Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Latvijā

Politologs skaidro ZZS problēmas ar reitingiem

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kritumu reitingā var skaidrot ar problēmām, kuras pārdzīvo vairākas pašvaldības un skolu tīkla jautājumu, šādu viedokli pauda politologs Juris Rozenvalds.

Šie procesi vistiešākajā veidā skar partijas elektorātu, kuru pamatā veido lauku iedzīvotāji. Politologs pieļāva, ka cilvēki nejūt pietiekami stingru atbalstu no ZZS, īpaši jautājumā par skolu tīklu - partijas "vārgie mēģinājumi" vienu daļu vēlētāju nav pārliecinājuši.

Politologs izcēla arī reitinga izmaiņas attiecībā uz "Progresīvajiem", kuri pakāpušies par vienu procentpunktu un atgriezušies 2023.gada septembra pozīcijās. Tajā pašā laikā partiju pārstāvošie ministri valdībā īsti neizceļas vai arī izceļas "ne tajā labākajā gaismā", atzīmēja eksperts, par piemēru minot satiksmes ministru Kasparu Briškenu. Viņš pieļauj, ka šajā gadījumā arī negatīva publicitāte varētu būt pievērusi sabiedrības uzmanību.

Rozenvalds pieminēja arī "Jaunās Vienotības" (JV) reitinga izmaiņas kopš jaunās koalīcijas izveides, ko raksturoja "kā pa viļņiem". Ja vēl pērn novembrī tai atbalstu pauda 11,1% vēlētāju, tad ar "[ārlietu ministra Krišjāņa] Kariņa lidojumiem" atbalsts krities par trim procentpunktiem. To politologs vērtē kā "ļoti būtisku", paredzot, ka "viss vēl priekšā un skandāls nav īsti beidzies".

Raksturojot situāciju ar tām partijām, kas ir ārpus valdošās koalīcijas, Rozenvalds paredz, ka spēku izmaiņu izkārtojumu redzēs līdz ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kampaņas sākumu pavasarī.

Jau ziņots, ka partiju reitingā līderpozīcijas janvārī joprojām saglabājusi "Jaunā Vienotība", kurai seko partija "Progresīvie", Nacionālā apvienība, partija "Latvija pirmajā vietā" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), liecina pētījuma centra SKDS aptaujas dati.

LTV raidījums "Panorāma" sestdienas vakarā ziņo, ka, salīdzinot aptaujas datus par decembri, var vērot, ka "Jaunajai Vienotībai" fiksēts neliels kāpums, par "Jauno vienotību" būtu gatavi balsot 8,9%, bet mēnesi iepriekš šādu cilvēku bija 8,3%.

Par "Progresīvajiem" janvārī bija gatavi balsot 7,7%, bet mēnesi iepriekš šādu cilvēku bija 6,7%.

Vislielākais kritums aizvadītajā mēnesī ir ZZS - no 7,8% līdz 6,7%, vēsta raidījums.

Par Nacionālo apvienību janvārī bija gatavi balsot 7,5%, bet par partiju "Latvija pirmajā vietā" - 7,1%.

Liels skaits aptaujāto uz jautājumu, par ko balsotu vēlēšanās, ja tās notiktu rīt, atbildējuši ar "nezinu" - tādu bija 25,3%.

Kopumā tika aptaujāti 1799 pilsoņi - gan tiešās aptaujās, gan internetā.