Diabēta pacienti klauvē pie Eiropas deputātu sirdsapziņas

© Jānis Saliņš/F64

Diabēta izplatība Eiropā un Latvijā pieaug, turklāt ar diabētu saslimst arvien jaunāki cilvēki, taču diemžēl nepieciešamās uzmanības diabēta profilaksei un ārstēšanai nav, secinājusi Latvijas Diabēta federācija. Diabēta pacienti jau vairākkārt aicinājuši valdību un parlamentu nodrošināt adekvātu veselības aprūpi diabēta pacientiem.

Latvijas Diabēta federācija vēršas pie Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem par diabēta ārstēšanas uzlabošanu kā prioritāti Latvijas veselības aprūpē, jo Latvijā diabēta pacientu skaits turpina palielināties un pārsniedz 100 tūkstošus. Diabēta pacienti cer, ka šī jautājuma pacelšana Eiropas līmenī veicinās problēmas ātrāku risinājumu.

Diabētu novērtē kā milzīgu sociālo slogu

Pēc Latvijas Diabēta federācijas veiktās endokrinologu, kardiologu un ģimenes ārstu aptaujas datiem, gandrīz 90 procentu mediķu uzskata, ka diabēts kļūst arvien būtiskāks veselības aprūpes un sociālais slogs Latvijā. Tāpat gandrīz 90 procenti aptaujāto pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka diabēta ārstēšanai Latvijā jākļūst par vienu no veselības aprūpes prioritātēm. Latvijas Diabēta federācija aicina Eiropas Parlamenta deputātu kandidātus un jaunos deputātus no Latvijas stiprināt un ar savu darbu papildināt pēdējos gados Latvijā paveikto diabēta pacientu ārstēšanas uzlabošanā. “Pozitīvā dinamika diabēta aprūpes problēmu risināšanā, ko iezīmē arī maijā notikusī Saeimas Sociālo un darba lietu Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde un speciālistu un pacientu pārstāvju tikšanās Veselības ministrijā, ir jāturpina, panākot diabēta pacientu ārstēšanas uzlabošanu atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām,” “Neatkarīgajai” saka Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane.

Ne tikai aptaujas parāda diabēta nozīmīgumu, arī dati par sabiedrības veselību apliecina, ka palielinās ar diabētu saistīto komplikāciju - sirds un asinsvadu, nieru, acu slimību - apjoms, radot arvien lielāku apdraudējumu sabiedrības veselībai kopumā un veicinot priekšlaicīgu mirstību. Turklāt 75 procenti no diabēta aprūpes izmaksām ir saistītas tieši ar potenciāli novēršamām komplikācijām, uzsver Indra Štelmane. Aptaujātie ārsti tikai daļēji piekrīt, ka diabēta ārstēšanas iespējas Latvijā aizvadīto trīs gadu laikā ir uzlabojušās un atbilst starptautisko vadlīniju ieteikumiem.

Eiropa aicina izstrādāt nacionālo plānu

Jau 2022. gadā Eiropas Parlaments pieņēma vēsturisku rezolūciju par diabēta profilaksi, pārvaldību un labāku aprūpi Eiropas Savienībā, aicinot 27 dalībvalstīs izstrādāt nacionālos diabēta rīcības plānus. Diabēta aprūpes uzlabošana ir noteikts kā viens no prioritārajiem darba virzieniem Eiropas Komisijas 2022. gada iniciatīvā par neinfekcijas slimību izraisītas priekšlaicīgas mirstības samazināšanu. “Eiropas Diabēta forums pirms šā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām aicināja politiķus, organizācijas un ikvienu pilsoni pievienoties solījumam un iestāties par stingras Eiropas Savienības diabēta politikas sistēmu, kas atbalsta valstu diabēta rīcības plānus, un aicinājumā ietverti 15 konkrēti politikas ieteikumi Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, lai uzlabotu diabēta pacientu un diabēta riskam pakļauto personu dzīvi,” stāsta Diabēta federācijas vadītāja.

Arī Latvijas Diabēta federācija kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām parakstīja kopīgu dokumentu, pievienojoties Eiropas Diabēta foruma iniciatīvai. “Mēs aicinām Eiropas Parlamenta deputātu kandidātus no Latvijas savā darbā iestāties par diabēta pacientu ārstēšanas uzlabošanu, ņemot vērā Eiropas Diabēta foruma politikas ieteikumus,” saka I. Štelmane.

Uz ko aicina mediķi un pacienti?

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir aicinātas ieviest veselības pārbaudes programmas visās vecuma grupās attiecībā uz visiem diabēta veidiem un ar tiem visbiežāk saistītajām blakusslimībām (piemēram, nieru un sirds un asinsvadu slimībām), kā arī izveidot pārraudzību.

Lai visās vecuma grupās varētu identificēt cilvēkus ar diabētu un riska grupas, lai savlaicīgi ārstētu šo slimību, noteikti ir jāuzlabo primārā un sociālā aprūpe. Visās dalībvalstīs ir jānodrošina vienlīdzīga piekļuve nepieciešamajiem medikamentiem, ierīcēm un digitālajām tehnoloģijām, piemēram, glikozes līmeņa noteikšanai un insulīna ievadīšanai. Latvijā šī piekļuve ir nodrošināta tikai daļēji.

Cilvēkiem ar diabētu ir jābūt izveidotiem integrētiem aprūpes ceļiem, nodrošinot savlaicīgu piekļuvi piemērotākajām ārstēšanas iespējām, ņemot vērā viņu vajadzības, vēlmes un apstākļus, kā arī jaunākās vadlīnijas. Lai pārvarētu budžeta veidošanas šķēršļus un veicinātu integrētu un uz cilvēkiem vērstu aprūpi, ir jāpārveido un jāpielāgo finansēšanas sistēmas. “Savukārt, lai izvairītos no komplikācijām un dzīves kvalitātes pazemināšanās riska, ir jāpalielina glikēmijas kontrole, proti, pacientiem jābūt pieejamai ērtai iespējai novērot savu situāciju, lai laikus reaģētu,” uzsver I. Štelmane.

Dalībvalstis tiek arī aicinātas ieguldīt līdzekļus digitālajā inovācijā un izstrādāt veselības aprūpes sistēmas un diabēta aprūpes labo praksi, lai paātrinātu piekļuvi medicīnas tehnoloģijām, patstāvīgiem digitālajiem risinājumiem un digitālajiem pakalpojumiem. Arī datu apkopošana un izmantošana visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir būtisks pasākums. “Aicinām Eiropas Parlamenta deputātu kandidātus stiprināt un ar savu darbu papildināt pēdējos gados Latvijā paveikto diabēta pacientu ārstēšanas uzlabošanā,” atklātā vēstulē raksta Latvijas Diabēta federācija.

“Ir jāturpina darbs, panākot diabēta pacientu ārstēšanas uzlabošanu atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām.”

Veselība

Zāļu dārdzības jautājumā pēkšņi īpaši aktivizējusies Konkurences padome. Veselības ministrijai ne tikai ir jāseko līdzi situācijai, kā mainās zāļu cenas jaunās reformas ietvaros, bet arī jāturpina darbs pie tālākām reformām farmācijas nozarē, kas vērstas uz zāļu pieejamības paplašināšanu, paziņojis Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.