Politika

Uz 173 kilometru garās Latvijas–Baltkrievijas robežas pašlaik ir mierīgi – nekas neliecina par nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu. Taču, vērojot notikumu attīstību uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas, politiķi un atbildīgie dienesti gatavojas ļaunākajam scenārijam. Viens no proaktīvajiem pasākumiem paredz padarīt bargākus sodus par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī cilvēku kontrabandas organizētājiem.

Mūsu valdībā lielai daļai partiju azartspēles (tostarp loterijas) ir tīkamas: tas ir viņu asinsritē kā barojošs mātes piens. Ne velti parlamentā viskaismīgāk tiek debatēti ne jau tautas labklājībai būtiskie, bet gan azartspēļu biznesam svarīgi jautājumi.

Saeimā esot deputāti, kuri pret Covid-19 nevakcinējas politisku mērķu dēļ, intervijā “Latvijas Radio” izteicās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").

Kopš saasinājušās Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības, Lietuva sadūrusies ar ievērojamu nelegālo imigrantu plūsmu, kas, iespējams, izmantojot Baltkrievijas robežsardzes bezdarbību nelegāli šķērso Lietuvas–Baltkrievijas robežu, lai turpinātu savu ceļu dziļāk Eiropas Savienībā.

Kaut arī 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Viļānu un Rēzeknes novadā, kas pēc reformas apvienoti vienā Rēzeknes novadā, dominēja “Saskaņa”, septembrī gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās jaunizveidotajā novadā sevi par latviskajām nereti dēvējošās partijas jūtas drošāk.

Saeimā ir atsevišķi deputāti, kuri pret Covid-19 nevakcinējas politisku mērķu dēļ, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").

No šodienas sāksies pieteikšanās balsošanai pa pastu no ārvalstīm 11.septembra Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanās, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

“Zaļajos ir sajūta, ka ceļi jāšķir,” pērnā gada nogalē teica Latvijas Zaļās partijas un vienlaikus Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs Edgars Tavars. Tagad ideoloģisko atšķirību radītās domstarpības ir atrisinātas un kompromisa rašana apzīmogota ar ZZS tās gandrīz 22 gadu vēsturē nebijušu risinājumu – partiju apvienībai nu ir divi līdzpriekšsēdētāji.

Gaidot, kad, sākot ar septembri, no Latvijas Televīzijas 7. kanāla pazudīs ziņas krievu valodā, kam iecerēta vieta vien sabiedriskā medija interneta platformā, opozīcija pauž satraukumu, ka tūkstošiem krievvalodīgo nespēs pielāgoties jaunajai kārtībai un tādēļ daudz vairāk patērēs Krievijā tapušu ziņu saturu. Iecerēts, ka izmaiņas stājas spēkā jau 1. septembrī, kad darbs jāsāk arī jaunizveidotajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Tai uzticēts sekot un rūpēties par sabiedrisko mediju attīstību.

Ilgi un neatlaidīgi žurnālistu tirdīta, Ekonomikas ministrija beidzot ir bijusi spiesta atzīt, ka Latvija nav sasniegusi nevienu no “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam” izvirzītajiem mērķiem.

Septembrī no Latvijas Televīzijas 7. kanāla pazudīs ziņas krievu valodā – tās tiks iekļautas sabiedriskā medija interneta platformā, bet likums, kas televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējiem uzliek par pienākumu pārraidīt sabiedrisko mediju saturu negrozītā veidā, pašlaik nav attiecināms uz interneta vidē izplatīto saturu.

Nu jau daudzus mēnešus sabiedrības uzmanības centrā piespiedu kārtā ir Covid-19 pandēmija, tās izraisītie sarežģījumi un apgrūtinājumi ikdienā. Opozīcija skandina trauksmes zvanu par to, ka valdības iecere dažiem noteikt obligāto vakcināciju ir pretrunā cilvēktiesībām, pat mudina grozīt Satversmi.

„Kad jūs beidzot slēgsiet robežu ar Krieviju, no kuras nāk vīrusnesēju tūkstoši?” – šādu jautājumu nosūtīju uz Ministru kabinetu, sagaidot atbildi tieši no premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV), kura oficiālais tviterkonts šo vairākkārt izteikto jautājumu ignorēja, kaut gan ļoti daudzi sociālo tīklu lietotāji vēlējās izlasīt atbildi.

Vēlēšanām Varakļānu novadā pagaidām nav iesniegts neviens saraksts, aģentūrai LETA sacīja novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aija Ščucka.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) uzskata, ka, redzot nelegālo migrantu plūsmu no Baltkrievijas uz Lietuvu, arī mums ir jāgatavojas negatīvākajam scenārijam, ka daļa šo cilvēku var tikt pārvirzīti uz Latvijas robežu. Savukārt premjerministrs sola rast nepieciešamos līdzekļus robežas iekārtošanai.

Saeima pagaidām nesteidzas izskatīt valdībā apstiprināto likumprojektu, kas paredz, ka noteiktām profesijām vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta. Iespējams tādēļ, lai rastu kopēju valodu ar opozīciju, kas apņēmusies likumprojektu apturēt un pat nodot tautas nobalsošanai.

Ainārs Šlesers savu jauno partiju dibināšot 14. augustā.

Šodien Ministru kabinets spriedīs par darba devēja tiesībām atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušus darbiniekus.

Sabiedriskās domas pētīšanas aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš TV24 raidījumā “Kārtības rullis” izteica bažas par Latvijas valsts pastāvēšanas perspektīvām. Valdošā politiskā šķira šīs bažas mēģina kliedēt ar primitīvu mūsu austruma kaimiņa atdarināšanu: ir Kariņš – ir Latvija, nav Kariņa – nav Latvijas. Protams, pie mums šī maksima netiek izteikta tik tiešā un piedauzīgi lišķīgā formā, taču tas lietas būtību nemaina. Pie mums šī doma tiek formulēta kā nepārprotams mājiens – Kariņa valdībai nav alternatīvas.

Bijušais politiķis Ainārs Šlesers savu jauno partiju grasās dibināt 14.augustā, vēsta "Latvijas Avīze".

Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju, Saeimas deputātu Zaļo un zemnieku savienības frakcijā Armandu Krauzi

Valdība, pretēji daudzu saprastajam, ka tā nekad neuzstās uz obligātu vakcināciju, paziņojusi, ka vakcinācija pret Covid-19 noteiktās iestādēs strādājošajiem būtu obligāta, bet darba devēji drīkstētu atlaist nevakcinētu darbinieku.