Veselības nozares prioritātes nākamajam gadam ir apzinātas, taču, visticamāk, tās tiks salāgotas ar valdības prioritātēm drošības jautājumos, intervijā “Neatkarīgajai” uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri. Veselība ir būtisks valsts drošības jautājums, kam ir jāatvēl arī noteikts budžeta finansējums.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība, ģimenes ārstu darbība, medikamentu pieejamība, ieskaitot rezerves krīzes situācijām - veselības ministrs nosauc galvenās prioritātes veselības drošības kontekstā.
Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto Finanšu informatīvo ziņojumu par vienīgo prioritāro virzienu noteikta valsts drošība. Citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu izdevumus vai pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem.
“Mēs, protams, redzam, kāda ir situācija budžetā, taču ir skaidrs, ka veselības nozare ir daļa no valsts drošības,” sarunā ar “Neatkarīgo” saka Hosams Abu Meri. “Bez papildu finansējuma, piemēram, nepaplašinot pakalpojumu apjomu, mēs varam paciest vienu gadu, mēs varam pārspriest mūsu prioritātes, mēs varam runāt ar nozares stratēģiskajiem partneriem, piemēram, ko darīsim ar mediķu algām, taču ir skaidrs, ka bez veselības nozares atbalsta nav īstenojami drošības plāni.” Ministrs arī atgādināja, ka arī veselības nozarē ir konkrēti plāni, stratēģijas, kas jāīsteno, un arī veselības nozarē ir jautājumi, kuri nevar gaidīt.
“Mēs runāsim valdībā par to, ka katrai no nozarēm ir savi būtiskie drošības jautājumi, un tam nepieciešams finansējums,” uzsvēra ministrs. Uz jautājumu, kādi ir galvenie veselības drošības jautājumi, Hosams Abu Meri norādīja, ka tie ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stiprināšana, ģimenes ārstu, īpaši lauku reģionos, darbība, kritiskā infrastruktūra, tostarp stacionāru darbība krīzes situācijās. Vēl viens būtisks jautājums ir medikamentu pieejamības nodrošināšana, iekļaujot rezerves medikamentu krājumus kritiskām situācijām. “Šīs lietas nevar būt ārpus drošības,” saka veselības ministrs. “Mēs būsim ļoti konkrēti un argumentēti, te nav runa par simtiem miljonu eiro, bet par pamata lietām.” Vienlaikus ministrs atzina, ka savs ikgadējais prioritāšu saraksts Veselības ministrijai ir gatavs un tām nepieciešamais finansējums mērāms simtos miljonu eiro. Visticamāk, tas pirms iesniegšanas valdībā un apspriešanai koalīcijā tiks analizēts un pārvērtēts atbilstoši budžeta situācijai, jo, kā atzina ministrs, “nav jēgas iesniegt sarakstu un runāt par to, ko nevarēsim īstenot”.
Veselības nozares stratēģiskā padome jau ir apspriedusi veselības nozares prioritāros pasākumus nākamajiem gadiem. Ar veselības nozares sociālajiem partneriem panākta konceptuāla vienošanās par Finanšu ministrijai iesniedzamajām prioritātēm, un tās būs: neatliekamā medicīniskā palīdzība, ārstniecības personāla nodrošinājums, medikamentu un asins rezervju, kā arī slimnīcu kritisko ārstniecības profilu un ģimenes ārstu institūcijas nodrošinājums. Padome kā neapstrīdamu prioritāti uzsvēra nozares cilvēkresursus, kuru piesaistīšanai un noturēšanai valsts apmaksātajā veselības aprūpē ir ārkārtīgi liela nozīme. Covid-19 pandēmijas laika pieredze spilgti apliecināja, ka veselības aprūpes kapacitātes palielināšana liela pacientu skaita pieplūduma gadījumā visvairāk ierobežojas tieši pieejamā personāla daudzuma dēļ. Diemžēl pašlaik skaidrības par mediķu atalgojuma palielinājumu nākamajā gadā nav.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, atsaucoties uz Eiropas Komisijas ziņojumu par Latvijas veselības nozari, uzsver, ka “par nozīmīgu šķērsli veselības aprūpes nodrošināšanai ir atzīts pastāvīgais cilvēkresursu trūkums nozarē”. Ārstu skaita attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu Latvijā ir zem vidējā Eiropas Savienības rādītāja, bet attiecībā uz māsām šis rādītājs ir viens no zemākajiem. Galvenais cēlonis tam ir zemā darba samaksa, kas traucē gan piesaistīt, gan noturēt darbiniekus veselības aprūpes valsts sektorā. “Nupat publiskotais Eiropas Komisijas viedoklis skaidri parāda, cik aplams un nehumāns ir bijis pirms nedēļas pieņemtais valdības lēmums svītrot veselības aprūpi no valsts prioritāšu saraksta,” saka arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Viņš min arī citus secinājumus, kas faktiski ir kritiski attiecībā pret situāciju Latvijā. Zemais veselības nozares finansējums ierobežo iedzīvotāji piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai palīdzībai, zemais publiskais nozares finansējums rada garas rindas pēc pakalpojumiem. Budžeta finansējums veselības nozarei esot stagnējošs. “Tas nozīmē - lai arī piešķirto eiro izteiksmē nozares budžets kļūst lielāks, procentos no iekšzemes kopprodukta tas būtiski nepieaug, ja neskaita pandēmijas periodu, kad valdības finansējums veselības aprūpei sasniedza 6,3 procentus,” saka Valdis Keris. Pašlaik Latvijas valdības finansējums veselības aprūpei ievērojami atpaliek ne tikai no vidējā ES rādītāja (7,7 procenti no IKP), bet arī no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam paredzētajiem sešiem procentiem no iekšzemes kopprodukta.
