Vairākas Eiropas valstis pēdējo mēnešu laikā ir ziņojušas par garā klepus slimības gadījumu skaita pieaugumu – visvairāk slimo bērni un pusaudži, turklāt ir reģistrēti arī nāves gadījumi.
Latvijā šā gada laikā reģistrēti jau 155 garā klepus gadījumi, kas ir septiņas reizes vairāk nekā pagājušā gada trīs mēnešos un vairāk nekā visa gada laikā kopumā. Situācija Latvijā rada bažas, bet saslimšanas gadījumi tiek izsekoti, situāciju Latvijā vērtē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi. Speciālisti iesaka sekot bērnu vakcinācijas kalendārā paredzētajām potēm un aicina nekavēties ar kārtējām potēm, it sevišķi zīdaiņiem, jo tas ir vitāli svarīgi.
Viena no Eiropas valstīm, kur valda īpašs satraukums par garā klepus izplatību, ir Čehija, kur strauji palielinājies saslimšanas gadījumu skaits un reģistrēti nāves gadījumi. Garais klepus ir ļoti lipīga, akūta elpceļu infekcija, kuru izraisa nūjiņveida baktērija. Slimībai ir raksturīgs smags, lēkmju veida klepus, kas var ilgt divus mēnešus vai pat vairāk. Pirms vakcinācijas uzsākšanas, kas notika 1958. gadā, garais klepus bija ļoti plaši izplatīta slimība, ar ko galvenokārt slimoja bērni līdz pieciem gadiem, visvairāk līdz gada vecumam.
Arī Čehijā tāds garā klepus saslimstības pacēlums nav novērots kopš tālā 1959. gada. Čehijā reģistrēti vairāki tūkstoši saslimšanas gadījumu, visvairāk slimo pusaudži. Līdzīgi kā Latvijā, arī tur ir obligāta vakcinācija pret garo klepu, tomēr, tā kā nepieciešama revakcinācija, mazuļus vecāki vakcinē, bet lielākus bērnus - nē.
Kopumā Eiropā, kā liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati, pēdējo mēnešu laikā vairākas dalībvalstis un kaimiņvalstis ir ziņojušas par garā klepus gadījumu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu. Vecuma grupas, kuras ir visvairāk skartas, ir bērni un jaunāki pusaudži. Turklāt slimo arī zīdaiņi un mazi bērni, kuri ir pārāk mazi, lai saņemtu nepieciešamo vakcinācijas kursu, tostarp ir reģistrēti arī nāves gadījumi. “Garais klepus ir bakteriāla infekcijas slimība, kas ir endēmiska visā pasaulē. Pat tad, ja ir sasniegts salīdzinoši augsts vakcinācijas pārklājums, tiek reģistrēti saslimstības pieaugumi, parasti ik pēc trim līdz pieciem gadiem, jo uzkrājas uzņēmīgo personu skaits,” “Neatkarīgai” pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Ūdre.
Kāpēc pašlaik atkal izplatās garais klepus? Epidemiologi vērtē, ka pašreizējais saslimstības pieaugums, visticamāk, ir saistīts ar mazāku slimības ierosinātāja (baktērijas) cirkulāciju Covid-19 pandēmijas laikā ierobežojošo pasākumu dēļ, kā arī - otrs skaidrojums - nepietiekama vakcinācijas aptvere atsevišķās grupās, proti, cilvēki nerevakcinējas vai nevakcinē bērnus.
“Zīdaiņiem ir vislielākais smagu slimību un nāves risks, inficējoties ar garo klepu, un Eiropas valstīs gandrīz visi nāves gadījumi ir novēroti zīdaiņiem, kas jaunāki par trīs mēnešiem, un saslimstības pieauguma laikā pieaug arī zīdaiņu inficēšanās risks,” norāda I. Ūdre.
Latvijas epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka šajā gadā no janvāra līdz martam reģistrēti 155 garā klepus gadījumi, kas ir septiņas reizes vairāk nekā šādā periodā 2023. gadā (2023. gadā janvārī-martā tika reģistrēts 21 garā klepus gadījums) un vēl - tās ir par 40 procentiem vairāk nekā visā 2023. gadā (2023. gadā kopumā tika reģistrēti 111 garā klepus gadījumi).
Visaugstākā saslimstība ar garo klepu Latvijā pēdējos piecdesmit gados reģistrēta 2019. gadā, kad tika fiksēti 720 garā klepus gadījumi (37,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem), arī pašlaik, sākot ar 2021. gadu, ir vērojama tendence saslimstībai kāpt. Izteikts garā klepus skaita pieaugums sākās 2023. gada decembrī, kad reģistrēto pacientu skaits 4,3 reizes pārsniedza 2022. gadā decembrī saslimušo skaitu.
Līdz vakcinācijas pret garo klepu uzsākšanai Latvijā slimoja tūkstoši, piemēram, 1957. gadā reģistrēti turpat 5000 saslimšanas gadījumu.
Situācija Latvijā rada bažas, bet saslimšanas gadījumi tiek uzskaitīti un analizēti, “Neatkarīgajai” skaidro Slimību profilakses un kontroles centrā. Epidemiologi aicina nekavēties ar kārtējām potēm, it sevišķi zīdaiņiem, jo tas ir vitāli svarīgi. Kamēr vakcinācija nav veikta, nav ieteicams apmeklēt sabiedriskās vietas, kur riski ir paaugstināti. “Aicinām grūtnieces arī parūpēties par zīdaiņu aizsardzību, pašām vakcinējoties pret garo klepu, kas tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem,” skaidro I. Ūdre.
Vakcinācijas pret garo klepu galvenais mērķis ir aizsargāt zīdaiņus no smagas saslimšanas un nāves. Līdz ar to galvenais pasākums ir savlaicīga pirmās garo klepu saturošas vakcīnas devas saņemšana zīdaiņiem, kā arī grūtnieču vakcinācija, kas dod ievērojamu aizsargefektu zīdaiņiem. Kāda ir vakcinācijas aptvere?
Dati par vakcināciju rāda, ka poti pret garo klepu 12 mēnešu vecumā saņēmuši 94,7 procenti bērnu attiecīgā vecumā (2022. gada dati), bet divu gadu vecumā - jau tikai 91 procents. Turklāt ar katru gadu vakcinēto bērnu īpatsvars sarūk, jo 2013. gadā bija vakcinēti 99 procenti bērnu šajā vecumā. Septiņu gadu vecumā revakcinēti ir 89 procenti bērnu, bet 14 gados - tikai 71 procents.
DATI
Saslimstība ar garo klepu Latvijā
| 2019 | 720 |
| 2020 | 342 |
| 2021 | 9 |
| 2022 | 46 |
| 2023 | 111 |
Saslimstība ar garo klepu Latvijā pirms vakcinācijas uzsākšanas
| 1957 | 4820 |
| 1956 | 4300 |
| 1955 | 7696 |
| 1954 | 7145 |
| 1953 | 3406 |
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
