Inga Paparde / Autori

Politiskajā arēnā ir pieteikti divi scenāriji pensiju indeksācijai šāgada rudenī. Latvijas Pensionāru federācija izteikusi priekšlikumu indeksēt pilnā apmērā visas pensijas, savukārt otrs – ticamāks – variants, kas ienācis politiskajā dienaskārtībā, ir uz pusi palielināt to pensijas daļu, ko indeksē.

Veselības ministrija plāno atteikties no proporcionālā uzcenojuma medikamentiem un noteikt fiksētu piemērojamo uzcenojumu lieltirgotavām. Savukārt aptiekām uzcenojums veidosies no divām daļām – uzcenojuma par medikamentu iepakojumu un maksas recepti.

Diabēta izplatība Eiropā un Latvijā pieaug, turklāt ar diabētu saslimst arvien jaunāki cilvēki, taču diemžēl nepieciešamās uzmanības diabēta profilaksei un ārstēšanai nav, secinājusi Latvijas Diabēta federācija. Diabēta pacienti jau vairākkārt aicinājuši valdību un parlamentu nodrošināt adekvātu veselības aprūpi diabēta pacientiem.

Pagājušajā gadā atsaucība krūts vēža skrīningam kritusies, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, savukārt zarnu vēža pārbaudes iedzīvotāji veikuši vairāk. Izvērtējot skrīninga rezultātus, jāsecina, ka valsts pagaidām nespēj atteikties no papīra uzaicinājumu sūtīšanas, jo aicināt iedzīvotājus, izmantojot tālruni, īsziņas un e-pastus liedz datu aizsardzība.

Latvijai jāveido nacionālais diabēta profilakses plāns, jo diabēta un to izraisīto komplikāciju izmaksas sasniegs astronomiskus apmērus.

Tiesībsargs, izskatot jaunieša ar invaliditāti mammas iesniegumu, vērtēja to, vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir taisnīgi pieņēmusi lēmumus par sociālo pabalstu piešķiršanu, un secināja, ka lēmumu pieņemšanā iestādes nereti rīkojas pārlieku birokrātiski, nevērtējot jautājumu pēc būtības.

Latvijas pacientu pacietība praktiski ir izsīkusi – ne tikai onkoloģijas un reto slimību pacientu biedrības pieprasa valdību un parlamentu izpildīt apsolīto un nodrošināt nepieciešamos medikamentus, bet arī cistiskās fibrozes pacientu – bērnu – vecāki spiesti protestēt pie parlamenta.

Sirds mazspēja ir nopietna diagnoze, kas prasa komplicētu ārstēšanu, un to ir svarīgi diagnosticēt pēc iespējas ātrāk, tomēr diezgan bieži pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja, ir arī citas blakusslimības, kuras arī svarīgi laikus pamanīt, norāda Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe Ginta Kamzola.

Arī šogad kompensējamo zāļu budžetā ir prognozējams finansējuma deficīts, ko Veselības ministrija plānojusi dzēst ar naudas pārdali. Šāda situācija veidojas katru gadu, jo gada sākumā piešķirtais finansējums kompensējamām zālēm pēdējos gados nekad nav bijis atbilstošs reālajām pacientu vajadzībām.

Lēmums šogad kompensējamo medikamentu sarakstā neiekļaut medikamentus jaunu reto slimību diagnožu ārstēšanai, nozīmē, ka daudziem pacientiem tiks atņemta vienīgā iespēja uzsākt valsts apmaksātu ārstēšanos, Neatkarīgajai norāda Reto slimību alianses pārstāve Ieva Plūme.

Veselības ministrija atzīst, ka visi onkoplānā paredzētie uzdevumi nav izpildīti, īpaši tas attiecas uz divām jomām – vēža ārstēšana ar inovatīviem medikamentiem un vēža saslimstības skrīnings.

Saslimstot ar vēzi, vairāk nekā puse pacientu Latvijā neatrod sev nepieciešamo informāciju par savu diagnozi vispār vai arī tā ir pārāk grūti saprotama, norāda onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa. Organizācija izveidojusi jaunu informācijas platformu “Pacientu akadēmija”, lai aizpildītu robu pacientu informēšanā par onkoloģiskajām slimībām.

