LSKA: Neindeksējot pensijas 100% apmērā, pensionāru dzīves kvalitāte turpinās pazemināties

© Kaspars Krafts/MN

Biedrība "Latvijas Senioru kopienu apvienība" (LSKA) pievienojas Latvijas Pensionāru federācijas aicinājumam atbalstīt Labklājības ministrijas piedāvāto variantu indeksēt visas pensijas pilnā apmērā. LSKA norāda, ja indeksēta tiek tikai daļa pensijas, bet pārējā nav pasargāta no inflācijas ietekmes, cieš cilvēka pirktspēja un līdz ar to pazeminās arī viņa dzīves kvalitāte.

LSKA šī gada jūnijā pēc Latvijas Pensionāru federācijas ielūguma piedalījās LPF Domes sēdē, kurā tika atjaunota arī abu organizāciju sadarbības iecere. LSKA ieskatā ikvienā no LSKA īstenotajiem projektiem un darbības virzieniem iezīmējas saskarsmes punkti ar LPF, īpaši jautājumos, kas tiek risināti NVO sektorā MK un NVO memoranda padomē, Labklājības ministrijas, Izglītības ministrijas, Veselības ministrijas un Ekonomikas ministriju darba grupās un Latvijas Pašvaldību savienībā attiecībā uz senioru interešu aizstāvēšanu.

Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem ir diskusija par nepieciešamību indeksēt pensijas 100% apmērā no iepriekšējā gada sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, tādējādi novēršot netaisnību pret aptuveni ceturtdaļu pensionāriem, kuru vienīgais "noziegums" ir tas, ka viņi ir vairāk strādājuši, vairāk maksājuši nodokļus valstij un rezultātā uzkrājuši sev lielāku pensiju par valsts pensiju indeksācijai noteikto robežu - 609 eiro.

Iepazīstoties ar likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" anotāciju, kā arī ar Latvijas Pensionāru federācijas viedokli, LSKA uzskata, ka minētie grozījumi beidzot ļaus sakārtot pensiju indeksācijas sistēmu tā, lai tiktu apmierināts pilnīgi visu pensionāru pieprasījums pēc sociālā taisnīguma ievērošanas. Ne mazāk būtiski ir par galveno kritēriju pensiju indeksēšanā izvirzīt apdrošināšanas stāža gadu daudzumu, kā nepieciešamo apdrošināšanas stāžu nosakot vismaz 20 gadus.

Saprotot, ka pilnīgi visas, arī lielās pensijas, indeksēt 100% apmērā, visticamāk, nebūs iespējams, LSKA pievienojas LPF piedāvātajam kompromisam indeksēt pensijas vismaz 100 procentu apmērā no vidējās algas, kas šoruden sasniegs 1364 eiro.

"Nevienam, tai skaitā arī likumdevējam un valdībai, nav noslēpums, ka pensiju pieaugums neatbilst vidējās algas pieaugumam valstī un pašreizējā pensiju indeksācija nekompensē inflācijas ietekmi uz saņemto pensiju. Tikmēr gados vecu cilvēku izdevumi par siltumu, elektrību, pārtiku, medikamentiem un citām dzīvei būtiskām lietām pieaug. Pensionāri nav ciparu rindas excel tabulās, tie ir dzīvi cilvēki, kuri mūža novakari pelnījuši pavadīt cilvēka cienīgos apstākļos," norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Savukārt LSKA struktūrvienības "Senioru saeima" priekšsēdētāja Barba Girgensone uzsver, ka, pieņemot šos grozījumus, pensiju apmēra noteikšanā tiek ievērots taisnīguma princips un tādējādi tiks stiprināta darba devēju un nodarbināto motivācija maksāt sociālās iemaksas. Sociālā drošība jo īpaši svarīga ir pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.

"LSKA aicina visus 14.Saeimas deputātus, visas frakcijas, neatkarīgi no tā, vai tās atrodas pozīcijā vai opozīcijā, atbalstīt Labklājības ministrijas piedāvāto likumprojektu "Grozījumi likumā "par valsts pensijām"". Tas ļaus atrisināt daudzas samilzušas problēmas kā esošajiem, tā arī nākotnes pensionāriem. Cilvēki, kuri ilgus gadus strādājuši Latvijas labā un ar saviem nodokļiem veicinājuši mūsu valsts ekonomisko labklājību, nav pelnījuši, lai valsts par viņiem vecumdienās rūpētos pēc "pārpalikumu principa" - pensiju jautājums beidzot ir jāsakārto visiem skaidri, saprotami un caurskatāmi," uzsver Barba Girgensone.

LSKA atzinīgi novērtē un atbalsta arī Latvijas pensionāru federācijas un Labklājības ministrijas iniciatīvu no 2024. indeksēt visas valsts pensijas ar patēriņa cenu indeksu un algu indeksu vienu reizi gadā - 1.oktobrī, par ko LSKA struktūrvienība "Senioru saeima" informējusi arī Labklājības un Finanšu ministrijas. Tāpat LSKA uzskata, ka pašreizējais neapliekamā minimuma slieksnis pensijām - 500 eiro, neveicina pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanos un atbalsta Latvijas Pensionāru federācijas minēto kompromisa variantu, ka ar IIN neapliekamais pensijas minimums būtu minimālās algas apmērā, proti, 700 eiro.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais