Valsts sociālās aprūpes centros ilgstošu sociālo aprūpi saņem dažādu vecumu cilvēki ar invaliditāti, un uzturēšanās valsts aprūpes centros teorētiski ir valsts finansēta. Tomēr faktiski arī paši cilvēki veic līdzmaksājumu no savas pensijas. Gadā valsts sociālās aprūpes centri tādā veidā iegūst papildu finansējumu turpat desmit miljonus eiro.
Neatkarīgi no tā, cik liela ir pensija, lielākā tās daļa nonāk sociālās aprūpes centra rīcībā, bet saskaņā ar likumu paša cilvēka rīcībā paliek ne mazāk kā piecpadsmit procenti. Labklājības ministrijā “Neatkarīgajai” stāsta, ka uzturēšanās, sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija vienam centra klientam vidēji mēnesī pašlaik izmaksā vairāk nekā tūkstoš eiro. Reti kuram aprūpējamajam ir tik liela pensija, lai tā nosegtu pansionāta izmaksas, tomēr līdzmaksājumos iegūtā nauda kopumā nav maza, turklāt, kā liecina prognozes, turpmāk tā palielināsies.
Valsts sociālās aprūpes centri sniedz ilgstošu sociālo aprūpi personām ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, un šie centri ir valsts finansēti (sociālo aprūpi sniedz arī pašvaldību sociālās aprūpes centri - lielākoties pensijas vecuma cilvēkiem, un to finansēšanas kārtība ir cita). Piemēram, valsts sociālās aprūpes centri nodrošina ilgstošu aprūpi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - gan bērniem, gan pieaugušajiem, savukārt pašvaldību aprūpes centri jeb pansionāti - pensijas vecumu sasniegušiem pieaugušajiem.
Latvijā pašlaik ir četri valsts sociālās aprūpes centri ar 25 filiālēm - “Zemgale” ar vairākām filiālēm (atsevišķiem sociālās aprūpes centriem, piemēram, “Iecava”, “Lielbērze”, “Ķīši”, “Rūja”), “Rīga”, “Latgale” un “Kurzeme”.
Labklājības ministrijas dati liecina, ka valsts sociālās aprūpes centros ir 3448 vietas (iemītnieku skaits atšķiras, bet parasti šie centri ir piepildīti), 115 vietas sociālās aprūpes centros ir paredzētas bērniem. Neraugoties uz valsts sociālo politiku, proti, virzību uz to, lai pēc iespējas vairāk cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīvotu sabiedrībā, valsts sociālās aprūpes centri arvien ir pieprasīti. To apliecina rinda uz pakalpojumu - pašlaik šajā rindā ir 399 personas ar garīga rakstura traucējumiem, bet 25 cilvēki gaida iespēju pārcelties uz citu sociālās aprūpes centru. “Ievietošana valsts sociālās aprūpes centrā nav pārtraukta, bet lielā mērā tas ir saistīts ar optimizāciju jeb apstākļu uzlabošanu klientiem, proti, klientu skaita samazināšanu vienā istabiņā,” “Neatkarīgajai” stāsta Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Egita Dorožkina.
Valsts budžets finansē uzturēšanos un sociālo aprūpi klientiem, bet vienlaikus paši klienti veic līdzmaksājumu no savas pensijas - ne vairāk kā 85 procentu apmērā. Vidēji mēnesī izmaksas valsts sociālās aprūpes centrā ir virs 1000 eiro, tātad maksa par valsts sociālās aprūpes centru veidojas no valsts piešķirta finansējuma un līdzmaksājuma no cilvēka pensijas.
Viena cilvēka sociālās aprūpes un uzturēšanās izmaksas centros atšķiras, piemēram, uzturēšanās izmaksas valsts sociālās aprūpes centrā “Zemgale” vidēji mēnesī ir 1238, 22 eiro, bet vidēji visos centros - 1197,86 eiro (dati par 2023. gada beigām). Kā skaidro Labklājības ministrijā, valsts sociālās aprūpes centru reālās izmaksas, protams, pēdējos gados būtiski augušas inflācijas dēļ, kāpušas gan pārtikas, gan komunālo pakalpojumu cenas, gan darbinieku atalgojums.
