Stacionāro pakalpojumu pārstrādes pirmajā pusgadā bijušas tikai četru procentu apmērā, tāpēc papildu finansējums slimnīcām gada nogalē netiks piešķirts, norāda Nacionālajā veselības dienestā.
Lai gan vasaras sākumā izskanēja informācija, ka slimnīcas pārsniedz jeb pārstrādā plānoto pakalpojumu apjomu, par ko tiek piešķirts valsts finansējums, pašlaik apkopotie dati liecina, ka pārstrādes ir nelielas un papildu naudu no valsts budžeta nav plānots piešķirt. Atbildīgais dienests norāda, ka šogad veselības aprūpei piešķirts būtisks papildu finansējums un kopumā naudas ir vairāk nekā pērn pat par 15 procentiem.
Nacionālajā veselības dienestā pastāstīja, ka tikšanās laikā ar slimnīcu pārstāvjiem un Latvijas Slimnīcu biedrību tika pārrunāts jautājums par pirmajā pusgadā izlietoto valsts finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, plānotā pakalpojumu apjoma pārsniegšanu atsevišķās pakalpojumu programmās, kā arī nepieciešamību nodrošināt pacientiem valsts apmaksātas aprūpes pieejamību un nepārtrauktību arī gada otrajā pusē.
Kopumā 2024. gadā valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniegšanai paredzēti 642 miljoni eiro un 676 miljoni eiro stacionārās palīdzības sniegšanai. Šogad plānotais finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem ir par 14 procentiem lielāks, savukārt stacionāriem pakalpojumiem par aptuveni 15 procentiem lielāks nekā pērn, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija. Šogad valdība veselības nozarei papildus piešķīra 275 miljonus eiro, kas ir lielākais papildus piešķirtais finansējums, salīdzinot ar citām valdības prioritārajām nozarēm.
No šīs naudas ambulatoriem pakalpojumiem gada sākumā papildus piešķirti gandrīz 16 miljoni eiro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un gaidīšanas rindu mazināšanai speciālistu konsultācijām, diagnostiskajiem izmeklējumiem un rehabilitācijai. “Atšķirībā no citiem gadiem papildu līdzekļu piešķiršana gada nogalē nav paredzēta, līdz ar to ārstniecības iestādēm ir jāplāno pakalpojumu sniegšana esošā budžeta ietvaros,” saka Nacionālajā veselības dienestā.
Veicot izvērtējumu par līdzšinējo ambulatoro un stacionāro pakalpojumu sniegšanu, Nacionālais veselības dienests secinājis, ka pašlaik pakalpojumu pārstrāde, tas ir, pakalpojumu sniegšana lielākā apmērā nekā gadam piešķirtais valsts finansējums, novērojama tikai atsevišķās pakalpojumu grupās. Ambulatoro pakalpojumu pārstrāde galvenokārt attiecas uz dienas stacionāra pakalpojumiem, piemēram, vispārējo ķirurģiju, otolaringoloģiju un rehabilitāciju dienas stacionārā, savukārt stacionāros kopējā pārstrāde ir četri procenti un tā ir novērojama neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā un atsevišķu pakalpojumu programmās.
“Papildu finansējums veselības nozarei tika piešķirts jau gada sākumā, un tas ir sniedzis būtisku ieguldījumu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem,” apgalvo Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns. “Tie ir līdzekļi, ar kuriem varam rēķināties. Primāri nodrošināsim pieprasījuma segšanu prioritāro pakalpojumu jomā, sekundāri - citās pakalpojumu grupās.” Vienlaikus viņš aicina ņemt vērā, ka atbilstoši valdības lēmumam resursus novirzīt ar valsts drošību saistītiem pasākumiem veselības nozarei pašlaik esot ļoti būtiski “efektīvi pārvaldīt tai pieejamos līdzekļus, ievērojot un sabalansējot gan iedzīvotāju, gan pakalpojumu sniedzēju vajadzības”.
Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka, analizējot ārstniecības iestāžu pakalpojumu finansēšanas datus, šī gada rudenī plānots veikt ārstniecības iestādēm gadam plānoto līdzekļu pārdali - valsts finansējums no pakalpojumiem, kurus ārstniecības iestādes sniedz mazāk nekā plānots, tiks novirzīts iedzīvotāju pieprasītāko pakalpojumu nodrošināšanai. Veicot finansējuma pārdali stacionāros, līdzekļi prioritāri tiks novirzīti prioritārajām pakalpojumu grupām - neatliekamajai palīdzībai, pakalpojumiem bērniem, onkoloģijas pakalpojumiem, transplantācijas nodrošināšanai un infekcijas slimību ierobežošanai.
Tomēr nav noslēpums, ka joprojām uz daudziem valsts apmaksātiem pakalpojumiem ir rindas. Gaidīšanas rindu garums valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai dažādās ārstniecības iestādēs atšķiras. Situācijās, kad cilvēkam nepieciešama ārsta konsultācija, izmeklējums vai cits valsts apmaksāts pakalpojums, bet izvēlētajā ārstniecības iestādē tā saņemšanai ir gara gaidīšanas rinda, jāvēršas kādā citā ārstniecības iestādē, kas sniedz valsts apmaksāto veselības aprūpi, to jau kārtējo reizi iedzīvotājiem atgādina Nacionālajā veselības dienestā.
