Labklājības ministrija plāno pilnveidot pensiju piemaksas, pārveidojot tās par tā saukto bāzes pensiju. Tomēr, kā “Neatkarīgajai” atzina Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, lēmums vēl nav pieņemts, jo “tas pārsniedz vidējā termiņa budžeta posmu”.
Pašlaik pensiju piemaksas piešķir par darba stāžu līdz 1996. gadam, tās ir atšķirīga apmēra atkarībā no tā, kad seniors pensionējies, turklāt pagaidām daļa senioru pensiju piemaksas joprojām nesaņem.
Diskusija par tā saukto bāzes pensiju ir aktuāla jau vairākus gadus, taču konkrēts lēmums joprojām nav pieņemts. Kā noteikt bāzes pensiju, kādam būt tās apmēram un vai bāzes pensija tiktu izmaksāta vienlaikus ar pensiju piemaksām, kuras arī daļēji ir konkrēts maksājums par darba stāžu līdz 1996. gadam, kad vēl sociālās iemaksas netika uzskaitītas katram strādājošajam individuāli? Vai tomēr, ieviešot bāzes pensijas, mēs atteiksimies no pensiju piemaksām?
Pavisam nelielu skaidrību šajā jautājumā vieš Latvijas Pensionāru federācijas tikšanās ar labklājības ministru. Sarunā ar pensionāriem labklājības ministrs Uldis Augulis atzina, ka, “ņemot vērā kopumā zemos pensiju apmērus un to prognozēto vēl zemāku atvietojuma līmeni nākotnē, nepieciešams virzīties uz “bāzes pensijas” noteikšanu visiem vecuma pensijas saņēmējiem”. Šāda bāzes pensija ir gan Igaunijā, gan Lietuvā. Pēc ministra teiktā, viens no variantiem virzībai uz “bāzes pensiju” varētu būt pensijas piemaksas pilnveidošana. Tas nodrošinātu taisnīgumu pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem, neatkarīgi no laika, kad piešķirta pensija.
Bāzes pensija būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksājams papildus no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. Bāzes pensija tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Šāds īsumā ir Labklājības ministrijas skatījums uz bāzes pensiju.
Pašlaik pensiju, ko saņem seniori, veido pamata pensija un pensijas piemaksa. Pensiju piemaksu, kā zināms, aprēķina par katru darba mūža gadu un tās apmērs par vienu gadu pensionāriem, kuri pensionējās, sākot no 1997. gada, ir 1,52 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu. Pensiju piemaksas varētu būt pamats bāzes pensijas izveidošanai, taču ir saprotams, ka vienlaikus saņemt gan pensijas piemaksu, gan bāzes pensiju acīmredzot nevarēs. Pašlaik nav zināms, uz kādu bāzes pensijas apmēru varētu virzīties politikas veidotāji un vai tas pilnīgi visiem senioriem būtu vienāds. Pensiju piemaksas apmērs variē atkarībā no katra konkrēta pensionāra darba stāža - jo vairāk strādāts, jo lielāka pensiju piemaksa.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite “Neatkarīgajai” norāda, ka lēmums par bāzes pensiju vēl nav pieņemts, jo šīs bāzes pensijas provizoriskais ieviešanas laiks pārsniedz vidējā termiņa budžeta posmu. “Pirmais solis ir sperts - atjaunota piemaksu piešķiršana arī visiem tiem senioriem, kuri pensionējušies no 2012. gada 1. janvāra,” saka D. Jakaite, piebilstot, ka pensiju piemaksu atjaunošana notiek pakāpeniski (“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka šogad daļai senioru martā jau sākts izmaksāt pensiju piemaksas).
“Uz šo piemaksu bāzes no 2029. gada plānota virzība tālāk - piemaksu pilnveidošana, piešķirot to pie visām vecuma pensijām un tās apmēru pārskatot un nosakot atbilstoši personas kopējam individuālajam apdrošināšanas stāžam,” bāzes pensijas ieviešanas plānus raksturo D. Jakaite. Tādējādi šī pilnveidotā piemaksa jeb bāzes pensija būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksājams papildus no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai visiem vecuma pensijas saņēmējiem. No ekspertes skaidrojuma izriet, ka bāzes pensija būs pilnveidotā piemaksa.
Kad valdība varētu izskatīt šos jautājumus un pieņemt lēmumu par bāzes pensiju? D. Jakaite norāda, ka priekšlikums jeb pasākums tiks iekļauts Demogrāfijas plānā, lai nostiprinātu virzību uz bāzes pensijām. Labklājības ministrija bija izstrādājusi koncepciju par pensiju sistēmas pilnveidošanu, kas tika iesniegta Valsts kancelejā jau 2022. gada vasarā, atkārtoti tā iesniegta 2022. gada 13. un 28. septembrī, bet Ministru kabinets koncepciju vēl nav izskatījis.
