Vēža savlaicīgas atklāšanas programma Latvijā darbojas jau vairākus gadus, taču joprojām liela daļa iedzīvotāju nezina, vai un kādas pārbaudes apmaksā valsts. Lai arī kopumā iedzīvotāju atsaucība šīm pārbaudēm aug, aptuveni piektajai daļai iedzīvotāju ir visnotaļ miglains priekšstats, kas ir vēža skrīnings.
Kaut gan regulāra vēža skrīninga veikšana ļauj onkoloģisku slimību atklāt agrīni un bieži veiksmīgi ārstēt un Latvijā aug šo pārbaužu veikušo iedzīvotāju skaits, piektā daļa aptaujāto nezina, kurus no vēža skrīningiem apmaksā valsts, liecina Slimību profilakses centra veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Aptauja atklāj, ka par zarnu vēža skrīningu ir informēti 44 procenti aptaujāto. Par dzemdes kakla vēža skrīningu ir informētas 73 procenti sieviešu, bet par krūts vēža skrīningu kā valsts apmaksātu pārbaudi zina puse aptaujāto sieviešu. Par prostatas vēža skrīningu ir informēti vien 25 procenti aptaujāto vīriešu, lai gan tieši šai programmai ir salīdzinoši labi atsaucības rādītāji.
Lai mudinātu iedzīvotājus laikus veikt valsts apmaksātos vēža skrīningus, arī šogad atbildīgās iestādes ņem talkā kampaņu, un tai dots nosaukums “Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk”. “Vēža skrīnings ir pilnībā apmaksāts valsts pakalpojums, uz kuru nav rindu, kas ir pieejams ikvienam, kas ļauj agrīni atklāt vēzi un to veiksmīgi ārstēt,” saka veselības ministrs Hosams Abu Meri. “Arī pozitīvs vēža skrīninga tests vēl nenozīmē, ka tiks atklāta onkoloģiska slimība, bet tā ir iespēja veikt padziļinātus izmeklējumus, lai izslēgtu veselības riskus nākotnē.” Pēc ministra domām, Latvijā ir jāmaina iedzīvotāju vidū izplatītā prakse par vēža skrīningu nedomāt, kamēr tuvinieki vai ģimenes locekļi ir veseli, savukārt, ja kāds saslimst, palīdzība tiek prasīta ātri. Viņš sacīja, ka arī pats no 45 gadu vecuma regulāri veic prostatas vēža skrīningu un ir veicis arī zarnu vēža skrīningu.
Iemesli, kāpēc tomēr tik daudzi cilvēki, pat zinot par vēža pārbaudēm, tās neveic, ir pētīti. Rīgas Stradiņa universitātes veselības psiholoģijas pasniedzēja Gunta Freimane stāsta: kaut gan kā biežākais iemesls skrīninga atlikšanai tiek minēts laika un motivācijas trūkums, patiesie cēloņi nereti ir citi - bieži pie ārsta doties kavē dažādi uzskati par veselību un bailes, aizspriedumi, negatīva pieredze veselības aprūpes iestādēs, kā arī nepietiekams ģimenes atbalsts un ģimenes ārsta neiesaistīšanās. “Joprojām daudzi cilvēki nespēj skaidri runāt par savām veselības problēmām, apspriest jautājumus par krūšu, prostatas vai dzemdes kakla izmeklējumiem, tāpēc ļoti būtiska loma ir ģimenes ārstam, kurš spētu iedrošināt sarunai,” uzsver Gunta Freimane. “Ne mazāk nozīmīgs ir arī ģimenes, tuvinieku iedrošinošs atbalsts, kuri bez moralizēšanas var apjautāties, vai nav laiks apmeklēt kādu no vēža skrīningiem, un paskaidrot, kur un kā tos ērtāk veikt.”