Likums ļauj no cilvēka, kas ievietots valsts sociālās aprūpes centrā, pieprasīt jeb pieņemt līdzmaksājumu - likumā noteikts, ka precīzāk būtu teikt, ka cilvēkam ir jāapmaksā sava uzturēšanās valsts sociālās aprūpes centrā. “Pilngadīgai personai, kura ir pensijas vai atlīdzības, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta [..] saņēmēja, naudas summa, kas paliek tās rīcībā pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma apmaksas, nedrīkst būt mazāka par 15 procentiem,” teikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tas pasaka arī, ka “klientam ir tiesības uz noteiktu naudas summu personiskiem izdevumiem”.
Naudas summa, kas paliek cilvēka rīcībā, ir atkarīga no tā, cik liela ir viņa pensija, jo nav noteikta viena summa - desmit, 50 vai simt eiro. Jo mazāka pensija, jo mazāka summa personiskiem tēriņiem. Taču no otras puses - jo lielāka pensija, jo lielāku līdzmaksājumu cilvēks samaksā par sev sniegto aprūpi. Piemēram, ja cilvēka pensija ir tūkstoš eiro, tad viņš samaksā 850 eiro kā līdzmaksājumu, bet 150 eiro paliek personiskiem tēriņiem, savukārt, ja cilvēka pensija ir 500 eiro, “kabatas naudā” paliek 75 eiro. Tiesa, kā noskaidroja “Neatkarīgā”, lielākās daļas aprūpes centru iemītnieku pensijas ne tuvu nav tādā apmērā. Tikai pāris gadījumi bijuši, kad pensija sasniegusi tūkstoš eiro, kas ir vidējās uzturēšanās izmaksas valsts sociālās aprūpes centrā.
Uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai jebkad ir bijušas diskusijas par izmaiņām šajā kārtībā, piemēram, lai noteiktu diferencētus līdzmaksājumus, Labklājības ministrijas speciāliste Egita Dorožkina atbild noliedzoši, tiesa, pirms vairākiem gadiem atjaunoja normu, ka cilvēkam personiskajiem tēriņiem drīkst palikt vismaz 15 procenti, jo budžeta taupīšanas nolūkos šie procenti bija samazināti uz desmit, tātad “uz rokas” palika tikai desmitā daļa. Speciāliste arī uzsver, ka praktiski nevienā gadījumā izmaksas valsts sociālās aprūpes centrā cilvēka pensija vai pabalsts nenosedz.
“Neatkarīgā” rakstīja, ka valdība ļāvusi pārskatīt maksas pakalpojumu cenrādi valsts sociālās aprūpes centros, pamatojoties uz inflāciju. Lai arī izmaksu kāpums skar ne tikai maksas pakalpojumu cenas valsts sociālās aprūpes centros, pašlaik nekādu izmaiņu ilgstoši šajos centros dzīvojošajiem klientiem nebūs, proti, viņiem paliek vecā kārtība - neatkarīgi no tā, cik liela pensija, 85 procenti aiziet līdzmaksājumā.
Tomēr, neraugoties uz klientu it kā niecīgajām pensijām, valsts budžetu jeb precīzāk valsts sociālās aprūpes centru ieņēmumus veido arī šīs pensijas. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, valsts sociālās aprūpes centru ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem ieņēmumiem šogad plānoti 9,6 miljoni eiro, tajā skaitā 9,09 miljoni eiro no klientu pensijām. Tātad no pašu ieņēmumiem lielākā daļa ir klientu pensijas. 2025. gadā šie ieņēmumi plānoti vēl lielāki - 10,2 miljoni eiro, no tiem ienākumi no klientu pensijām 9,65 miljoni eiro, un 2026. gadā vēl lielāki - 10,6 miljoni eiro, tajā skaitā ienākumi no klientu pensijām - 10,1 miljons eiro.
Kas ir valsts sociālās aprūpes centrs?
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija ir - sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju
Avots: Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
