Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, vēlēdamies ieviest skaidrību par zāļu cenām līdz ar jaunās kārtības ieviešanu, sasauca uz sarunu farmācijas nozares pārstāvjus, tomēr tāpat kā līdz šim diskusijā izskan divi pretēji viedokļi. Farmācijas nozare – lieltirgotavas un aptiekas – biedē ar zāļu nepieejamību un aptieku slēgšanu, savukārt Veselības ministrija apgalvo, ka jaunā kārtība ir pacientu interesēs un līdz jaunās kārtības spēkā stāšanās brīdim visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti.
“Neatkarīgā” rakstīja, ka valdība nupat apstiprinājusi izmaiņas zāļu cenu noteikšanas kārtībā, kas stāsies spēkā 2025. gada janvārī. Līdz tam dots pusgada pārejas periods sagatavoties jaunai sistēmai. Jaunās kārtības galvenā būtība ir mainīti lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi zāļu piegādē un pārdošanā. Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atgādināja, ka vispirms ir noteikts princips, ka zāļu ražotāja cena medikamentiem nedrīkst būt augstāka kā Lietuvā un Igaunijā un recepšu zālēm (šīs izmaiņas attiecas tieši uz recepšu zālēm) tiek piemērota tāda pati cena kā kompensējamām zālēm. Piemēram, konkrētam medikamentam, kas kādai pacientu grupai tiek kompensēts, arī citiem pacientiem ārpus kompensācijas sistēmas būs tāda pati cena. Lieltirgotavas uzcenojums būs fiksēts - 50 centi par vienu zāļu iepakojumu. Aptiekas uzcenojums arī būs fiksēts, bet ar zāļu cenu intervāliem, piemēram, zālēm līdz diviem eiro tas būs 50 centi, bet zālēm virs simt eiro - divi eiro, kā arī tiks ieviesta maksa par farmaceita pakalpojumu, kas pacientam izmaksās 75 centus.
“Lieltirgotavas uzcenojums - šie 50 centi par iepakojumu neatkarīgi no medikamenta cenas - ir aprēķināts, ņemot vērā datus par kopējo apgrozījumu 2022. un 2023. gadā recepšu zālēm, iepakojumu skaitu un Pasaules veselības organizācijas ieteikumu, ka attīstītajās valstīs uzcenojumam nebūtu jābūt lielākam par pieciem procentiem,” skaidroja Inese Kaupere. Veselības ministrija esot pētījusi, kādus medikamentus lieto pacienti - bezrecepšu, recepšu un kompensējamos, un noskaidrojusi, ka tikai 12 procenti pacientu lieto vislētākās recepšu zāles trīs līdz piecu eiro cenu amplitūdā, bet lielākajai daļai pacientu tā saucamais zāļu grozs veido daudz lielākas medikamentu izmaksas. “Šiem pacientiem, kuriem līdz šim bija lielas izmaksas par zālēm, ieviešot jauno kārtību, cenas būtiski samazināsies, un viens no iemesliem tam būs noteikums, ka recepšu medikamenta cena nevarēs būt augstāka nekā šī paša medikamenta cena, kuru kompensē,” skaidro Veselības ministrijas speciāliste. Viņa nenoliedz, ka vislētāko medikamentu cenas varētu nedaudz pieaugt.
Jauno kārtību Veselības ministrija pamato ar piemēriem. Pacients A līdz šim iegādājās gan 100 procentu kompensējamo medikamentu, gan 75 procentu kompensējamu medikamentu, gan recepšu zāles, un viņa zāļu groza izmaksas mēnesī bija 27,77 eiro. No nākamā gada zāļu groza izmaksas samazināsies par 16 procentiem un būs 23 eiro.
Pacientu B un C veselības situācija ir sarežģītāka. Pašlaik pacients B, kuram ir mirdzaritmija, un pacients C, kuram ir vēnu tromboze, lieto antikoagulantu. Pacientam B šis medikaments ir kompensēts, un cena aptiekā ir 36,33 eiro, viņam to kompensē, un pacients samaksā 9,08 eiro. Pacientam C šo medikamentu nekompensē, un šī paša medikamenta cena aptiekā ir 75,13 eiro, ko pacients arī katru mēnesi maksā.
Kā aprēķinājusi Veselības ministrija, no nākamā gada abiem šiem pacientiem - gan B, gan C - zāļu cena būs vienāda - 33,07 eiro. Abi pacienti aptiekā veiks samaksu - 0,75 eiro par recepti (jaunievedums), un pacientam B kompensācijas ietvaros medikaments maksās 8,35 eiro, savukārt pacientam C - 33,82 eiro, kas ir par 55 procentiem lētāk.
