Latvijas vēža skrīninga programmu efektivitāte uz Eiropas valstu fona ir kritiska. Daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotāji no vēža skrīninga iegūst būtiski lielāku ieguvumu, nekā tas ir Latvijā, secināts Veselības ministrijas ziņojumā valdībai.
Latvijas iedzīvotāju atsaucība vēža skrīninga programmām, kuru mērķis ir laikus atklāt onkoloģisku slimību, ir nepietiekama, un jau vairākkārt diskutēts par iemesliem, kāpēc iedzīvotāji neiet uz valsts apmaksātām pārbaudēm. Tagad Latvija plānojusi pievienoties Eiropas Komisijas projektam “EUCanScreen”, cerot iegūt atbalstu vēža skrīninga programmu uzlabošanā.
Latvijā vēža skrīninga programmas darbojas jau 15 gadus, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai būtu iespējams redzēt uzlabojumus iedzīvotāju atsaucības rādītājos, kā arī varētu veikt jau pirmos secinājumus par šo programmu ietekmi uz agrīnu vēža slimību atklāšanu. Diemžēl šo datu apkopošanu apgrūtina Vēža reģistra trūkums, kas neļauj datus onkoloģijas jomā analizēt un veikt pamatotus secinājumus.
Krūts vēža skrīningam un dzemdes kakla skrīningam iedzīvotājus uzaicina ar īpašu vēstuļu starpniecību. Nacionālā Veselības dienesta dati rāda, ka pagājušajā gadā sieviešu atsaucība krūts vēža skrīningam ir pieaugusi (2022. gadā izmeklējumus veica 30 procenti sieviešu, bet 2023. gadā - 36 procenti). Arī dzemdes kakla vēža skrīningam atsaucība ir augusi (2022. gadā izmeklējumu veica 46,7 procenti uzaicināto sieviešu, bet 2023. gadā - jau 55 procenti). Jaunākie dati par iedzīvotāju atsaucību vēža pārbaudēm rāda, ka 2024. gada trīs mēnešos, salīdzinot ar sieviešu atsaucību pagājušā gada trīs mēnešos, tā ir samazinājusies, taču tas nenozīmē, ka visa gada griezumā atsaucība būs mazāka.
Zarnu vēža skrīningam iedzīvotājus ar vēstulēm neaicina. Šo pārbaudi cilvēki virs 50 gadu vecuma veic saziņā ar ģimenes ārstu. 2023. gadā šo pārbaudi veica 25,8 procenti iedzīvotāju, kas ir visā programmas darbības laikā labākais rezultāts, lai arī rāda, ka tikai ceturtā daļa iedzīvotāju veikuši šo ļoti būtisko pārbaudi. Arī prostatas vēža pārbaudēm vīriešiem uzaicinājumi netiek sūtīti: to veic visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekiem. Profilaktiskās pārbaudes veikšanai ir jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. Pērn šo pārbaudi veica 26 procenti vīriešu noteiktā vecumā.
Lai gan Eiropa veido tikai vienu desmito daļu no pasaules iedzīvotājiem, aptuveni katrs ceturtais no visiem vēža gadījumiem reģistrēts Eiropā, tāpēc Eiropas Komisija ar dažādām aktivitātēm cenšas veicināt agrīnu vēža atklāšanu. Viena no tām ir projekts “Vienotā rīcība par jaunās ES vēža skrīninga shēmas ieviešanu” jeb “EUCanScreen”. Šis projekts ir politiski svarīgs Eiropas Komisijai, jo tā veiksmīga realizēšana nodrošinās rekomendāciju un līdz ar to arī Eiropas Vēža uzveikšanas plāna izpildi. Lai no vēža skrīninga programmas iegūtu vēlamos rezultātus (kā labs rādītājs tiek nosaukts - vismaz 75 procenti iedzīvotāju veic profilaktiskās pārbaudes, piedaloties skrīningā), “tai jābūt labi plānotai un ar atbilstošu pārvaldību, kā arī jānodrošina kvalitāte”.
Ziņojumā, kas izskatīts valdībā, lai pieņemtu lēmumu par Latvijas dalību šajā projektā, sacīts, ka “nesamērīga ir vēža skrīninga programmu efektivitāte Eiropas valstu vidū, daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotāji no vēža skrīninga iegūst būtiski lielāku ieguvumu, nekā tas ir Latvijā”. Šis fakts ir pretrunā ar Eiropas Komisijas uzstādījumu par vienlīdzību Eiropā vēža profilaksē un aprūpē.
Līdzšinējās problēmas skrīninga organizēšanā un iedzīvotāju zemā atsaucība nebūs šķērslis Latvijai kļūt par šī projekta vadošo partneri. Veselības ministrijā skaidro, ka Latvijā šo projektu īstenos Latvijas Universitāte sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru, Rīgas Stradiņa universitāti un Stradiņa slimnīcu, kopā piedaloties 29 valstu (tajā skaitā 25 Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī Ukrainas, Norvēģijas, Islandes un Moldovas) institūcijām. ““EUCanScreen” projektā piedalās augstākās Eiropas ekspertīzes centri vēža skrīninga jomā, līdz ar to aktīva Latvijas iesaiste aktivitātēs atļaus un stimulēs labākās Eiropas pieredzes izmantošanu mūsu valstī,” skaidro Veselības ministrijā.
Projekta ietvaros paredzēts veikt uzlabojumus vēža skrīninga organizācijā, nodrošināt kvalitātes kritēriju izpildei nepieciešamo datu plūsmu, nodrošināt skrīninga ilgtspēju. Vēl arī plānots strādāt pie mākslīgā intelekta izmantošanas uzsākšanas skrīningā, jaunu metožu izvērtēšanas un jaunu skrīninga pieeju pakāpeniskas ieviešanas. Latvijā projekta ietvaros paredzēts izveidot reģionālu apmācības centru mamogrāfijā, kura darbība tiks turpināta arī pēc projekta.
Latvijas kopējās izmaksas plānotas 5,13 miljoni eiro, tajā skaitā nepieciešams valsts budžeta līdzfinansējums - 993 064 eiro.
