Pagājušajā gadā atsaucība krūts vēža skrīningam kritusies, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, savukārt zarnu vēža pārbaudes iedzīvotāji veikuši vairāk. Izvērtējot skrīninga rezultātus, jāsecina, ka valsts pagaidām nespēj atteikties no papīra uzaicinājumu sūtīšanas, jo aicināt iedzīvotājus, izmantojot tālruni, īsziņas un e-pastus liedz datu aizsardzība.
Pagājušajā gadā atsaucība krūts vēža skrīningam salīdzinājumā ar labāko rezultātu laikā pirms pandēmijas nokritusies līdz 36 procentiem, jo no izsūtītajām vairāk nekā 140 000 vēstulēm tās skrīninga veikšanai izmantoja tikai 50 485 sievietes, veicot valsts apmaksātos izmeklējumus. Vislielākā atsaucība krūts vēža skrīningam bija 2017. gadā - izmeklējumus veica 44 procenti uzaicināto sieviešu.
Savukārt par dzemdes kakla vēža skrīningu tomēr var sacīt, ka atsaucība ir sasniegusi vienu no pēdējos gados labākajiem rezultātiem - 55,2 procentus. Kopumā gada laikā tika izsūtītas 192 800 vēstuļu un vairāk nekā puse jeb 106 370 sieviešu veica izmeklējumus.
Citus vēža skrīningus valstī veic ar ģimenes ārsta atbalstu. Zarnu vēža pārbaudes veica 82 927 cilvēki noteiktā vecumā, izmeklējumu aptverei sasniedzot 25,8 procentus. Vislielākā atsaucība bija prostatas vēža skrīningam - 80 procenti, tomēr, kā norāda Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vecākā eksperte Līva Seile, pie skrīninga rezultātiem te norādīti visi veiktie prostatas specifiskā antigēna izmeklējumi, kopumā - 116 872 izmeklējumi.
Izvērtējot iedzīvotāju atsaucību uz skrīningiem, speciāliste norāda, ka kopumā var apgalvot: iedzīvotāju atsaucības rādītāji aug, īpaši, ja skatās no programmu ieviešanas gada un pagājušo gadu. Izņēmums ir 2016. gads, kā arī 2020. un 2021. gads, kad cilvēki mazāk veica šos izmeklējumus Covid-19 pandēmijas dēļ. Pēdējā gadā īpaši augusi atsaucība dzemdes kakla skrīningam.
Tiesa, šāgada pirmā ceturkšņa dati salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni rāda, ka atsaucība atkal nedaudz kritusies, izņemot zarnu vēža skrīningu. Samazinājums nav liels, un pagaidām nav iespējams pateikt, vai tāds būs arī visa gada garumā. Lielākais samazinājums ir vērojams prostatas vēža skrīningam (7,8 procenti) un krūts vēža skrīningam (4,2 procenti).
Uzaicinājumi vēža skrīningam (krūts un dzemdes kakla vēža) joprojām tiek sūtīti pa pastu. Tomēr, ja sieviete ir aktivizējusi e-adresi portālā latvija.lv, tad viņai nosūta uzaicinājumu šajā adresē. “Ja e-adreses nav, tad uzaicinājums tiek sūtīts kā līdz šim papīra formātā uz deklarēto dzīves vietu,” skaidroja Līva Seile. “Pie tā, lai uzaicinājumi tiktu izsūtīti uz e-pasta adresēm un atgādinājumi uz mobilajiem tālruņiem, tiek strādāts, jo dzemdes kakla skrīninga gadījumā to plānots darīt caur jauno e-veselības moduli - sievietei automātiski noteiktā dzimšanas gadā tiks sagatavots uzaicinājums un uz e-pastu atnāks informatīvs paziņojums, ka e-veselībā ir gatavs nosūtījums uz izmeklējumu.”
Darbs notiek, lai pakalpojuma nodrošinātājs var izmantot e-veselībā norādīto cilvēka kontaktinformāciju, un tas prasot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos. “Mēs kā Nacionālais veselības dienests neesam tiesiski izmantot pacientu datus, lai uz e-veselībā norādītājiem tālruņiem nosūtītu informatīvus paziņojumus par sagatavotajiem skrīningiem,” atzina Līva Seile. Mediķu aicinājums ir izveidot tādu sistēmu, ka, piemēram, dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros aicinājumu uz izmeklējumu sievietes saņemtu arī tad, ja iepriekš veiktajā pārbaudē ir bijis rezultāts, kas liek sievietei pārbaudīties vēlreiz pēc gada, proti, riska grupa. “Ļoti svarīgi, ka mēs sievietēm, kurām tas nepieciešams, nosūtam aicinājumu pēc būtības,” atzina Latvijas Ginekologu asociācijas vadītāja Vija Veisa.
Slimību profilakses un kontroles centrs veicis iedzīvotāju aptauju par to, kāpēc iedzīvotāji neveic vēža skrīningu. Gan par krūts vēža, gan par dzemdes kakla vēža skrīningu puse sieviešu atbildējušas, ka to nedara, jo jūtas veselas un viņām nav nekādu sūdzību. Eksperti norāda: šīs atbildes parāda, ka sievietēm īsti nav izpratnes, kāpēc skrīnings ir jāveic. Tas tieši ir jādara, kamēr nav nekādu simptomu. 35 procenti sieviešu atbildējušas, ka nav informētas, kas ir dzemdes kakla skrīnings, un tā ir trešā daļa sieviešu. Par krūts vēža skrīningu nav informācijas ceturtajai daļai sieviešu. Piektdaļai sieviešu neesot brīva laika, lai veiktu valsts apmaksātu izmeklējumu.
Ievērojama daļa iedzīvotāju - 60 procenti - atbildējuši, ka viņi nav informēti par nepieciešamību veikt zarnu vēža skrīningu, bet pusei aptaujāto līdzīgi kā krūts vēža skrīninga gadījumā - nav nekādu sūdzību, lai veiktu pārbaudes. Slimību profilakses un kontroles centrs, pamatojoties uz šo aptauju datiem, veic un plāno veikt informēšanas kampaņas, taču jautājums, ko uzdod eksperti - vai un kāds ir rezultāts šīm kampaņām, ja skrīninga rezultāti neuzlabojas pietiekamā līmenī?
