arrow_downwardInga Paparde / Autori

Latvijā zāļu cenas pašlaik ir augstākas nekā kaimiņvalstīs, jo kompensējamām un nekompensējamām zālēm tiek piemēroti atšķirīgi lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi, Latvijā ir lielāka pievienotās vērtības nodokļa likme zālēm, kā arī kopumā zāļu kompensācijai atvēlētais finansējums Latvijā ir zemākais Baltijas valstīs, kas ietekmē ne tikai zāļu pieejamību, bet arī kopējo cenu medikamentiem.

Latvijā izsludināta gripas epidēmija. Pieaugot gripas izplatībai un intensitātei, ar Covid-19 saslimušo skaits mazinās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija.

Līdz šā gada martam atbildīgajām ministrijām jāvienojas, kādā veidā meitenēm no 11 līdz 19 gadiem nodrošināt bezmaksas higiēnas preces skolās. Iedzīvotāju parakstītā iniciatīva ir guvusi atsaucību un jau vairākas reizes ir izskatīta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Pašlaik, ceļojot Eiropas Savienībā, nav jāaizpilda pasažiera lokalizācijas veidlapa vai jāuzrāda derīgs ES digitālais Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, Covid-19 pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu, tomēr valdība no tā negrasās atteikties. Pastāv iespēja, ka kāda valsts, mainoties epidemioloģiskajai situācijai, šādu sertifikātu varētu atkal pieprasīt. Veselības ministrijā stāsta, ka jau tagad ir vairākas ne Eiropas Savienības valstis, kuras ieceļojot šādu dokumentu prasa.

Lai arī Latvijā vērojams neliels Covid-19 gadījumu skaita samazinājums un infekcijas izplatība stabilizējusies, slimnīcās joprojām nonāk liels skaits Covid-19 pacientu, un gada pēdējās nedēļās reģistrēts 41 nāves gadījums pacientiem ar koronavīrusu. Gripas izplatība epidēmijas mērogus vēl nav sasniegusi, un nav reģistrēts neviens nāves gadījums.

Stiprinot e-veselības sistēmas drošību, šogad šai sistēmai vairs nebūs iespējams pieslēgties ar internetbankas kodu kalkulatoru starpniecību, kurus lieto liela daļa senioru.

Migrēnas pacienti jau no novembra gaida apsolīto zāļu kompensāciju, tomēr agrākais, kad pirmo migrēnas medikamentu varētu iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā, ir nākamā gada sākums.

Lai arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita procentuāli gada laikā nav mainījies, uz trūkuma robežas esošo iedzīvotāju skaits realitātē ir palielinājies. Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju, bet senioru vidū šo cilvēku īpatsvars ir vēl augstāks.

Latvijas pacienti slimnīcās lielākoties saskaras ar laipnu attieksmi no mediķu puses, liecina pacientu trīs gadu pieredzes apkopojums Latvijas slimnīcās. Pacientu īpatsvars, kas atzīst, ka mediķi vienmēr ir izturējušies laipni un ar cieņu, neraugoties uz nereti skarbajiem stāstiem masu informācijas līdzekļos, ir ļoti augsts – vidēji 87 procenti pacientu atzinuši, ka no ārstiem vienmēr saņēmuši laipnu attieksmi. Vairumā gadījumu tāda ir bijusi arī no citiem mediķiem.

Nākamā gada sākumā tiks palielināti vairāku pabalstu apmēri, un, lai arī šis pabalsta palielinājums nav liels, arī par to šajā gadā notika sīvs cīniņš. Tas radīja vai drīzāk nemazināja iespaidu, ka ir valsts izdevumi, kuriem “budžeta iespējas” nav tik būtiski ņemt vērā, bet ir maksājumi, kur fiskālajai disciplīnai ir noteicošais vārds.

Sarežģīto pensiju piemaksu jautājumu likumdevējs tomēr nolēmis risināt. Pensiju piemaksas plāno piešķirt pakāpeniski, jo finansiālu apsvērumu dēļ, kā to apgalvo valdība, visiem pensionāriem tās sākt maksāt neesot iespējams.

