Zilupes mērs: "Ja Nacionālie bruņotie spēki uzskata, ka tas ir jādara, tad tas ir jādara"

Ja mēs to nolemtu darīt, tad tas būtu jādara kopā – tā par sliežu demontāžu šonedēļ pēc Baltijas valstu prezidentu tikšanās izteicās Igaunijas valsts galva Alars Kariss. Politiķi Latvijā līdz šim izvairīgi runājuši par sliežu nojaukšanu pierobežā, sakot, ka vajadzīgi atzinumi par lēmuma ietekmi uz tautsaimniecību.

Galvenais arguments - Latvijas dzelzceļš un ostas cietīs zaudējumus, tikmēr pārvadāto kravu apjoms uz mūsu dzelzceļiem krītas jau pēdējos 5 gadus un mazinās arī no Krievijas un Baltkrievijas braucošo vilcienu skaits, ziņo raidījums "Nekā personīga".

Latviju ar Krieviju savieno divi sliežu ceļi. Tie abi stiepjas cauri Ludzas novadam, kurš robežojas ar austrumu kaimiņu. Viens dzelzceļš iet cauri Kārsavai, bet otrs - Zilupei. Zilupes ceļu kravu pārvešanai izmanto visvairāk.

Šeit aptuveni 3,5 kilometru attālumā no Zilupes centra dzelzceļa sliedes šķērso Latvijas-Krievijas robežu. Kamēr politiķiem par sliežu nojaukšanu nav vienprātības, pierobežas novada mērs saka - ja Nacionālie bruņotie spēki uzskata, ka tas ir jādara, tad tas ir jādara.

Novadā jūtams, ka iedzīvotāji apzinās apdraudējumu, un šeit aktīvi notiek gatavošanās iespējamai X stundai. Pie robežas ir kluss un tukšs. Dzelzceļa sliedes to šķērso ieplakā starp diviem, ne pārāk augstiem pauguriem.

Uzbērums veidots purvainā apvidū. Sliedes ir vieglākais ceļš robežas šķērsošanai tuvējā apkārtnē, un tās izmanto arī nelegāli un kontrabandisti. Pāris kilometrus uz priekšu ir zemes ceļš, kas iesniedzas Krievijā, taču to jau gadiem neizmanto un kaimiņvalsts pusē tas esot neizbraucams, saka robežsargs.

Sliedes ved uz aptuveni 30 kilometrus attālo Sebežas pilsētu un tālāk uz Maskavu. Pasažieru pārvadājumi pārtraukti jau 2020.gadā, bet līniju joprojām izmanto kravu transportēšanai.

Pirmais punkts pēc robežas šķērsošanas kravas vilcieniem ir Zilupes centrā, kur tos pārbauda robežasargi. Sliežu ceļu izmanto aktīvi. Šogad te robežu pārbraukuši 822 vilcieni - gandrīz tik pat cik pērn.

Kārsavā dzīvo ap 2000 iedzīvotāju. Caur to ved otra dzelzceļa līnija uz Krieviju. Pierobežas josla ir apdzīvota - cita pēc citas slejas viensētas. Robežas abas puses savieno tilts.

Te abos virzienos vairāku kilometru garumā robeža iet pa upi un dzelzceļa tilts ir vienīgā šķērsošanas vieta. Kārsavas centrs ir aptuveni pusstundas gājiena attālumā.

Sliedes ir apsūbējušas un redzams, ka ceļu izmanto reti. Arī robežsargs saka, ka pēdējo reizi vilcienu redzējis pirms vairākām dienām. Šogad te robežu šķērsojuši 50 vilcieni - gandrīz 5 reizes mazāk nekā pērn (242).

Ludza ir viena no lielākajām pierobežas pašvaldībām - ārējā robeža ar Krieviju stiepjas vairāk nekā 100 kilometru garumā. Novadā dzīvo ap 20 tūkstošiem iedzīvotāju. Nekā personīga jau stāstīja, ka par šo dzelzceļu savienojumu bīstamību brīdināja ASV un Latvijas drošības analītiķi.

EDGARS MEKŠS

Ludzas novada domes priekšsēdētājs (ZZS)

EM: Eksperti, arī Nacionālie bruņotie spēki, kas vērtē, cik ātri to var izdarīt, ja būs briesmas…es nevarēšu pateikt, jo man trūkst informācijas, kad man tāda būs es arī varēšu paust tādu objektīvu viedokli. Bet, cik notiek tranzīts pa dzelzceļu, tas arī jāvērtē, kādi ir ieņēmumi valstij vai zaudējumi. […]

NP: Varbūt jums ir tīri personīga sajūta, vajag vai nevajag to darīt?

EM: Ja Nacionālie bruņotie spēki uzskata, ka tas ir nepieciešams, un tas ir drauds, saglabājot dzelzceļa sliedes, tad tas arī ir jādara.

Nacionālie bruņotie spēki aicinājuši rīkoties un sliedes likvidēt, bet politiķi par to runā izvairīgi - jāgaida atzinumi par lēmuma ietekmi uz tautsaimniecību. Četrām ministrijām un valsts drošības iestādēm līdz gada beigām valdībai par to jāsniedz savs vērtējums.