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs no pieredzes zina stāstīt, ka ar pacientu īpaši labi strādā personīgs uzaicinājums, zvans vai saruna ar pacientu. Ģimenes ārsts aicina pacientus pašiem būt aktīviem, nebaidīties ģimenes ārstam jautāt, kādi valsts apmaksātie skrīningi attiecīgajā vecumā cilvēkam pienākas, sekot pārbaužu rezultātiem un pārrunāt tos ar ģimenes ārstu. “Onkoloģiskas slimības nav tikai senioru problēma, kā nereti maldīgi tiek domāts - vairāk nekā 40 procentos gadījumu onkoloģiska diagnoze tiek noteikta vecumā līdz 65 gadiem, tie ir cilvēki darbspējīgā vecumā,” saka Ainis Dzalbs.
Onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja Olga Valciņa aicina ikvienu padomāt, cik svarīgi vēzi atklāt laikus. Piemēram, atklājot zarnu vēzi ceturtajā stadijā, izredzes nodzīvot piecus gadus ir mazākas par pieciem procentiem, savukārt, šo pašu vēzi atklājot pirmajā stadijā, liela daļa pacientu var tikt izārstēti. Agrīns skrīnings visos gadījumos ir izdevīgs cilvēkam, jo samazina iespējamās ārstēšanas izmaksas - agrīni atklātu vēzi ārstēt ir lētāk, mazāk jātērē valsts, paša pacienta finansiālie un laika resursi, kamēr ielaistu vēzi ārstēt bieži ir dārgi, zūd darbspējas, ienākumi un galu galā - arī veselība un dzīvība.
Par to aicina arī aizdomāties ginekoloģe Jana Žodžika, uzsverot, ka skrīnings palīdz atklāt agrīnu dzemdes kakla vēzi un arī priekšvēža stāvokli, kura ārstēšana parasti ir efektīva, nesāpīga un nav šķērslis grūtniecībai un iespējai laist pasaulē bērnus. “Dzemdes kakla vēzis ir viens no biežākajiem, bet vienlaikus arī viens no vislabāk ārstējamiem ļaundabīgajiem audzējiem, ja tiek laikus atklāts un ārstēšana sākta savlaicīgi,” saka daktere. Krūts vēža skrīningu ir iespējams veikt arī ārpus Rīgas. Pēc Nacionālā veselības dienesta sniegtās informācijas, pašlaik skrīninga mamogrāfijas izmeklējumus ārpus Rīgas, neskaitot pakalpojumus mobilajā mamogrāfā, ir iespējams saņemt 15 ārstniecības iestādēs, no kurām piecas atrodas Zemgalē, četras Latgalē un trīs - gan Vidzemē, gan Kurzemē.
Latvijā valsts apmaksāts ir krūts vēža skrīnings sievietēm vecumā no 50 līdz 70 gadiem (sievietes saņem uzaicinājuma vēstules, kas ir arī nosūtījums pie speciālista), dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem (arī uzaicinājuma vēstules), zarnu vēža skrīnings sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 70 gadiem, prostatas vēža skrīnings visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenē asinsradiniekam ir konstatēts prostatas vēzis.
Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka 2023. gadā atsaucība dzemdes kakla vēža skrīningam bija 55,2 procenti, krūts vēža skrīningam - 36,1 procents, zarnu vēža skrīningam - 25,8 procenti, bet prostatas vēža skrīningam - 80 procenti. Skrīninga atsaucības rādītāji pēdējos gados ir pieauguši, taču joprojām nesasniedz rādītājus, kas ir iekļauti Eiropas Komisijas vēža skrīninga vadlīnijās, lai skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām. Atsaucībai skrīninga pārbaudēm vajadzētu sasniegt vismaz 70-80 procentus.
DATI
Vēža skrīninga programmu rezultāti
| 2023.gadā | 2024. gada sešos mēnešos | |
| Krūts vēža skrīnings | 36,1% | 44% |
| Dzemdes kakla skrīnings | 55,2% | 75,6% |
| Prostatas vēža skrīnings | 80% | 45% |
| Zarnu vēža skrīnings | 25,8% | 14% |
Avots: Nacionālais veselības dienests
