Tikai retais jaunietis domā par aiziešanu pensijā, kas var šķist tāla nākotne. Tomēr daudzi to saņems. Un cik gadus viņiem būs jāstrādā, pirms tas notiks?
Saskaņā ar jaunākajiem “Eurostat” datiem, vidējais paredzamais darba mūža ilgums cilvēkiem vecumā no 15 gadiem visā Eiropas Savienībā (ES) pagājušajā gadā bija 37,2 gadi. Tomēr vidējais paredzamais darba mūža ilgums visā ES ievērojami atšķiras.
Sešās ES valstīs vidējais darba mūžs bija 40 gadu vai vairāk: Nīderlandē (43,8 gadi), Zviedrijā (43,0 gadi), Dānijā (42,5 gadi), Igaunijā (41,4 gadi), Īrijā (40,4 gadi) un Vācijā (40,0 gadi).
Zemākais vidējais paredzamais darba mūžs bija Rumānijā (32,7 gadi), Itālijā (32,8 gadi), Horvātijā, Grieķijā un Bulgārijā (katrā 34,8 gadi). Tiek lēsts, ka lietuviešu vidējais paredzamais darba mūžs sasniegs 38,5 gadus. Tas ir ilgāks nekā poļiem (35,5 gadi) vai latviešiem (37,4 gadi). Aprēķinot paredzamo darba mūžu sievietēm un vīriešiem, novērojamas arī būtiskas atšķirības.
Vīriešu vidējais paredzamais darba mūžs ES bija 39,2 gadi, visilgākais tas bija Nīderlandē (45,7 gadi), Dānijā (44,2 gadi) un Zviedrijā (40,0 gadi), bet īsākais - Rumānijā (35,9 gadi), Horvātijā un Bulgārijā (katrā 36,0 gadi). Sievietēm vidējais paredzamais darba mūžs ES bija 35,0 gadi, visilgākais - Igaunijā (42,2 gadi), Zviedrijā (42,0 gadi) un Nīderlandē (41,8 gadi).
Īsākais ilgums bija Itālijā (28,2), Rumānijā (29,2) un Grieķijā (31,1). Saskaņā ar “Eurostat” prognozēm, Lietuvas vīrieši pirms pensijas strādās vidēji 38,4 gadus, bet sievietes - 38,7 gadus. Pēdējo 10 gadu laikā paredzamais vidējais darbspējas vecums ES ir pieaudzis par 2,4 gadiem - no 34,8 līdz pašreizējiem 37,2 gadiem. Pensionēšanās vecums tiek pagarināts ilgāka mūža dēļ.
Lietuvā, tāpat kā daudzās citās rietumvalstīs, dzimst mazāk bērnu un vecāka gadagājuma cilvēki dzīvo ilgāk. Tādējādi nodokļu un iemaksu maksātāju skaits samazinās, bet to saņēmēju skaits pieaug. Tā rezultātā daudzas valstis saskaras ar ievērojamām problēmām, pienācīgi finansējot savas pensiju sistēmas. Dažas valstis ir nolēmušas saistīt pensionēšanās vecumu ar paredzamo dzīves vai darbspējas vecumu. Vispārīgi runājot, jo ilgāk cilvēki dzīvo, jo vēlāk viņiem ir atļauts doties pensijā. Lietuvas Sociālās nodrošināšanas un darba ministrija neplāno pagarināt pensionēšanās vecumu. Tā atzīst, ka pensionēšanās vecuma atlikšana ir viens no visbiežāk izmantotajiem pasākumiem pensiju izmaksu līdzsvarošanai. “2015.-2016. gadā tika mēģināts sasaistīt pensionēšanās vecumu ar paredzamo dzīves ilgumu, vienlaikus ieviešot sociālo modeli. Tomēr toreiz Seims nolēma to nedarīt, argumentējot, ka pensionēšanās vecums tiek atlikts līdz 2026. gadam,” atgādina ministrija. Runājot par darba mūža un pensijā pavadītā laika attiecību, Lietuva ir starp valstīm, kurās cilvēki strādā visilgāk un dzīvo visīsāk pēc pensijas vecuma sasniegšanas. “Lietuvā cilvēki strādā 42,3 gadus un dzīvo vidēji 17,9 gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Salīdzinājumam: vidēji eiropieši strādā 41,3 gadus un pavada pensijā nedaudz vairāk par 21 gadu.
Pašlaik veselīga dzīves ilgums sievietēm ir 62,3 gadi, bet vīriešiem - 58,2 gadi. Citiem vārdiem sakot, cilvēki jau ir pārkāpuši veselīga dzīves ilguma slieksni pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Šajā kontekstā mēs šobrīd nevaram runāt par pensijas vecuma atlikšanu," komentēja ministrija.
