Latvijā ievērojama daļa senioru, sasniedzot pensionēšanās vecumu, turpina strādāt. Vecumā no 65 gadiem pašlaik Latvijā strādā vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tostarp vairāk nekā četri tūkstoši nodarbināto ir vecumā virs 75 gadiem.
Strādāšana pensijas vecumā ir gan brīvprātīga cilvēka izvēle, gan arī naudas jautājums, ja vecuma pensija neļauj dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Iedzīvotāju aptauja parāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju tomēr pensijas vecumā nevēlētos strādāt. Ceļot, atpūsties, mierīgi pavadīt vecumdienas - tāds ir iedomātais modelis, sasniedzot pensionēšanās vecumu.
Pašlaik pensionēšanās vecums Latvijā ir 64 gadi un deviņi mēneši, bet no 2025. gada 1. janvāra tas būs apaļi 65 gadi, un līdz ar to noslēgsies vairākus gadus ilgusī reforma. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, sasniedzot pensionēšanās vecumu, dodas pelnītā atpūtā, tomēr liela daļa senioru turpina strādāt. Vecumā no 65 līdz 74 gadiem pašlaik Latvijā strādā 42 tūkstoši cilvēku, bet vecumā no 75 līdz 89 gadiem - 4400, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Daļēji pie strādājošiem senioriem ir jāpieskaita arī iedzīvotāju grupa vecumā no 55 līdz 64 gadiem, jo šajā grupā ir iedzīvotāji, kuri pērn sasniedza pensionēšanās vecumu, kas bija 64 gadi un seši mēneši. Šo nodarbināto iedzīvotāju skaits 2023. gadā bija 156 700. Nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā no 45 līdz 54 gadiem pērn bija 171 800 cilvēku.
Nodarbināto iedzīvotāju skaits pēdējos gados būtiski nav mainījies, tomēr 2023. gadā strādājošo virs 65 gadu vecuma ir vairāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2021. gadā nodarbināti bija 35 700 cilvēku vecumā no 65 līdz 74 gadiem, 2022. gadā - 39 400, bet 2023. gadā jau virs 40 000. Arī vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem strādājošo skaits pieaudzis no 3900 nodarbinātajiem līdz 4400 2023. gadā.
Visās vecuma grupās, sākot no 45 gadu vecuma, strādājošo sieviešu skaits ir augstāks, arī pensijas vecumā. Tas skaidrojams arī ar sieviešu vidējo mūža ilgumu, kas ir lielāks nekā vīriešiem. Vecumā no 55 līdz 64 gadiem nodarbinātas ir 90 900 sieviešu un 65 800 vīriešu. Savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem nodarbinātas ir 24 500 sieviešu un 17 800 vīriešu. Nodarbināto skaits vecumā no 75 līdz 89 gadiem būtiski neatšķiras - nodarbinātas 2300 sieviešu un 2100 vīriešu.
Teju puse Latvijas iedzīvotāju savas vecumdienas vēlētos pavadīt ceļojot un atpūšoties, un tikai 5% labprāt turpinātu darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, liecina bankas “Citadele” veiktā Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja.
Nereti dzirdēts izteiciens - pensijas vecumā gan es atpūtīšos, apceļošu citas zemes - tikai daļēji atbilst reālajai situācijai, ko apliecina dati par nodarbinātajiem pensionāriem. Tomēr ko domā cilvēki, kuri vēl nav pensijas vecumā? Iedzīvotāji vēlētos ceļot un atpūsties, liecina bankas “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veiktā iedzīvotāju aptauja Baltijas valstīs. Ceļot un atpūsties pensijas vecumā vēlētos 44 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, 38 procenti Lietuvas un 31 procents Igaunijas iedzīvotāju. Par regulāru ceļošanu biežāk domā sievietes un gados jaunāki iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Mierīgi pavadīt vecumdienas savās mājās vēlētos 25 procenti Latvijas, 24 procenti Lietuvas un 31 procents Igaunijas iedzīvotāju. Aptaujas dati liecina, ka vēlme mierīgi pavadīt pensijas vecumu palielinās, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, kamēr vēlme pēc ceļošanas gluži pretēji - samazinās.
Aptaujas dati rāda, ka seši procenti Latvijas aptaujāto vecumdienas neplāno, jo prognozē, ka līdz pensijas vecumam nenodzīvos. Līdzīgās domās ir iedzīvotāji Lietuvā (septiņi procenti) un Igaunijā (pieci procenti).
Šādu viedokli biežāk pauž 50 līdz 59 gadus veci aptaujātie, kuriem līdz pensijas vecumam atlicis mazāk nekā 15 gadu. Šos datus komentē bankas “Citadele” eksperts Kārlis Purgailis: “Lai arī daļa iedzīvotāju joprojām uzskata, ka viņi līdz pensijai nenodzīvos, Centrālās statistikas pārvaldes dati par vidējo mūža ilgumu norāda, ka pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas vīrieši vidēji nodzīvo vēl 16,6, bet sievietes - 22,6 gadus. Tas nozīmē, ka pensionāra statusā lielākā daļa dzīvo vairāk nekā 10 gadus, un ir tāpēc ir svarīgi, kāda būs dzīves kvalitāte.”
Aptaujas dati rāda, ka neliels īpatsvars aptaujāto pensijas vecumā patiešām vēlētos strādāt. Latvijā šādu viedokli pauduši pieci procenti, Lietuvā - vien trīs procenti, Igaunijā - seši procenti aptaujāto. Šādu viedokli biežāk pauž iedzīvotāji, kuri ir vistuvāk pensijas vecumam, proti, vismaz 60 gadus veci, kā arī individuālas saimnieciskās darbības veicēji un aptaujāti, kuri ikdienā ieņem vadošus amatus. “Aptaujas dati skaidri norāda, ka aptuveni 90 procenti iedzīvotāju pēc pensijas vecuma sasniegšanas strādāt nevēlētos, taču valsts demogrāfijas tendences iezīmē nopietnu problēmu - pašlaik vienu pensionāru ar iemaksām budžetā uztur nepilni trīs strādājošie, bet 2050. gadā šī attiecība varētu sarukt līdz 2,1-2,2 strādājošajiem,” piebilst eksperts K. Purgailis.