Diabēta pacienti un viņu ģimenes ilgstoši cīnās par atbilstošas veselības aprūpes pieejamību. Lai dzīvotu iespējami pilnvērtīgu dzīvi, diabēta pacienti slimības kontrolei izmanto nepārtraukto glikozes monitorēšanas sistēmu, kas ļauj regulēti novērot, kāds ir cukura līmenis asinīs. Tomēr attiecībā uz Latviju ir viens “bet” – šādu sistēmu valsts apmaksā tikai bērniem līdz 18 gadiem.

Jautājums – vai veselības nozarei tuvojas zelta laiki –, protams, ir retorisks. Mēs visi vēlētos, lai Latvijā veselības aprūpe būtu ja ne labi, tad vismaz atbilstoši vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem finansēta. Tikai tad mēs varētu teikt, ka tā ir ieguvusi plānu apzeltījuma virskārtiņu.

Ņemot vērā kopējo diabēta pacientu skaitu Latvijā, kas mērāms tūkstošos, nepilni simt cilvēki, kuri šīs slimības komplikāciju dēļ ir zaudējuši spēju staigāt, iespējams, nav daudz. Tomēr kāju amputācija ir tikai vienas no sekām, ar ko saskaras diabēta pacienti.

Lai gan Latvijas sabiedrība smīkņā par dzimumu līdztiesības jautājumiem, statistikas dati par nabadzību vecumdienās smieklus neizraisa, gluži otrādi. Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, taču nabadzībā dzīvojošu sieviešu pensionāru īpatsvars, kas būtiski pārsniedz vīriešu skaitu, liek aizdomāties, kādi ir šīs “sieviešu nabadzības” iemesli un vai tiešām ar līdzvērtīgu atalgojumu abiem dzimumiem mums viss ir kārtībā.

Tieši desmit sekundes bija nepieciešamas Ministru kabinetam, lai izskatītu priekšlikumus likumā “Par valsts pensijām” saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums likumā paredzēt, lai pensiju piemaksas saņemtu visas personas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, neguva ministru labvēlību. Tas vienkārši vispār netika apspriests.

Neraugoties uz veselības nozarē pieejamo finansējumu kompensējamām zālēm un pat Ministru kabineta atbalstošo lēmumu migrēnas diagnozes iekļaušanai to slimību sarakstā, kam tiek simt procentu apmērā apmaksāti medikamenti, pacienti zāles apsolītajā laikā saņemt nevar.

Lai arī valsts izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā procentos no iekšzemes kopprodukta ir augstākie Baltijas valstīs, uz vienu iedzīvotāju izdevumi ir viszemākie.

Pensiju likuma grozījumos par pensiju piemaksu atjaunošanu, kurus nupat apstiprinājusi Saeima, piedāvātais regulējums neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, teikts Saeimas Juridiskā biroja atzinumā.

Zāļu kompensācijai papildus piešķirtais finansējums ļauj vēl šogad kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut migrēnas ārstēšanai paredzētos medikamentus. Par iespēju saņemt valsts atbalstu slimības ārstēšanai un tās izraisīto galvassāpju mazināšanai migrēnas pacienti ilgstoši cīnījās gan savācot pilsoņu parakstus, lai priekšlikums tiktu iesniegts Saeimā, gan aizstāvot savas tiesības parlamenta “gaiteņos”.

Nākamā gada valsts budžets ļaus daļai pensionāru atjaunot piemaksas pie vecuma pensijas. Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi pensiju likumā paredz noteikt piemaksas tiem senioriem, kuri devās pensijā 2012., 2013. un 2014. gadā.

Lai arī Latvijā samazinās dzimstība un teorētiski vajadzētu samazināties valsts sociālajiem izdevumiem dažādiem ar bērna piedzimšanu un audzināšanu saistītiem pabalstiem, sociālajā budžetā tomēr liekas naudas nav.