Politiskā uzstādījuma – drošība – ietvaros no nākamā gada neatliekamu problēmu risināšanā diabēta pacientiem būs iespējams apmaksāt jaunu, insulīna sūkņa terapiju tikai 50 pacientiem. Ierobežotais finansējums prioritāru veselības pakalpojumu un medikamentu apmaksā spiež Veselības ministriju skaitīt katru eirocentu, lai gan aprēķinātās akūtās vajadzības kompensācijas medikamentu sistēmā ir vismaz 150 miljoni eiro.
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere uzsver, ka “valdība ir pateikusi, ka būs tikai viens attīstības virziens prioritārajiem pasākumiem - valsts drošība, un atbilstoši šiem pasākumiem ministrija iesniegusi priekšlikumus sašaurinātā apmērā”. Veselības ministrija pieprasījusi 29,3 miljonus eiro. Veselības ministrija sola, ka katru nākamo gadu diabēta pacientu skaits, kuriem pienāksies jaunais pakalpojums, palielināsies.
Endokrinoloģe Kristīne Geldnere uzsvēra, ka ārsti un pacientu organizācijas jau ilgstoši pieprasa uzlabot diabēta pacientu situāciju. Neatliekamās prasības ir divas - pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanai nepieciešamās medicīnas ierīces un insulīna sūkņa terapijai nepieciešamās medicīnas ierīces. Ārste norāda, ka nepieciešamās insulīna līmeņa noteikšanas ierīces (insulīna sensori) un insulīna sūkņi tiek jau vismaz 20 gadus visā Eiropā pacientiem apmaksāti. Šīs ierīces ļauj samazināt invaliditāti šiem pacientiem un samazina pacientu ievietošanu slimnīcā, kas rada daudz lielākas izmaksas, nekā izmaksātu pieprasītie pakalpojumi. Endokrinologi aicina tos nodrošināt vismaz 150 pacientiem. Tas budžetā prasītu 2,3 miljonus eiro. Otrkārt, endokrinologi aicina arī pārskatīt vecuma ierobežojumu, proti, ne tikai gados ļoti jauniem pacientiem (25 gadi), kā piemēru minot grūtnieci 35 gadu vecumā. “Kad viņa sagaidītu šos pakalpojumus?” sprieda K. Geldnere.
“Kāpēc jāapmaksā diabēta tehnoloģiju izmantošana - glikozes līmeņa noteikšanas sensori un insulīna sūknis? Jo 1. tipa diabēta pacients valsts veselības aprūpes sistēmai ir piecas reizes “dārgāks” nekā pacients bez 1. tipa diabēta, tomēr 50 procentus no šīm izmaksām veido izmaksas par diabēta vēlīno sarežģījumu ārstēšanu,” saka Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane. Ar labāku diabēta kontroli šīs izmaksas valsts budžetam var samazināt. Diabēta pacientu pārstāve uzsver, ka glikozes līmeņa sensoru pievienotā vērtība ir tāda, ka uz pusi samazinās hospitalizācijas biežums ar akūtām komplikācijām diabēta pacientiem, ar diabētu saistītas komas samazinās par 39,6 procentiem, un par 6,4 procentiem ir mazāk nāvju, salīdzinot ar tradicionālo glikozes paškontroli. Arī insulīna sūkņu lietošanai ir būtiska vērtība pacientu veselības saglabāšanā, piemēram, par 45 procentiem samazinās mirstība no koronārās sirds slimības. G. Freimane arī uzsvēra, ka šiem pacientiem tā ir galvenā profilakses iespēja.
Protams, esošā veselības aprūpe diabēta pacientiem netiek samazināta, taču pacienti jau gadiem cīnās par labāku veselības aprūpi, kas arī būtu finansiāli izdevīga valstij. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis pastāstīja, ka no nākamā gada valsts sāks apmaksāt jaunu pakalpojumu diabēta pacientiem - injekcijas jeb insulīna sūkņa terapiju. Tomēr sākotnēji tas tiks nodrošināts nelielam pacientu skaitam pēc ārstu noteiktiem kritērijiem, kas balstīti pacienta veselības stāvokļa novērtējumā. Veselības ministrija uzsver, ka veselības jomā vajadzību ir ļoti daudz, tādēļ jaunu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešana ir uzsākama tikai pakāpeniski. “Esošā finansējuma ietvaros varam no nākamā gada janvāra uzsākt apmaksāt tos pakāpeniski - 50 pacientiem,” sacīja Artjoms Uršuļskis. Veselības ministrijai gan vēl jāprecizē, kuras būs pirmās prioritārās grupas.
“Kāpēc pacientu skaits ir tik mazs? Mēs esošā budžeta ietvaros rīkojamies iespējami atbildīgi,” sacīja Sanita Janka, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore. “Esam sadzirdējuši endokrinologu sacīto par glikozes monitorēšanas sistēmām 1. tipa diabēta pacientiem, gatavojām budžeta pieprasījumu, bet mēs nevaram uzņemties to, ko nevarēsim izdarīt budžeta apsvērumu dēļ,” atzina Sanita Janka.
Veselības ministrija gan atgādina, ka no šī gada paplašināta arī valsts apmaksāta insulīna sūkņu kompensācija jauniešiem no 18 gadu vecuma līdz 24 gadu vecumam. Iepriekš insulīna sūkņu sistēmas tika nodrošinātas tikai bērniem. Savukārt 2. tipa cukura diabēta gadījumā pacientiem pēdējos gados veikta virkne uzlabojumu - medikamenti ir pieejami plašākām pacientu grupām.
Sarežģīto, lai neteiktu bēdīgo, situāciju ar veselības nozares budžetu iezīmēja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere: “Mēs katru gadu aprēķinām prioritārās vajadzības un nododam valdībai, pašlaik ir aprēķinātas neatliekamās vajadzības, un tie ir kopumā 150 miljoni eiro kompensējamiem medikamentiem, ir izvērtēti 70 jauni medikamenti, un ne tikai diabēta un onkoloģijas pacientiem.” Inese Kaupere uzsvēra, ka “valdība ir pateikusi, ka būs tikai viens attīstības virziens prioritārajiem pasākumiem - valsts drošība, un atbilstoši šiem pasākumiem ministrija iesniegusi priekšlikumus sašaurinātā apmērā”. Papildu finansējums būs tikai kompensējamo medikamentu nodrošināšanai hroniskiem pacientiem, lai turpinātu uzsākto terapiju, un centralizēti iegādājamo medikamentu rezervju izveidei trim mēnešiem.
Pēc Veselības ministrijas datiem, kompensējamo zāļu budžets 2024. gadā ir pieaudzis par 51,6 miljoniem eiro.
