Latvijā iedzīvotāji veido daudz mazākus uzkrājumus nekā citur Eiropā, liecina “Eurostat” dati, līdz ar to daudziem strādājošajiem pensiju otrais līmenis ir un arī būs vienīgais reālais nākotnes uzkrājums.
Pašlaik pensiju otrajam līmenim tiek novirzīti seši procenti no strādājošo darba algas, kas ir daļa no sociālajām iemaksām. Otra daļa pensijām paredzēto sociālo iemaksu nonāk pensiju pirmajā līmenī un veido pensiju izmaksu pašreizējiem pensionāriem. “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti negatīvi vērtē ideju samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, jo tas var ievērojami pasliktināt pašreiz strādājošo finansiālo situāciju nākotnē, proti, brīdī, kad strādājošie dosies pensijā.
Ideja samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas no sešiem uz četriem procentiem aprakstīta Finanšu ministrijas sagatavotajā nodokļu pārskatīšanas scenārijā. Tas paredz, ka 2025. gadā darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likme tiktu samazināta par vienu procentu (no 23,59 uz 22,59 procentiem), bet darba ņēmēju likme paliktu līdzšinējā - 10,5 procenti. Darba devēja sociālo iemaksu likmes samazināšanu piedāvā kompensēt ar valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju otrais līmenis) iemaksu samazināšanu par diviem procentiem - no sešiem līdz četriem procentiem. Jāpiebilst, ka iedzīvotāji turpinātu veikt tādas pašas iemaksas, bet sociālo iemaksu sadalījums mainītos.
Pašlaik 20 procenti sociālo iemaksu nonāk pensiju sistēmā, no tām 14 procenti - pensiju pirmajā līmenī, veidojot pensiju speciālo budžetu, kura galvenie izdevumi ir pensiju izmaksa pašreizējiem pensionāriem, savukārt seši procenti nonāk pensiju otrajā līmenī, kur atbilstoši katra strādājošā vēlmei tos apsaimnieko dažādi pensiju fondu pārvaldītāji dažādos pensiju ieguldījuma plānos. Aprēķināts, ka gadā pensiju otrais līmenis jeb valsts fondēto pensiju shēma no šādas reformas zaudētu 203,9 miljonus eiro.
“Izskanējusī ideja samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas no sešiem uz četriem procentiem no sabiedrības labklājības viedokļa ir nepieņemama, un šāda lēmuma pieņemšana ievērojami pasliktinātu šobrīd strādājošo cilvēku nākotnes finansiālo situāciju,” “Neatkarīgajai” saka “Luminor” aktīvu pārvaldīšanas un pensiju vadītājs Atis Krūmiņš. Šādu izmaiņu ieviešana var likt strauji paaugstināt pensionēšanās vecumu, darba gadu pieaugumam pārsniedzot sagaidāmā mūža ilguma pieaugumu - strādājošajiem ne vien ilgāks laiks būtu jāpavada darba tirgū, bet vienlaikus arī atpūtas gadi dzīves nogalē tiktu saīsināti.
Bankas veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 78 procenti Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vecumdienām veido pensiju otrajā līmenī, tikai trešdaļa strādājošo veic iemaksas pensiju trešajā līmenī. “Tie ir populārākie uzkrājumu veidi iedzīvotāju vidū, tāpēc iespēja, ka iemaksas pensiju otrajā līmenī no sešiem procentiem no bruto algas varētu samazināt uz četriem procentiem, izraisa nopietnas bažas un pat skumjas, domājot par šī brīža strādājošo izredzēm saņemt pieklājīgu pensiju vecumdienās, ko papildus apliecina arī drūmās demogrāfijas tendenču prognozes,” uzskata Atis Krūmiņš. “Lai arī šīs iemaksas ir tikai daļa no uzkrājuma vecumdienām strādājošajiem, tās ir viena no būtiskākajām pensijas kapitāla sastāvdaļām, uz ko iedzīvotāji paļaujas,” uzsver eksperts.
Pensiju otrais līmenis veidots, lai palielinātu nākotnes pensionāru uzkrājumu vecumdienām, jo pašlaik Latvijā pensija veido tikai ap 40 procentus no iedzīvotāju pirmspensijas ienākumiem, un prognozes liecina, ka, visticamāk, tās apmērs noslīdēs līdz 30 procentiem, kas ir būtisks ienākumu kritums. Otrkārt, pensiju otrais līmenis vismaz teorētiski plānots kā atslodze pensiju pirmajam līmenim situācijā, kad pensionāru skaits palielinās, bet strādājošo - sarūk.
“Ja tiks pieņemts lēmums mainīt likumu un samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, kas paredz pensiju otrā līmeņa iemaksu samazinājumu par 33 procentiem, pašlaik strādājošo Latvijas iedzīvotāju cerības uz finansiāli drošām vecumdienām tiktu būtiski ietekmētas, ievērojami samazinot pensijas uzkrājumu,” saka Atis Krūmiņš.