RIHARDS KOZLOVSKIS

Iekšlietu ministrs (Jaunā Vienotība)

Šī diskusija ir ieguvusi zināmu rezonansi, bet es nekādā veidā neredzu, ka šajā gadījumā mēs runājam par kaut kādu ļoti nopietnu apdraudējumu tam, ka tas varētu būt nepārvarams šķērslis. Pilnīgi noteikti tas tā nav. Līdz ar to es domāju, ka sabiedrība ir jānomierina, ka situācija, ka pretinieks varētu izmantot šo infrastruktūru, nav reāli iespējama.

NP: Kas jūs padara tik pārliecinātu? Jo Ukrainas piemērs rāda, ka ir diezgan reāla.

RK: Mūsu kapacitāte. Mēs esam NATO dalībvalsts ar visu izrietošo no tā gan izlūkinformācijas, gan mūsu kapacitātes.

Galvenais arguments pret sliežu nojaukšanu ir, ka dzelzceļš Latviju savieno ar Centrālāziju, piemēram, Kazahstānu, un tā slēgšana radītu zaudējumus Latvijas Dzelzceļam un ostām. Cik liela būtu ietekme, neviens pagaidām pateikt nevar - to vērtējot Satiksmes ministrijā.

ANDULIS ŽIDKOVS

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs

Tas nozīmē, ka mums paliek gandrīz vai tikai pasažieru pārvadājumi Latvijā, jo iekšzemes pārvadājumi mums ir mazā apjomā, ap miljonu tonnu gadā, un tur potenciāls arī nav ļoti liels un infrastruktūras izmaksas galvenokārt ir pastāvīgās izmaksas. […] Skaidrs, ka bez valsts atbalsta, ko arī paredz Eiropas Savienības normatīvie akti, ka jāveic tā saucamais līdzsvara maksājums, tad Latvijas dzelzceļa sistēma šobrīd neiztiek. Un tā vajadzība mums ik gadu ir ap 100 miljoniem eiro jau šobrīd.

Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms pēdējo 10 gadu laikā sarucis vairāk nekā 7 reizes - no 55,6 miljoniem tonnu 2015. līdz 8,5 miljoniem tonnu šogad. 2023.gadā gandrīz puse dzelzceļa pārvadāto kravu bija Krievijas, bet tagad krievu preces veido tikai ceturto daļu. Visvairāk šogad ievesta lopbarība - ap 0,5 miljoniem, un graudu produkti ap 0,2 miljoniem tonnu.

Šogad pirmo reizi pa dzelzceļu visvairāk transportēts tieši Baltijas kravas. Piektdaļa no pārvadājumiem ir Centrālāzijas preces, bet 11% nākušas no Baltkrievijas.

Pirms mēneša valdība apstiprināja dzelzceļa attīstības stratēģiju. Nekā personīga rīcība ir pirms diviem gadiem izstrādātais projekts, kurš tā arī nenonāca uz valdības galda. Tajā vērtēta arī situācija, ja satiksme uz Krieviju un Baltkrieviju tiktu pārtraukta- pārvadājamo kravu apjoms būtu ap 3,8 miljoniem tonnu gadā jeb aptuveni puse no šobrīd pārvadātā.

ANDULIS ŽIDKOVS

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs

NP: Vai šobrīd mēs runājam par kaut ko līdzīgu, ja tas tā notiktu un pilnībā aizslēdz šos punktus?

AŽ: Tā situācija mums tik strauji nemainās, protams, tas ir kaut kas līdzīgs. Jau šobrīd mums dzelzceļā galvenie pārvadājumi ir pasažieru pārvadājumi, pirms 10 gadiem tā situācija bija pretēja, ka pārsvarā bija kravu pārvadājumi. Šobrīd arī sabiedriskais transports, pasažieru pārvadājumi arī ir no valsts puses finansiāli atbalstāmi, tāpēc arī ir šis lielais finansiālais atbalsts nepieciešams. Un te ir jautājums, ko mēs budžetā varam atļauties.

Valsts vadītāji uzsver, ka sliežu nojaukšana būtu jākoordinē ar pārējām Baltijas valstīm. To Baltijas valstu prezidenti pārrunāja šonedēļ notikušajā vizītē. Nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

ALARS KARISS

Igaunijas prezidents

Protams, Lietuva un Igaunija ir atšķirīgās situācijās, salīdzinājumā ar Latviju, jo Krievijai ir satiksme ar Centrālāziju un citām pasaules valstīm, tāpēc, ja mēs to nolemtu darīt, tad tas būtu jādara kopā. Tā kā šis ir jauns temats, esam to nodevuši saviem ministriem apspriedei un lēmuma pieņemšanai.

GITANS NAUSĒDA

Lietuvas prezidents

Protams, esam ļoti ieinteresēti šajā jaunajā inicaitīvā - nojaukt sliedes uz Austrumu valstīm. Es domāju, tā varētu būt daļa no pretmobilitātes pasākumiem, jo būtu grūti iedomāties, ka turpinām pa vecam, vienlaikus ieviešot pretmobilitātes pasākumus.

Latvijai ir arī dzelzceļa savienojums ar Krievijas sabiedroto Baltkrieviju. Sliedes iet caur Indras ciemu Krāslavas novadā. Arī tur satiksmes intensiāte krītas. Šogad tur robežu šķērsojuši 525 vilcieni - par gandrīz 200 sastāviem mazāk nekā pērn.