“Pat saliekot kopā maksu par recepti un par farmaceita pakalpojumu, zāļu cena būs zemāka,” uzsver I. Kaupere. Bērniem un trūcīgām personām nebūs jāmaksā receptes maksa. Tiktāl Veselības ministrijas aprēķini.
Veselības ministrijas aprēķiniem farmācijas nozare neuzticas un pieprasa jaunus aprēķinus. Aptieku biedrības pārstāve Aiga Zariņa sacīja, ka “diemžēl mūs šis gala piedāvājums neapmierina”. Aptiekām jaunās reformas ietvaros samazināsies ienākumi, un situācija kopumā pasliktināsies. Viņa pārstāv mazās un individuālās aptiekas un to filiāles. “No aptiekas pamatdarbības nevaram nodrošināt aptiekas darbu, mēs izdzīvojam no lieltirgotavu atlaidēm, un tagad mums ir skaidri signāli, ka par recepšu zālēm mums nekāds atbalsts vairs nebūs un jaunais modelis ar visu piemaksu mums nenosegs ienākumu zudumu,” sacīja Aiga Zariņa. Aptieku filiāles varētu vērties ciet, zāļu piegādes kļūs retākas. Uz jautājumu, vai mazās aptiekas varētu tad pārpirkt ķēdes aptiekas, viņa sacīja, ka, visticamāk, nē, jo tās nevienam neesot vajadzīgas. “Mazās aptiekas visbiežāk ir farmaceitu sociāls projekts, kas nenes peļņu un nav ekonomiski pamatotas, tāpēc tās nepirks arī lielās ķēdes,” ir pārliecināta aptieku pārstāve.
Veselības ministrijas speciāliste I. Kaupere sacīja, ka valdība ministrijai ir uzdevusi izstrādāt vadlīnijas ne tikai par farmaceitiskiem pakalpojumiem - kas tas ir un kāda ir to nākotne, bet svarīgākais ir panākt, lai aptiekas mazinātu savu atkarību no lieltirgotavām un lai aptieka būtu neatkarīga no lieltirgotavas atlaides. Līdz ar jauno modeli ir paredzēts arī papildu finansējums aptiekām - vismaz seši miljoni eiro. “Mēs ar jauno modeli palielinām aptiekām ieņēmumus, jo atkarība no lieltirgotavām nav normāla situācija un tas neveicina aptiekas stabilitāti,” uzsvēra I. Kaupere. Arī pašlaik aptiekas tiek slēgtas, pat nedarbojoties jaunajam modelim.
Vienlaikus valdība ir uzdevusi Konkurences padomei izstrādāt priekšlikumus aptieku vertikālās integrācijas ierobežošanai un negatīvo seku mazināšanai šādas konkurences apstākļos.
Arī Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena uzskata, ka ar jauno modeli mērķis - samazināt cenas - netiks sasniegts, jo netiks regulētas zāļu ražotāju cenas: “Pirms sākam eksperimentēt un tad sešus mēnešus gaidām, cik no mums bankrotēs, varbūt tagad varam pajautāt banku ekspertiem, kāda ir individuālo aptieku finansiālā situācija.” Sešus mēnešus valdība devusi Veselības ministrijai analizēt, kā darbojas jaunā sistēma, taču tas būs iespējams, tikai stājoties spēkā jaunajai kārtībai, tātad tikai nākamgad.
Par aptieku situāciju viedokļi arī ir dažādi. Bijusī veselības ministre, tagad Saeimas deputāte Ingrīda Circene minēja Somijas pieredzi, kur ir daudz mazāk aptieku uz iedzīvotāju skaitu - Somijā 300, Latvijā - vairāk nekā 800, tāpēc, pēc deputātes domām, šis ir jautājums, par ko jārunā un jādomā, kā optimizēt aptieku tīklu. Zāļu valsts aģentūras mājaslapā atrodamā karte rāda, ka pagastu centros galvenokārt ir pa vienai aptiekai, kas pieder individuālajiem komersantiem, taču ķēžu aptiekas galvenokārt izvietotas pilsētās, blīvāk apdzīvotās vietās, turklāt nereti vienā un tajā pašā ķēdē esošās aptiekas ir viena blakus otrai.
Kopumā farmācijas nozare - aptiekas un lieltirgotavas - vēlas, lai tiktu saglabāts iepriekšējais zāļu cenu veidošanas modelis.