Kāds būs otrā pensiju līmeņa liktenis; par cik pieaug vidējā pensija un vai pieaug pensionāru skaits; par sociālo iemaksu samērīgumu; vai iedzīvotāji steidz būt trešā pensiju līmeņa dalībnieki; vai palielinās uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem nodrošina iespēju uzkrāt pensiju; kas valdībai būtu jādara un ko tā dara, lai iedzīvotāji saņemtu cilvēka cienīgu pensiju – intervijas turpinājums TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.

Latvijas pensiju sistēma ir dzīvotspējīga, to pierāda tās stabila darbība jau trīsdesmit gadu garumā. Tomēr šajā laikā ir bijuši vairāki nepārdomāti lēmumi, kas pensiju sistēmas stabilitāti ietekmē. Ņemot vērā neiepriecinošos demogrāfiskos rādītājus, Latvijai jādomā, kā nodrošināt pensiju izmaksu nākotnē, jo vienā brīdī ar esošo strādājošo rokām un viņu veiktajām sociālajām iemaksām būs par maz, lai izmaksātu pensijas. Par pensiju sistēmu Latvijā, pasaulē, par uzkrājumiem pensiju fondos, pensionēšanās vecumu “Neatkarīgās” intervija TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.

Vairākas Eiropas valstis pēdējo mēnešu laikā ir ziņojušas par garā klepus slimības gadījumu skaita pieaugumu – visvairāk slimo bērni un pusaudži, turklāt ir reģistrēti arī nāves gadījumi.

Miastēnija ir viena no retajām slimībām, kas nav izārstējama un ar kuru tās pacientiem jāsadzīvo visu mūžu. Līdz šim Latvijā miastēnijas medikamentus valsts apmaksāja tikai daļēji – 75 procentu apmērā, un pacienti bija spiesti uzsākt parakstu vākšanu.

Saeimas darba kārtībā nonākusi iedzīvotāju parakstīta iniciatīva par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu pensijām. Tomēr ticamākais variants, kas varētu notikt ar pensijām un nodokļiem, ir pensiju neapliekamā minimuma palielināšana. Finanšu ministrija uz šo nodokli pensijām raugās filozofiski, nesaskatot iespēju nodokli atcelt, tomēr gan Labklājības ministrijā, gan Finanšu ministrijā “uz galda” ir pensiju neapliekamais minimums.

Lai jaunas un inovatīvas zāles ātrāk būtu pieejamas pacientiem, no nākamā gada jaunajām zālēm onkoloģisko slimību ārstēšanai tiks veikts Eiropā vienots klīniskais novērtējums, un Zāļu valsts aģentūra sola, ka tas ļaus ātrāk pieņemt lēmumus par efektīvu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstos.

Veselības nozares finansējuma iezīmēšana, daļēja obligātā veselības apdrošināšana, nacionālais veselības apdrošināšanas modelis – šādi veselības aprūpes finansēšanas modeļi apspriesti Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē.

Valsts iet pret iedzīvotāju izteikto vēlmi nodrošināt migrēnas pacientiem kompensējamos medikamentus. No vienas puses, valdība ar labu žestu parāda, ka zāles tiks apmaksātas, un formāli jau gandrīz pusgadu “skaitās”, ka migrēnas pacientiem medikamenti tiek kompensēti. Taču faktiski neviens migrēnas pacients kompensējamas zāles vēl nav redzējis, sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības valdes priekšsēdētāja Karīna Zaņģe.

Pirms Covid-19 pandēmijas un tās laikā Latvijas iedzīvotāji aktīvi ziņoja par medikamentu blakusparādībām, bet tagad ziņojumu skaits būtiski samazinājies, norāda Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks farmācijas jautājumos Sergejs Akuličs.

Vairāk nekā trīsdesmit diagnozēm no kompensējamo zāļu saraksta jau pēc dažiem mēnešiem būs paaugstināts kompensācijas apmērs. Medikamentiem, kuriem noteikts 50 procentu kompensācijas apmērs, to paaugstinās līdz 75 procentiem, “Neatkarīgā” noskaidroja Veselības ministrijā.