Labklājības ministrija (LM) neatbalsta iniciatīvu par daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesībām uz agrāku pensionēšanos, jo tādējādi vēl vairāk tiktu palielināts pensionāru skaits attiecībā pret nodarbināto skaitu.
Ikmēneša izmaksātās vecuma pensijas pagājušajā gadā bija par vidēji 57 eiro lielākas nekā 2021.gadā un sasniedza vidēji 450 eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Izdienas pensiju nosacījumu maiņa var izraisīt neprognozējamu darba uzteikumu lavīnu, kas gala rezultātā var radīt draudus valsts iekšējai un ārējai drošībai, vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam (JV) norādījusi Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA).
2022.gadā vidējā darba alga Latvijā sasniedza 1006 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet vidējā pensija - tikai 449 eiro. Lai pensijas vecumā saglabātu līdzvērtīgu dzīves līmeni kā pirmspensijas vecumā, pensijai būtu jāveido ap 70-80% no darba gaitās gūtiem vidējiem ienākumiem.
Speciāli izdienas pensiju jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa ir sagatavojusi ziņojumu, kas ietver arī priekšlikumus izdienas pensiju reformai, tomēr pagaidām ar to iepazīties nav iespējams. Esot uzsākts “politisko diskusiju cikls”.
Ar likumu ir noteikts, ka daļa mūsu sociālo iemaksu nonāk pensiju otrajā līmenī, kuru apsaimnieko katra paša izvēlēta finanšu iestāde. Loģiski būtu, ka mūsu iemaksas nekur nepazūd, bet gan vairāk vai mazāk pelna. Realitāte ir cita - izrādās ir iespējams, ka pensiju plāna apkalpošana "noēd" visu uzkrājumu un cilvēks bankai paliek parādā.
Saeimai tuvākajā laikā būs jāapspriež iedzīvotāju parakstīta iniciatīva – daudzbērnu ģimeņu vecākiem ļaut pensionēties pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma.
Valsts uzspiestajos pensiju fondos ieguldītās naudas vērtības zudums inflācijas dēļ sacenšas ar ieguldījumu zudumu pensiju fondu īpašumu cenu krituma dēļ. Līdzšinējo iemaksu vērtības lielākā daļa jau pazudusi un atlikušās daļas pazušana ir neizbēgama pārskatāmā nākotnē.
Neraugoties uz dažādām negācijām gan globālajā finanšu pasaulē, gan reālajā ekonomikā, pēdējie mēneši ir bijuši labvēlīgi tam, lai nedaudz uzlabotos pensiju 2. līmeņa plānu atdeves dati un situācija vairs nešķistu tik dramatiska kā pagājušā gada rudenī.
Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas senioru organizāciju pārstāvji norādīja uz nepieciešamību risināt jautājumus saistībā ar pensiju indeksāciju, bāzes pensijām un piemaksām par darba stāžu.
Vismaz sešdesmit procentus no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta veido izdevumi pensijām, savukārt ap 30 procentiem sociālā budžeta ir invaliditātes, maternitātes un slimības pabalstiem atvēlētais finansējums. Īstenojot atsevišķu politiķu interesi veselības aprūpes budžetam novirzīt 14 procentus no sociālās apdrošināšanas budžeta, pastāv būtisks risks pensiju un pabalstu finansiālajai pietiekamībai.
Igaunijā pavasarī būtiski pieaugs pensijas, lēmumu indeksēt pensijas pieņēmusi Igaunijas valdība. Pēc pensiju indeksācijas vidējā pensija kaimiņvalstī varētu sasniegt 700 eiro.
Vidējā pensija Latvijā būtiski atpaliek no igauņu, pašlaik mūsu senioru vidējā pensija ir 528 eiro. Būtiskākais pensijas apmēra kāpums notika pagājušā gada augustā, kad vidēja pensija pieauga par 90 eiro.
Vai un cik daudz līdzekļu novirzīt fondēto pensiju sistēmai, ir aktuāls jautājums jau aptuveni divdesmit gadu, tāpat kā šaubas par to, vai ieguldītā nauda spēs ģenerēt nopietnu atdevi pēc tam, kad iedzīvotāji pārtrauks sava darba mūžu. Diskusijas par šīs problēmas risinājumiem ir atsākušās Lietuvā, bet Igaunijā iedzīvotājiem, nomaksājot nodokli, tika ļauts izņemt līdzekļus no pensiju 2. līmeņa plāniem.
Labklājības nozarei papildus atvēlētais finansējums desmit miljonu apmērā ļaus palielināt minimālo ienākumu slieksni, kas savukārt nozīmēs lielāku sociālo atbalstu trūcīgajiem, uzsver labklājības ministre Evika Siliņa.
Latvijas iedzīvotāju gaidas par savas nākotnes pensijas apmēru ievērojami atpaliek no reālajām iespējām - 50% no aptaujātajiem vēlētos saņemt pensiju robežās no 1001 līdz 2000 eiro mēnesī, liecina dzīvības apdrošināšanas sabiedrības "Compensa Life" un "Norstat Latvija" 2023.gada februārī veiktās aptaujas dati.
Izskatot Saeimas opozīcijas deputātu un politisko partiju Saeimas frakciju priekšlikumu, valdībai bija iespēja izvērtēt papildus piešķiramo finansējumu sociālajai jomai un veselībai. Tomēr neviens no opozīcijas priekšlikumiem netika ņemts vērā un visi ierosinājumi par šāgada valsts budžeta līdzekļu pārdali tika noraidīti.
Saeimas komisijas nupat sākušas skatīt šā gada budžeta projektu, tomēr par deviņdesmit deviņiem procentiem ir skaidrs, ka šogad netiks īstenota viena no prioritātēm sociālās drošības jomā. Šī prioritāte ir pensiju piemaksu atjaunošana. Labklājības ministrija pagaidām neatsakās no saviem vārdiem par tās svarīgumu.
Minimālo ienākumu slieksni turpmāk Latvijā noteiks atbilstoši vidējam ienākumu līmenim valstī. Proti, tā vairs nebūs voluntāri izvēlēta skaitliska vērtība, ko līdz šim parasti izvēlējās atbilstoši budžeta iespējām, bet metodoloģiski pamatots un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošs minimālā ienākuma līmenis, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā.
Kaimiņvalsts Lietuvas parlamenta (Seima) opozīcija gada sākumā atkal “izvilkusi no atvilktnes” jautājumu par radikālu pensiju vecuma paaugstināšanu līdz 72 gadiem, ko Lietuvai it kā uzspiežot Eiropas Komisija un paklusām atbalstot Ingrīdas Šimonītes valdība.