Brīdina ceļotājus par poliomielīta izplatību

© Depositphotos

Latvijā jau daudzus gadu desmitus nav reģistrēts neviens poliomielīta gadījums – tā ir smaga akūta infekcijas slimība, ko izraisa poliovīruss. Tas sagrauj nervu šūnas, kas aktivizē muskuļus, tādējādi var iestāties smaga neatgriezeniska paralīze vai pat nāve.

Lai uzraudzītu epidemioloģisko situāciju ar poliomielītu, Latvija seko akūtas šļauganās paralīzes izplatībai, un pēdējos piecos gados mūsu valstī ir ziņots par 16 akūtas šļauganās paralīzes gadījumiem. Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi norāda, ka šie gadījumi pierāda nevis iespējamo poliomielīta izplatību, bet gan pierāda, ka labi strādā šādu infekcijas slimību uzraudzības sistēma.

Latvijā poliomielīta nav

Lai gan vakcinācijas rezultātā Latvijā un lielākajā daļā pasaules valstu poliomielīts ir izskausts, vakcinācija pret šo bīstamo infekciju turpinās, jo pastāv vīrusa ievešanas risks no dažādām valstīm. Pasaules veselības organizācijas dati rāda, ka pirmā tipa savvaļas poliovīruss joprojām tiek reģistrēts Pakistānā un Afganistānā, pēdējie gadījumi tika reģistrēti šāgada maijā, bet pirms tam par šādiem poliomielīta saslimšanas gadījumiem ziņots Malāvijā un Mozambikā. Otrā un trešā tipa savvaļas poliovīrusi pasaulē ir izskausti. Latvijā pēdējais poliomielīta saslimšanas gadījums tika reģistrēts 1963. gadā.

Infekcijas avots ir slims cilvēks vai cilvēks, kuram netiek novērotas slimības pazīmes, bet kurš ir infekcijas izraisītāja nēsātājs. Poliomielīta vīruss izplatās arī gaisa pilienu ceļā (slimniekam runājot, klepojot, šķaudot).

Seko līdzi akūtai šļauganai paralīzei

Latvija 2002. gadā ieguva Pasaules veselības organizācijas apliecinājumu kā valsts, kura ir brīva no poliomielīta. Taču, lai saglabātu šo statusu, Latvijai arī pašlaik ir jāveic noteikti epidemioloģiskie pasākumi.

Kā “Neatkarīgajai” skaidro Slimību profilakses un kontroles centrā, poliomielīta pretepidēmijas pasākumi ietver akūtas šļauganās paralīzes (tās var būt poliomielīta saslimšanas sekas) gadījumu uzskaiti, kur ārstiem ir liela loma savlaicīgi identificēt, izmeklēt un ziņot par gadījumiem.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vecākā epidemioloģe Viktorija Leitēna Poliomielīta uzraudzības komisijā norādīja, ka akūtas šļauganās paralīzes gadījumu uzraudzība ir uzskatāma par visjutīgāko metodi un par drošu pierādījumu, ka valsts epidemioloģiskās uzraudzības sistēma ir efektīva, spēj laikus atklāt un laboratoriski apstiprināt ievestus poliomielīta gadījumus, līdz ar to veikt operatīvus pretepidēmijas pasākumus un novērst infekcijas izplatīšanās draudus.

Latvijā piecu gadu laikā tika atklāti, ziņoti un izmeklēti 16 akūtas šļauganās paralīzes gadījumi, no tiem savlaicīgi paziņoti 44 procenti, atbilstoši paņemti un nosūtīti trešdaļa paraugu. Tāpat, lai nodrošinātu poliovīrusu un citu enterovīrusu epidemioloģisko uzraudzību vidē, savlaicīgu to cirkulācijas atklāšanu un nepieciešamo preventīvo pasākumu veikšanu, notiek notekūdeņu uzraudzība. 2023. gadā tika papildināts poliovīrusu un citu enterovīrusu cirkulācijas monitoringa plāns Rīgā. Piecu gadu laikā ir pārbaudīti 469 ūdens paraugi, no kuriem 145 jeb trešā daļa bija ar pozitīvu rezultātu. Paraugos tika konstatēti Echo vīrusi, Koksaki vīrusi, EnteroX vīrusi. Bet adenovīrusi un poliovīrusi netika konstatēti.

Nav slimības, tas nenozīmē, ka var nevakcinēties

Latvijā poliomielīts ir pazudis vakcinācijas dēļ, bet tas, ka mūsu valstī netiek atklāti un reģistrēti šīs slimības gadījumi, nenozīmē, ka var nevakcinēties. Vakcinācija pret šo bīstamo infekciju turpinās, jo pastāv vīrusa ievešanas risks no dažādām valstīm, tāpēc būtiski ir saglabāt augstu vakcinācijas līmeni populācijā. Epidemiologi norāda, ka imunizācijas līmenis pret poliomielītu 2023. gadā atbilst Pasaules veselības organizācijas ieteiktajiem 95 procentiem vakcinācijai pret poliomielītu visās vecuma grupās. Tas nozīmē, ka vismaz pagaidām Latvijas bērni un arī pieaugušie, kas ir vakcinējušies, ir pasargāti no smagās slimības. Tomēr Slimību profilakses un kontroles centrs, sākoties aktīvākai ceļošanas sezonai, aicina vecākus pārbaudīt bērnu vakcinācijas pases, lai pārliecinātos, ka saņemtas visas vecumam atbilstošās vakcinācijas saskaņā ar vakcinācijas kalendāru vai pirms došanās ceļojumā. Vakcīna pret poliomielītu bērniem ir iekļauta kombinēto vakcīnu sastāvā. Bērniem, kuri ceļo uz valstīm, kurās ir lielāks risks saslimt ar poliomielītu, jābūt vakcinētiem ar četrām devām, pirms izbraukšanas jāpabeidz rutīnas vakcinācija.

Publicitātes foto

UZZIŅAI

Kādi ir poliomielīta simptomi?

Slimības simptomi parasti parādās apmēram 7-10 dienu laikā pēc inficēšanās, taču var parādīties arī no trešās līdz pat 35. dienai pēc inficēšanās.

Visbiežāk infekcija norit bez simptomiem, 25% gadījumu infekcijai raksturīgi nespecifiski simptomi - drudzis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā vai kakla sāpes.

Vīruss var izplatīties no gremošanas trakta uz centrālo nervu sistēmu un izraisīt meningītu (smadzeņu apvalku iekaisumu) vai retos gadījumos, nervu bojājumu rezultātā - paralīzi (1% gadījumu).

Poliomielīta izraisītas sekas var būt akūta šļauganā paralīze ar raksturīgu progresējošu ekstremitāšu muskuļu vājumu, kas var attīstīties līdz paralīzei. Tā ir vissmagākā poliomielīta komplikācija, jo var izraisīt neatgriezenisku invaliditāti vai nāvi.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.