ja šogad (2024. gadā) indeksētu pensijas līdz 100 procentu algas apmēram, tad papildus šogad vajadzētu 5,7 miljonus eiro (tas būtu 2024. gada trim mēnešiem - oktobrim, novembrim, decembrim) un 2025. gadā - 23,2 miljonus eiro (tas ietver gan visa 2024. gada, gan 2025. gada trīs mēnešu indeksāciju).
Savukārt, ja indeksētu šogad visu pensijas apmēru, tad papildus jau šoruden vajadzētu 7,7 miljonus eiro (2024. gada trīs mēneši) un nākamajā gadā (ietver visu 2024. gadu un 2025. gada trīs mēnešu indeksāciju) vajadzētu 38,4 miljonus eiro.
Uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc šāgada indeksācijai nepieciešami - ja tiktu veiktas izmaiņas- lielāks finansējums, nekā nākamgad, pensiju eksperte atbild: to nosaka vairāki faktori. 2024. gadā, salīdzinot ar 2025. gadu, pensijas apmēra robeža, līdz kuram pašlaik indeksē pilnā apmērā, ir zemāka. Līdz ar to 2024. gada priekšlikums skar lielāku personu loku. Arī nākamajiem gadiem indeksējamā robeža palielinās atbilstoši sociālās apdrošināśanas iemaksu algu prognozēm.
Tāpat šogad, salīdzinot ar 2025. gadu, prognozētais atsevišķu pensiju saņēmēju skaits ir lielāks.
Taču, ja šogad pensiju indeksācijas kārtība nemainās, tad 2025. gadā plānotie izdevumi indeksācijām esošā regulējuma nodrošināšanai ir 63 miljoni eiro, tajā skaitā no valsts pamatbudžeta 1,3 miljoni eiro.
“Ja no 2025. gada pārskatītu valsts pensijas visu apmēru katru gadu 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, tad šim mērķim 2025. gadā papildus pie esošā regulējuma nepieciešamie izdevumi būtu 5,5 miljoni eiro,” skaidro Dace Trušinska.
Latvijas Senioru kopienu apvienība pievienojas Latvijas Pensionāru federācijas aicinājumam atbalstīt Labklājības ministrijas piedāvāto variantu indeksēt visas pensijas pilnā apmērā. Seniori norāda: “Ja indeksēta tiek tikai daļa pensijas, bet pārējā nav pasargāta no inflācijas ietekmes, cieš cilvēka pirktspēja, un līdz ar to pazeminās arī viņa dzīves kvalitāte.”
“Pašlaik viens no aktuālākajiem jautājumiem ir diskusija par nepieciešamību indeksēt pensijas 100 procentu apmērā no iepriekšējā gada sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, novēršot netaisnību pret aptuveni ceturtdaļu pensionāru, kuru vienīgais “noziegums” ir tas, ka viņi ir vairāk strādājuši, vairāk maksājuši nodokļus valstij un rezultātā uzkrājuši sev lielāku pensiju par valsts pensiju indeksācijai noteikto robežu - 609 eiro,” “Neatkarīgajai” saka Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Senioru piedāvātie grozījumi beidzot ļaus sakārtot pensiju indeksācijas sistēmu tā, lai tiktu apmierināts pilnīgi visu pensionāru pieprasījums pēc sociālā taisnīguma ievērošanas. “Saprotot, ka pilnīgi visas, arī lielās pensijas indeksēt 100 procentu apmērā, visticamāk, nebūs iespējams, mēs pievienojamies Pensionāru federācijas piedāvātajam kompromisam indeksēt pensijas vismaz 100 procentu apmērā no vidējās algas, kas šoruden sasniegs 1364 eiro,” uzsver Lilita Kalnāja.