Ja pašlaik vienu pensionāru pensiju pirmajā līmenī uztur trīs strādājošie, tad 2050. gadā tie būs tikai divi strādājošie uz vienu pensionāru. Ienākumu un strādājošo iedzīvotāju attiecība samazinās par trešdaļu. 2022. gadā vidēji uz 1000 cilvēkiem darbspējas vecumā bija 360 personas, kas sasniegušas pensionēšanās vecumu, un prognozes liecina, ka 2040. gadā šis skaits palielināsies līdz 492 personām, savukārt 2050. gadā tie būs jau 572 cilvēki jeb par aptuveni 60 procentiem vairāk nekā tagad. Šādām demogrāfiskās slodzes prognozēm piepildoties, būtiski var pasliktināties valsts spēja nodrošināt pienācīgu pirmā līmeņa pensiju apmēru un vecuma pensija nevarēs nodrošināt ne tuvu tādu ienākumu līmeni, pie kāda ir pieradis strādājošs cilvēks.
Daudzkārt izskanējusi ideja paaugstināt pensionēšanās vecumu, ko politiķi vairumā gadījumu atteikušies komentēt. Un arī šoreiz šis jautājums ir ciešā saistībā ar plānotajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Vairo” valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs uzskata, ka šāda nodokļu reforma var izraisīt nekontrolētu pensionēšanās vecuma celšanu. “Sociālais budžets atrodas diezgan sarežģītā stāvoklī, tādēļ Finanšu ministrijas nodokļu reformas kontekstā piedāvātais priekšlikums nogriezt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir vērtējams kā pensiju sistēmu apdraudošs, kaut arī iemaksas pensiju pirmajā līmenī tiktu palielinātas par vienu procentpunktu, tam nav stabila finansiālā seguma nākotnē,” saka Iļja Arefjevs. Viņaprāt, šāds solis jeb ideja signalizē par nekontrolētas pensionēšanās vecuma celšanas riskiem nākotnē. Ar esošajām iemaksām pensiju pirmajā līmenī nepietiek finanšu resursu, lai izmaksātu pensijas pašreizējiem pensionāriem 65 gadu vecumā, bet, samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī, var nākties celt pensionēšanās vecumu krietni straujāk, nekā pieaug sagaidāmais mūža ilgums. “Tas ir acīmredzams Latvijas pensiju sistēmas apdraudējums,” uzsver speciālists.
Viņš arī atgādina, ka esošā pensiju otrā līmeņa iemaksu likme sešu procentu apmērā jau ir mazāka nekā sākotnēji plānotie desmit procenti. “Jāatceras, ka pensiju otrais līmenis daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums,” saka I. Arefjevs. Pašlaik vidējā pensiju otrā līmeņa uzkrājuma vērtība pārsniedz 6000 eiro vienam dalībniekam, kopējais pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls veido astoņus miljardus eiro.
Šādu viedokli pauž vēl viena ieguldījumu plāna vadītājs. “Analizējot vēsturiskās izmaiņas pensiju sistēmā, man nākas secināt, ka vairākkārtēja iemaksu likmes maiņa ir atstājusi katastrofālas sekas uz mūsu iedzīvotāju pensiju uzkrājumiem. Piemēram, 2008. gadā samazinot pensiju otrā līmeņa iemaksas uz diviem procentiem, tas tika izdarīts brīdī, kad finanšu tirgi piedzīvoja krīzi un jebkura jauna iemaksa nozīmēja iespēju iegādāties izteikti lētus aktīvus, kuriem pāris gadu laikā vērtība pieauga visstraujāk,” skaidro “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis. “Ja vēsturiski netiktu pieņemti vairākkārtēji lēmumi par iemaksu apjoma samazinājumu, tad strādājošo iedzīvotāju iemaksu apjoms fondētajā pensiju shēmā būtu nevis 6,3, bet vismaz 9,3 miljardi, savukārt kopējā peļņa pašlaik būtu vairāk nekā 12, nevis astoņi miljardi eiro.” Speciālists ar nožēlu saka: diemžēl, cenšoties aizlāpīt budžeta caurumus un domājot par īstermiņa problēmu risināšanu, ir pazaudēta iespēja nopelnīt papildu miljardus eiro mūsu uzkrājumiem. “Tēlaini izsakoties, mēs šobrīd esam gatavi apēst sēklas kartupeļus, kas mums var nest labu ražu jau nākamgad,” spriež Kārlis Purgailis.
Pēc būtības lielākie zaudētāji no šāda lēmuma būtu visi darbspējīgie iedzīvotāji, kuriem līdz pensijas vecumam atlikuši vairāk nekā 10 gadi. “Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji nav tie aktīvākie naudas ieguldītāji un ikdienā reti kurš investē finanšu tirgos, sešu procentu iemaksu apmērs līdz šim nodrošināja, ka ikviens strādājošais ar saviem līdzekļiem piedalās finanšu tirgus norisēs caur pārvaldnieka darbu, taču jaunais priekšlikums šo klātbūtni samazinās par trešdaļu,” saka pensiju ieguldījumu eksperts. Arī viņš iezīmē nepatīkamu nākotnes prognozi -mazāku pensijas atvietojumu nākotnes pensionāriem.
