Tieši desmit sekundes bija nepieciešamas Ministru kabinetam, lai izskatītu priekšlikumus likumā “Par valsts pensijām” saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums likumā paredzēt, lai pensiju piemaksas saņemtu visas personas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, neguva ministru labvēlību. Tas vienkārši vispār netika apspriests.
Jau vairāk nekā desmit gadus cilvēkiem, kuri pensionējas, netiek piešķirtas pensiju piemaksas. To piešķiršanu atcēla brīdī, kad Latvija cīnījās ar ekonomiskās krīzes sekām. Pašreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis, kas arī pirms vairāk nekā desmit gadiem vadīja sociālo nozari, sola, ka nākamgad gan “šī netaisnība tiks labota”.
Latvijā ir vairāk nekā 65 tūkstoši strādājošo pensionāru. Sešdesmit astoņus gadus vecais Aleksandrs ir viens no viņiem. Viņš strādā algotu darbu un papildus savai algai saņem arī vecuma pensiju. Pensiju likums pieļauj šādu iespēju: strādāt un saņemt pensiju, taču viņš veic sociālās iemaksas no algas un arī maksā ienākuma nodokli gan no algas, gan pensijas.
Tā kā algas reālais pieaugums attiecībā pret inflāciju ir mazāks par nulli, tad šā gada pensiju indeksācijā diemžēl izmantos tikai vienu – faktisko patēriņa cenu – indeksu. Tāpēc pensiju pieaugums indeksācijas rezultātā, pat neraugoties uz visai augsto inflāciju, būs vairākas reizes mazāks nekā pagājušajā gadā.
Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonds meklē risinājumu, lai varētu veikt naudas pārskaitījumu pensiju izmaksai Latvijā dzīvojošo Krievijas pensiju saņēmējiem, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā. Kamēr Latvija šo naudu nesaņems, pensijas vai pensiju daļa šiem pensionāriem izmaksāta netiks. Ceturksnī Krievijai ir jāpārskaita apmēram četri miljoni eiro.
Ziņas par pensiju izmaksas aizkavēšanos Krievijas pilsoņiem Maskavas vainas dēļ esot nepatiesas, liecina Krievijas vēstniecības Latvijā ievietotais paziņojums.
Šodien uz Ārlietu ministriju ir izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis, lai prasītu paskaidrojumus par Krievijas kavēšanos izmaksāt pensijas saviem pilsoņiem Latvijā.
Krievijas Federācijas (KF) pensiju izmaksa par 2023.gada trešo ceturksni, kavēsies, jo nav saņemti naudas līdzekļi no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda. Minētās pensijas tiek izmaksātas ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) starpniecību, informē Labklājības ministrija.
Latvijas pirmspensijas iedzīvotājus sasniegusi laba ziņa – paredzamais mūža ilgums ir nedaudz palielinājies. Tas nozīmē, ka, sasniedzot pensijas vecumu, seniors vidēji nodzīvos par gadu ilgāk. Tomēr šai pozitīvajai ziņai seko skaudra atklāsme – paredzamais mūža ilgums ietekmē pensijas aprēķinā iekļauto rādītāju G, un diemžēl – jo G lielāks, jo aprēķinātā pensija mazāka.
Pēdējā gada laikā notikušie pasaules politekonomiskie satricinājumi aktualizējuši jau ilgstoši neatrisinātas problēmas, tajā skaitā arī tās, kuras ir saistītas ar pensiju uzkrājumu veidošanu. Izveidot ideālu, riskiem nepakļautu uzkrājumu sistēmu diezin vai kādam izdosies, taču ir iespējams radīt risinājumus, lai riskus ievērojami samazinātu un pensijā došanās saistītos ar lielāku finansiālo drošību nekā patlaban.
Latvijas vecuma pensiju turpmāk varēs saņemt arī personas, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Līdz šim pensionāri, kuriem bija pat stāžs Latvijā, nevarēja saņemt Latvijas pensiju, ja nedzīvoja Latvijā un nedzīvoja Eiropas Savienībā.
Straujais kāpums, ko pēdējā laikā esam redzējuši pasaules akciju tirgos, diemžēl nav kalpojis par pietiekamu dzinuli, lai Latvijas pensiju 2. līmeņa pat visagresīvākie plāni tiktu pie vērā ņemama ienesīguma. Šie mīnusi laika gaitā izlīdzināsies un noteikti pat pārvērtīsies plusos, tomēr paliek zināms rūgtums par zaudētajām iespējām, tādējādi radot bažas, vai tādas tiks pilnvērtīgi izmantotas arī nākotnē.
Lai arī vidējā alga valstī ir augusi, vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, ko ņem vērā, aprēķinot pensiju indeksācijā nepieciešamo koeficientu, kāpuma nav, līdz ar to diemžēl šis rādītājs nav izmantojams pensiju pārskatīšanā.
Labklājības ministrija plāno nākamgad sākt pāreju uz bāzes pensiju, pirms tam atjaunojot pensiju piemaksu piešķiršanu tiem senioriem, kuri to pašlaik nesaņem, “Neatkarīgajai” apstiprināja ministrijā.
Atsaucoties uz laikrakstu "Diena" un "Dienas bizness" rakstu "Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus", Centrālā statistikas pārvalde uzsver, ka 2022.gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo vēl 14 gadus, bet sievietes - 19 gadus.
Labklājības ministrija piedāvā vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas dot iespēju cilvēkam ļaut izvēlēties – palikt valsts fondēto pensiju shēmā (otrajā pensiju līmenī), izvēloties tādu līdzekļu pārvaldītāju, kurš nodrošina pozitīvāko kapitāla apsaimniekošanu, vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni.
Latvijā 55% iedzīvotāju nezina, kāda būs viņu pensija, sasniedzot pensijas vecumu, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem.
Pēc sarežģīta aizvadītā gada šis gads finanšu tirgos aizsākās cerīgāk. Tomēr pavasaris atklāja jaunas grūtības un svārstības pasaules banku sistēmā, kas novājināja investoru pārliecību par turpmāko ekonomikas attīstību. Taču patlaban situācija finanšu tirgos stabilizējas, kas arī ir atspoguļojies pensiju plānu pēdējo 6 mēnešu ienesīgumā. Situācijā, kad ir satraukums par finanšu tirgu svārstīgumu, Luminor ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska dalās ar trim ieteikumiem, ko ņemt vērā.
Nav noslēpums, ka Latvijas sabiedrībā sajūtu gamma, kas pavada ieguldījumus pensiju 2. un 3. līmenī, nereti ir vilšanās un pat aizkaitinājums, jo uzkrājumu atdeve neattaisno cerēto. Tomēr attiecībā uz pensiju plānu izvēli ir atsevišķas nianses, ko der ielāgot, lai tiktu pie iespējami labākas atdeves ilgtermiņā.