LU rektors Bērziņš iesaka pensiju vietā līdzekļus budžetam meklēt, ceļot PVN

Pensiju vietā līdzekļus budžetam vienkāršāk būtu meklēt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu, intervijā TV3 pauda Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš.

Viņš piekrīt, ka pensiju aiztikšana liecina par finansējuma problēmām valstī. Eksperts akcentēja, ka pensijām šādi ķerties klāt neesot pareizi. Pirmkārt, tamdēļ, ka tā tiek dots signāls, ka atbildība no individuāla cilvēka par savu nākotni tiek pārlikta uz valsti. "Ilgtermiņā sakām, ka valstij neuzticamies, bet tagad mūs lūdz daļu no izdevumiem nolikt valsts pusē," pauda Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka, ja šis no īstermiņa risinājuma pārvērstos par kaut ko ilgtermiņā, tad droši varēs teikt, ka tā bijusi liela kļūda. Bērziņš uzskata, ka cilvēkiem pašiem būtu jādod iespēja lemt par to, kur investēt savus līdzekļus, dodot arī dažādus motivācijas elementus to darīt.

Bērziņa ieskatā PVN būtu vienkāršākais un ar visliekāko atdevi nodoklis, kuru palielinot, var iegūt nepieciešamos līdzekļus budžetam, neaiztiekot otro pensiju līmeni.

Tas dotu efektu, ka tie, kas vairāk patērē, arī vairāk maksātu PVN, un otrādi. "Varētu iet pat soli tālāk - noteiktu preču grupām, piemēram, pārtikai, to samazināt, nodrošinot, ka cilvēkiem ar maziem ienākumiem PVN celšana radītu uz viņiem mazu efektu, savukārt tie, kam ir augsts patēriņš, maksātu lielāku PVN," skaidroja Bērziņš.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.

Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties, skaidroja Ašeradens. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis būtiski ienesīgāks nekā otrajā līmenī, teica ministrs.

Ašeradens uzsvēra, ka indivīds nezaudē neko, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru.

Ministrs piebilda, ka šis risinājums būs terminēts uz trim vai četriem gadiem un pēc tam budžeta kontekstā tiks pārvērtēts un iespējama atgriešanās pie esošā iemaksu līmeņa otrajā līmenī.

Tāpat ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.

Tāpat vēstīts, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" sabiedrības līdzdalības platformā "Manabalss.lv" ir ierosinājusi iniciatīvu par pensiju otrā līmeņa iemaksu nesamazināšanu. Par iniciatīvu savākti vairāk nekā 18 000 parakstu.

"Indexo" iniciatīvā norāda, ka nav pieļaujama šodienas īstermiņa budžeta tēriņu finansēšana uz iedzīvotāju pensiju rēķina.