Baidoties no Satversmes tiesas, vēl precizēs grozījumus otrajā pensiju līmenī

Saeimas Budžeta un finanšu komisija līdz trešdienas pēcpusdienai atlika grozījumu Valsts fondēto pensiju likumā izskatīšanu, uzdodot Labklājības ministrijai un Saeimas Juridiskajam birojam panākt kompromisu. Šāds lēmums pieņemts, jo Juridiskais birojs norādījis uz iespējamo Satversmes tiesas procesu, un, ja likumā iekļauj konkrēto normu, tas jāpamato nopietnāk.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien sāka skatīt likumu grozījumus, kuri iet kopā ar nākamā gada budžeta projektu tā izskatīšanai otrajā, galīgajā lasījumā. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā paredz, ka no nākamā gada otrajam pensiju līmenim jeb fondētajai pensiju sistēmai tiek novirzīti nevis 4 procenti sociālo iemaksu, bet tikai divi.

Saeimas Juridiskais birojs likumprojekta anotācijā norāda, ka Satversmes tiesa 2010. gada 1. decembra lēmumā, izvērtējot fondēto pensiju likuma atbilstību Satversmei secināja, ka iemaksu likmes samazināšana fondēto pensiju shēmā iespējama, ja vien netiek apdraudēta sistēmas izveidošanas jēga un mērķis, un turpmākos gados tiek ievērots pakāpeniskais iemaksu likmes palielinājums atbilstoši valsts ekonomiskajām iespējām. Tiesas sprieduma pieņemšanas brīdī vēl bija paredzēts nākamgad pāriet uz 4 procentiem, taču valdība mainīja šos nosacījumus.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš uzsvēra: ja tomēr šāda norma likumā tiek pieņemta, jābūt pietiekami labai argumentācijai iespējamā Satversmes tiesas prāvā. Tāpēc deputāti nolēma šīs lietas izskatīšanu atlikt, kamēr Juridiskais birojs un Labklājības ministrija, kas ir šo priekšlikumu izstrādājusi vienosies par labāku variantu. Uz jautājumu, vai ir iespējams kompromiss, G. Kusiņš atbildēja: kompromiss ir iespējams vienmēr, bet ne uz Satversmes rēķina.

Citu iespējamu Satversmes pārkāpumu un līdz ar to arī tiesas procesu Juridiskais birojs saskata vēl vienā ar pensijām saistītā jautājumā – proti, grozījumi likumā par sociālo apdrošināšanu paredz no 2011. gada pāriet uz pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām gan pensiju sistēmas 1., gan 2. līmenī. Juridiskais birojs par ierosināja šo priekšlikumu no likumprojekta izņemt, lai neradītu lieku spriedzi.

G. Kusiņš norāda, ka, pieņemot šādu priekšlikumu, tiktu pārkāpts vienlīdzīguma princips. Šīs iemaksas veic darba devējs un darba ņēmējs to faktiski nevar ietekmēt. Otrkārt, paredzēts, ka tas attieksies tikai uz iemaksām pensiju apdrošināšanai, bet nav atbildes, kāpēc citām – bezdarba vai slimības – ne?

Labklājības ministrijas speciālists Edgars Korčagins skaidroja, ka šis risinājums izvēlēts, rūpīgi izvērtējot situāciju un ņemot vērā to, ka kādreiz jau šādā lietā ir bijis Satversmes tiesas spriedums: „ Kāpēc tikai uz pensijām? Tāpēc, ka mēs nevaram pasliktināt to personu situāciju, kuri drīzumā varētu saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, slimības, maternitātes gadījumā, bet pensiju gadījumā – tas ir ilgtermiņa jautājums.” Personām, kuras drīzumā ietu pensijā, šī ietekme nebūtu būtiska, pensijas apmēru tas būtiski neietekmētu.

Svarīgākais