Par to, ka pensijas nebūtu jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Iniciatīva tālāk tiks iesniegta Saeimā. TV3 raidījums “900 sekundes” skaidroja sabiedrības viedokli aptaujā.
Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieaudzis par 24,4% jeb 1,387 miljardiem eiro, gada beigās veidojot 7,06 miljardus eiro, ziņo Latvijas Banka.
Labklājības ministrija plāno pilnveidot pensiju piemaksas, pārveidojot tās par tā saukto bāzes pensiju. Tomēr, kā “Neatkarīgajai” atzina Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, lēmums vēl nav pieņemts, jo “tas pārsniedz vidējā termiņa budžeta posmu”.
Latvijā ievērojama daļa senioru, sasniedzot pensionēšanās vecumu, turpina strādāt. Vecumā no 65 gadiem pašlaik Latvijā strādā vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tostarp vairāk nekā četri tūkstoši nodarbināto ir vecumā virs 75 gadiem.
Kā liecina aptaujas dati, 67% Latvijas sabiedrības nezina, kāda ir viņu izvēlētā pensijas 2. līmeņa komisijas maksa, turklāt 43% nezina, kā to noskaidrot. Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management eksperti skaidro, kā uzzināt, cik maksājam savas pensijas pārvaldniekam.
Nākamnedēļ koalīcijā plānots diskutēt par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu indeksēt visu pensiju apmēru, ievērojot inflāciju un algu indeksu valstī.
Labklājības ministrija sagatavojusi atbildes uz jautājumiem par pensiju piemaksām. Starp tiem arī jautājums - vai piešķirtās pensiju piemaksas pensionāri saņems jau janvārī.
Tieši desmit sekundes bija nepieciešamas Ministru kabinetam, lai izskatītu priekšlikumus likumā “Par valsts pensijām” saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums likumā paredzēt, lai pensiju piemaksas saņemtu visas personas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, neguva ministru labvēlību. Tas vienkārši vispār netika apspriests.
Jau vairāk nekā desmit gadus cilvēkiem, kuri pensionējas, netiek piešķirtas pensiju piemaksas. To piešķiršanu atcēla brīdī, kad Latvija cīnījās ar ekonomiskās krīzes sekām. Pašreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis, kas arī pirms vairāk nekā desmit gadiem vadīja sociālo nozari, sola, ka nākamgad gan “šī netaisnība tiks labota”.
Latvijā ir vairāk nekā 65 tūkstoši strādājošo pensionāru. Sešdesmit astoņus gadus vecais Aleksandrs ir viens no viņiem. Viņš strādā algotu darbu un papildus savai algai saņem arī vecuma pensiju. Pensiju likums pieļauj šādu iespēju: strādāt un saņemt pensiju, taču viņš veic sociālās iemaksas no algas un arī maksā ienākuma nodokli gan no algas, gan pensijas.
Tā kā algas reālais pieaugums attiecībā pret inflāciju ir mazāks par nulli, tad šā gada pensiju indeksācijā diemžēl izmantos tikai vienu – faktisko patēriņa cenu – indeksu. Tāpēc pensiju pieaugums indeksācijas rezultātā, pat neraugoties uz visai augsto inflāciju, būs vairākas reizes mazāks nekā pagājušajā gadā.
Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonds meklē risinājumu, lai varētu veikt naudas pārskaitījumu pensiju izmaksai Latvijā dzīvojošo Krievijas pensiju saņēmējiem, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā. Kamēr Latvija šo naudu nesaņems, pensijas vai pensiju daļa šiem pensionāriem izmaksāta netiks. Ceturksnī Krievijai ir jāpārskaita apmēram četri miljoni eiro.
Ziņas par pensiju izmaksas aizkavēšanos Krievijas pilsoņiem Maskavas vainas dēļ esot nepatiesas, liecina Krievijas vēstniecības Latvijā ievietotais paziņojums.
Šodien uz Ārlietu ministriju ir izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis, lai prasītu paskaidrojumus par Krievijas kavēšanos izmaksāt pensijas saviem pilsoņiem Latvijā.
Krievijas Federācijas (KF) pensiju izmaksa par 2023.gada trešo ceturksni, kavēsies, jo nav saņemti naudas līdzekļi no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda. Minētās pensijas tiek izmaksātas ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) starpniecību, informē Labklājības ministrija.
Latvijas pirmspensijas iedzīvotājus sasniegusi laba ziņa – paredzamais mūža ilgums ir nedaudz palielinājies. Tas nozīmē, ka, sasniedzot pensijas vecumu, seniors vidēji nodzīvos par gadu ilgāk. Tomēr šai pozitīvajai ziņai seko skaudra atklāsme – paredzamais mūža ilgums ietekmē pensijas aprēķinā iekļauto rādītāju G, un diemžēl – jo G lielāks, jo aprēķinātā pensija mazāka.
Pēdējā gada laikā notikušie pasaules politekonomiskie satricinājumi aktualizējuši jau ilgstoši neatrisinātas problēmas, tajā skaitā arī tās, kuras ir saistītas ar pensiju uzkrājumu veidošanu. Izveidot ideālu, riskiem nepakļautu uzkrājumu sistēmu diezin vai kādam izdosies, taču ir iespējams radīt risinājumus, lai riskus ievērojami samazinātu un pensijā došanās saistītos ar lielāku finansiālo drošību nekā patlaban.