Latvijai jāveido nacionālais diabēta profilakses plāns, jo diabēta un to izraisīto komplikāciju izmaksas sasniegs astronomiskus apmērus.
Endokrinologi, kardiologi, ģimenes ārsti un citi speciālisti vienoti pieprasa nodrošināt kompensējamo zāļu pieejamību diabēta pacientiem atbilstoši pacienta vajadzībām un kopā ar pacientu organizācijām aicina nodrošināt nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanai un insulīna sūkņa terapijai nepieciešamās medicīnas ierīces no valsts budžeta.
“Mums izdotos uzlabot sirds veselības rādītājus, ja izdotos uzlabot komplekso diabēta ārstēšanu, jo ļoti daudzas slimības un nāves sirds un asinsvadu jomā ir saistītas ar diabēta komplikāciju attīstību. Diabēts arī būtiski ietekmē citus veselības rādītājus. Esam izveidojuši prioritāšu sarakstu, kas būtiski uzlabotu diabēta ārstēšanas iespējas. Pirmais virziens būtu pārskatīt un paplašināt noteiktu diabēta medikamentu pieejamību, kā arī vispār kompensējamo medikamentu diabēta pacientiem nodrošināšanu,” saka Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs Romualds Ražuks, jo diskusijā par diabēta pacientiem ir iesaistījusies arī šī asociācija.
Stradiņa slimnīcas endokrinoloģe Kristīne Geldnere uzsver, ka diabēta pacientu skaits pieaug un līdz ar to aug arī diabēta izraisīto komplikāciju skaits, kas būtiski ietekmē ne tikai sabiedrības veselības rādītājus, bet arī veselības aprūpes izmaksas, jo ārstēt un aprūpēt pacientus ar komplikācijām izmaksā daudzkārt dārgāk. Otrkārt, diabēta pacienti slimo ar vairākām citām slimībām, kas atkal izraisa komplikācijas un palielina mirstības risku, piemēram, sirds asinsvadu slimības. Ja pacientam ir sirds asinsvadu slimība, ārstēšanas izmaksas pieaug trīskārt, bet komplikāciju ārstēšana veido 50 procentus no kopējām tiešajām diabēta ārstēšanas izmaksām.
Savukārt, ja pacientam komplikāciju dēļ nepieciešama jau amputācija, tad pacienta veselības aprūpes izmaksām pievienojas vēl sociālās izmaksas. Endokrinoloģe uzsver, ka pacientu biežākais nāves iemesls ir sirds asinsvadu slimība, un, lai samazinātu šo risku, endokrinologi ierosina atļaut nepieciešamās zāles uzsākt lietot neatkarīgi no iepriekš saņemtās terapijas un vidējās diabēta kontroles rādītāja. 63 procentiem diabēta pacientu ir aptaukošanās, tāpēc endokrinologi rosina pacientiem ar ļoti paaugstinātu ķermeņa masu, kuriem neizdodas svaru samazināt ar pieejamiem līdzekļiem un kuriem ir vēl kāda papildu slimība, kas izraisa aptaukošanos, rast finansējumu speciālai operācijai - bariatrijai, lai mazinātu ķermeņa masu. Mediķi aicina nodrošināt zāļu piešķiršanu atbilstoši Eiropas un ASV diabēta aprūpes un kardiologu organizāciju vadlīniju ieteikumiem, jo diemžēl Latvijā “mēs joprojām dzīvojam akmens laikmetā”, secina speciālisti.
Tā kā jau 2022. gadā Eiropas Komisija diabēta aprūpes uzlabošanu ir noteikusi par vienu no prioritātēm iniciatīvā par neinfekcijas slimību izraisītas priekšlaicīgas mirstības samazināšanu, mediķi aicina izveidot nacionālo diabēta aprūpes un profilakses plānu. Endokrinologi aicina pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanai nepieciešamās medicīnas ierīces un insulīna sūkņa terapijai nepieciešamās medicīnas ierīces.
Jāatgādina, ka par tiesībām pacientiem saņemt šīs ierīces vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju ir parakstījuši iniciatīvu. Taču virzība šī jautājuma risināšanā ir ļoti lēna.
Kā izriet no Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktores Ineses Kauperes teiktā, jautājums tiks risināts, bet diemžēl “naudas ir tik, cik ir”. I. Kaupere sacīja, ka no 150 miljoniem eiro, kuri nepieciešami attīstībai kompensējamo zāļu jomā, piešķirts desmit reizes mazāk, un faktiski vienīgā atbilde, ko pašlaik ierēdņi var pateikt, ir: “Mēs ieliksim prioritāro jautājumu sarakstā.”
Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane uzsvēra, ka Latvija diabēta pacientu veselības aprūpē būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, ja runā par glikozes monitorēšanai nepieciešamajiem sensoriem, “mēs no citām valstīm atpaliekam par 25 gadiem”.
