Ne visi Latvijas iedzīvotāji, kuri strādājot uzkrāj līdzekļus pensiju otrajā līmenī, diemžēl nodzīvo līdz pensionēšanās vecumam. Saskaņā ar likumu valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto var nodot mantojumā, taču daudzi mantinieki nemaz nesteidzas saņemt šos uzkrājumus.
Pagājušajā gadā pirms vecuma pensijas pieprasīšanas miruši vairāk nekā pieci tūkstoši pensiju otrā līmeņa dalībnieku, kuru kopējais uzkrātais kapitāls bija vairāk nekā 16 miljoni eiro, “Neatkarīgā” noskaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
No 2020. gada ikvienam pensiju otrā līmeņa dalībniekam, kuram vēl nav piešķirta vecuma pensija, ir tiesības izvēlēties, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rīkoties ar viņa uzkrāto pensiju otrā līmeņa kapitālu, ja viņš nomirs pirms vecuma pensijas piešķiršanas. 2024. gada jūlija beigās par uzkrātā kapitāla izmantošanu personas nāves gadījumā iesniegumus ir iesnieguši 36 procenti valsts fondētās pensiju shēmas dalībnieku. Kādas izvēles cilvēki ir izdarījuši? 79,9 procenti izvēlējušies savu pensiju otrā līmeņa uzkrājumu nāves gadījumā nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, 18,6 procenti - pievienot norādītās (konkrētas) personas pensiju otrajam līmenim, bet 1,5 procenti izvēlējušies atstāt šo uzkrājumu valsts budžetā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā stāsta, ka sievietes bijušas aktīvākas iesniegumu rakstīšanā - savu izvēli ir izdarījušas 43 procenti valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieču, kamēr tikai 29 procenti valsts fondēto pensiju shēmā esošo vīriešu ir norādījuši savu izvēli.
Viena no iespējām ir uzkrāto kapitālu nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Gandrīz 80 procenti no savu izvēli paziņojušajiem ir atzīmējuši tieši šo iespēju. “Tiesības uz mantoto uzkrājumu pensiju otrajā līmenī mantiniekiem jāpiesaka, vēršoties pie notāra, tāpēc mantojuma atstājējam vēlams tuviniekus par savu novēlējumu informēt,” “Neatkarīgajai” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciāliste Iveta Daine.
Tomēr liela daļa mantinieku, kuriem kāds tuvs vai tālāks radinieks novēlējis savu pensiju otrā līmeņa uzkrājumu, nepiesakās saņemt šo uzkrājumu. Mantinieki nav izrādījuši interesi par vairāk nekā tūkstoti mirušo pensiju otrā līmeņa dalībnieku novēlētajiem uzkrājumiem - tie ir no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim mirušie.
Pērn pirms vecuma pensijas pieprasīšanas miruši 5272 pensiju otrā līmeņa dalībnieki, kuru uzkrātais kapitāls bija 16,1 miljons eiro. Ja pensiju otrā līmeņa dalībniekam bija iesniegums par uzkrātā kapitāla izmantošanu, tad aģentūra rīkojās atbilstoši iesniegumā norādītajam variantam.
Ja dalībniekam iesniegums nav bijis, tad uzkrātais kapitāls tika pārskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. Dati rāda, ka uz valsts pensiju speciālo budžetu pērn pārskaitīti 10,9 miljoni eiro, savukārt 2,5 miljoni eiro nodoti mantojumā atbilstoši Civillikumam, pārskaitot 864 mantiniekiem norādītajā bankas kontā (vienam dalībniekam vidēji gandrīz 2900 eiro), bet 1,8 miljoni eiro - pievienoti 360 personām viņu fondētās pensijas kapitālam.
No uzkrātā pensiju kapitāla ir jāatvelk arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis un jāieskaita budžetā, un tā, pērn nomirstot šiem pensiju otrā līmeņa dalībniekiem, nesagaidot pensijas vecumu, valsts budžetā ieskaitīti 759 300 eiro kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Jāatgādina, ka no 2020. gada ikvienam pensiju otrā līmeņa dalībniekam, kuram vēl nav piešķirta vecuma pensija, ir tiesības izvēlēties, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rīkoties ar viņa uzkrāto pensiju otrā līmeņa kapitālu, ja viņš nomirs pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Tātad pirmais darbs, kas jāizdara ikvienam strādājošajam, - jāinformē par savu izvēli (tas ir izdarāms latvija.lv).
Kad izvēle ir izdarīta, būtu labi informēt tuviniekus, ka cilvēks izvēlējies, piemēram, atstāt šo uzkrājumu mantojumā. Ja mantinieki nav informēti par mirušā novēlējumu un mantojuma lietu pie notāra nav paredzēts atvērt, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tomēr iesaka noskaidrot, vai mirušais nav atstājis mantojumā pensiju otrā līmeņa kapitālu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad mirušais dzimis pēc 1951. gada 2. jūlija, ir bijis pensiju otrā līmeņa dalībnieks, miris pēc 2020. gada 1. janvāra un nāves dienā nav bijusi piešķirta vecuma pensija.
Valsts fondēto pensiju likumā gan ir noteikta minimālā summa, kas netiek nodota mantiniekiem: ja fondēto pensiju shēmas dalībnieka reģistrētais fondētais pensijas kapitāls viņa nāves dienā nesasniedz 35 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (pašlaik 47 eiro), tad pensijas kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.
Mantojamo pensiju otrā līmeņa kapitāla daļu mantinieki var pieprasīt 10 gadu laikā no mirušās personas nāves dienas. Kamēr nav pieteikušies mantinieki vai nav pagājuši 10 gadi no pensiju otrā līmeņa dalībnieka nāves dienas, mirušā uzkrāto kapitālu turpina pārvaldīt viņa izvēlētais līdzekļu pārvaldītājs. “Ja 10 gadu laikā mantinieki nepieteiksies, mirušā pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls tiks pārskaitīts uz pensiju speciālo budžetu,” likuma pantus skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperti.
