Veselības nozares finansējuma iezīmēšana, daļēja obligātā veselības apdrošināšana, nacionālais veselības apdrošināšanas modelis – šādi veselības aprūpes finansēšanas modeļi apspriesti Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē.
Saeima uzdevusi Veselības ministrijai gada laikā izstrādāt jaunu likumu, tomēr lēmums par veselības aprūpes finansēšanu būs politiska izšķiršanās.
Veselības nozares stratēģiskā padome, kas ir izveidota kā konsultatīva un koordinējoša institūcija, lai veselības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītu veselības nozares biedrības, asociācijas, valsts un pašvaldību institūcijas (proti, galvenos “spēlētājus” veselības aprūpē), pievērsusies veselības aprūpes finansēšanas jautājumam. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Saeima kārtējo reizi uz gadu atlika atsevišķu Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu spēkā stāšanos datumu, jo neviens nevēlas, lai Latvijā tiktu ieviesti divi medicīnas pakalpojumu grozi, kur veselības aprūpes pieejamība būtu sasaistīta ar nodokļu nomaksu. Tomēr arī atcelt šo likumu pavisam politiķi vēl nav gatavi.
Atbilstoši Saeimas uzdevumam Veselības ministrijai līdz 2025. gada februāra beigām jāiesniedz izskatīšanai Saeimā jauns veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, norāda Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins. Stratēģiskā padome apsprieda veselības aprūpes finansēšanas modeļus un nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi.
Veselības ministrijas skatījumā stabila un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšana veselības aprūpes jomai iespējama, ja no valdības kopējiem izdevumiem tiek iezīmēti ne mazāk kā 12 procenti veselības nozarei, kas, ekonomikai augot, atbilstoši palielinātos. Šajā gadījumā veselības aprūpe būtu pilnībā valsts finansēta no valsts budžeta.
Otrs variants ir ieviest daļēju obligāto sociālās veselības apdrošināšanas finansēšanas modeli, kas var apgrūtināt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas personām, kuras nav sociālo iemaksu maksātāji. Pašlaik Latvijā valsts obligātā veselības apdrošināšana jau darbojas daļēji - proti, personas, kuras veic sociālās iemaksas, vienu procentu no darba algas samaksā arī veselības apdrošināšanai. Tomēr tas šiem sociālo iemaksu veicējiem nekādas priekšrocības, saņemot medicīnas pakalpojumu, nerada. No Veselības ministrijas sacītā, šāds modelis balstītos uz sociālo iemaksu veikšanu - ja tās maksā, var saņemt veselības aprūpi. Jāuzsver, ka pagaidām tās ir tikai diskusijas.
Trešais variants ir nacionālais veselības apdrošināšanas modelis. Variants, kas, pēc Veselības ministrijas speciālistu teiktā, nodrošinātu ļoti mērenu, bet tomēr nozares ieņēmumu pieaugumu. Uz “Neatkarīgās” jautājumu, ko nozīmē šāda modeļa ieviešana, Veselības ministrijā skaidro, ka tas iekļauj Nacionālā veselības dienesta pārveidi par Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu publiskās atvasinātās personas veidā. Pašlaik Nacionālais veselības dienests kā valsts budžeta iestāde var operēt ar finansējumu tikai kalendārā gada ietvaros, bet pārveide par fondu dotu iespēju pakāpeniski veidot uzkrājumu un arī atlikums būtu izmantojams nākamajos gados. Tagad - ja finansējums gada laikā netiek izmantots - tas tāpat tiek zaudēts. “Veselības ministrijas skatījumā tas uzlabotu tieši pieejamā finansējuma pārvaldības iespējas,” sacīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Acīmredzot arī šī modeļa ietvaros saglabātos valsts veselības apdrošināšana, bet, kāds būs gala risinājums naudas piesaistei - tā būs politiska izšķiršanās.
“Veselības aprūpes finansēšanas modeļa izstrāde pēc būtības nav Veselības ministrijas uzdevums, jo veselības nozares pārvaldes uzdevums ir labas veselības aprūpes nodrošināšana, kamēr nodokļu sistēmas izveide un nodokļu ievākšana ir Finanšu ministrijas atbildība,” saka Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Bet Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norāda, ka veselības aprūpes finansēšanas likums būtu jāveido pēc Valsts aizsardzības finansēšanas likuma parauga, kurā ir noteikts attiecīgās jomas finansējums desmit gadu griezumā gan procentuāli pret iekšzemes kopproduktu, gan absolūtajos skaitļos. “Tas apliecinātu veselības aprūpes kā valdības prioritāti, un nozare varētu plānot attīstību ilgākā termiņā,” saka arodbiedrības vadītājs.
Lai uzlabotu veselības nozarei piešķirtā finansējuma pārvaldības iespējas, Veselības ministrija ir rosinājusi mainīt Nacionālā veselības dienesta statusu, pārveidojot to par Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu publiskās atvasinātās personas veidā. Tas dotu iespēju mērķtiecīgāk un efektīvāk plānot finansējuma sadali, atsakoties no pašlaik esošās veselības nozares finansējuma plānošanas, kas balstās uz deviņu mēnešu pakalpojumu izpildes rādītājiem. “Neatkarīgā” par to rakstīja publikācijā “Reformēs veselības lielās naudas sadalītājus”.
