Komentāri: Kas notiks ar vecuma pensijām un to apjomu?

janis

un kas ar izdienas pensijām, kas ar Mind your own business. Kas būs ar pensiju n-to līmeņu nodokļiem, to mantošanu. Bankas, pensiju sacerētāji, reformatori, PR veidotāji, banku lobijs - tie bija no Marsa. Pie kauna staba marsiešus.

25.apr Atbildēt
Janis T

Paīdēs, paīdēs un sāks visus aģitēt, ka vislabāk un ekoloģiskāk ir eitanāzija nevis pensija.

25.apr Atbildēt
Sanda Maier

Cik jauki un gari izdiskutēts par visiem iespējamajiem aizjūras variantiem un cik pie mums tomēr viss ir labi ar pensijām, kamēr realitātē Lietuvā un Igaunijā ir bāzes pensijas, kas attiecīgi ievērojami palielina kopējo pensiju šajās valstīs.

25.apr Atbildēt
Dzelzavietis

Paldies ekspertam un žurnālistēm! Tā kā norādīts, ka turpinājums sekos, lūgums pajautāt ekspertam, vai ir pamatoti no Latvijas pensiju fonda līdzekļiem izmaksāt pensiju 43000 eiro mēnesī? Vai tur netiek tērēti citu strādājošo un pensionāru uzkrājumi?

25.apr Atbildēt
Kоments

Pie mūsu dzimstības rādītājiem, labāk būtu dzīvot, kā Bušu ģimenītei Aļsakā, sāmiem Somijā, vai samojediem pie polārā loka, ar pamatīgu briežu baru, ādas jurtās un ar suņiem kamanās. Muns nav turīgās vidusširas un nav pamata domāt, ka drīz viņa parādīsies. No rokas mutē, noko lielu neviens nespēs uzkrāt un arī savā pensiju fondā. Es gan jau 20 gadus, esmu atštaukā un pat ar visām krīzēm, spēju turēties līdzi mūsu vidējam darba algas līmenim, bet tas drīzāk ir izņēmums un ne sistēma. Latvijas cilvēks drīzāk ir stipri kas līdzīgs Bagdādes tirgus publikai un maz kas ir vidēji mainījies. Otrs laikam birokrātija un smagais valsts aparāts, jo tā prasa ES un mums jātur ir līdz, bet to mainīt nav vispār iespējams. Man šī valsts vairāk atgādina lielu buru kuģi, kur tas pats matrozis rāpjās mastos, maina buras skrien lejā, nolaiiž enkuru, groz stūres ratu un nosprauž kursu kartē. Varbūt smieklīgi, bet tā tas šobrīd ir un pats galvenais - Es jau līdz pensijai nemaz nenodzīvošu un nenodzīvošu..! Sevišķi jau vīrieši un mūsu vidēais mūža ilgums, tie pavilkts uz augšu, tikai uz mūsu sieviešu rēķina. Vajadzētu drīzāk ne gudrot par pensiju fondiu līmeņiem runāt, bet par valsts subsidētām brīvprātīgās eitanāzija automātiskām kapsulām. kurs varētu novieto lielceļu malāš un dienestiem, kuri viņas regulāri iztukšotu un arī uzturētu darba kārtībā..?

25.apr Atbildēt
Mārtiņš

Daudzām tēzēm nepiekrītu. Saku, kā 3 bērnu tēvs, kura bērniem nākotnē piespiedu kārtā būs jāuztur šodienas bezbērnu un nākotnes liekēžu armija. Nav liela atšķirība, 1. līmeņa pensijas plāns vai 3. līmeņa pensijas plāns, jebkurā gadījumā nākotnes pensionārus baros šodienas bērni. Un tiem, kas saka, ka darbaroku defecīta dēļ, būs jāpiesaista imigranti, tad es ieteiktu tiem teicējiem pašiem pārcelties uz tām zemēm, no kurām viņi vēlas piesaistīt imigrantus. Kaut vai ar visu savu krājkasē sakrāto pensiju fondu.

25.apr Atbildēt
Pote

Ja jau sistēmas var katru nodokļu kapeiku uzskaitīt, tad sistēma var arī piesaistīt bērnu samaksāto nodokļu daļu konkrētam pensionāram, atmaksāt par izaudzināšanu un izskološanu kaut daļu. Tiem, kas saradījuši 10 bērnus, kas visi cietumā vai ārzemēs un nemaksā nodokļus Latvijai, tie varēs palikt gribot. Un dzīvot tikai uz pašu veiktajām iemaksām.

25.apr Atbildēt
Mārtiņš

Bet man cits jautājums, kurām autors nav pieskāries. Kas atmaksās valsts parādu? Es vēl pieņemu, ka mani bērni "mantos" manu daļu no valsts parāda, bet kāda velna pēc viņiem būs jāpārņem šodienas bezbērnu personu parādsaistības? Šodienas bezbērnieki netērē savu laiku un naudubērnos, krāj lielai pensijai, kuru materializēs ar savu darbu mani bērni un vēl pie tam atmaksās viņu šodienas valsts parādu? Es ar to neesmu mierā.

25.apr Atbildēt
Anita Bruzuka

Nav pensijas, bet ir darbaalgu vai, pareizāk teikt, iemaksātā nodokļa pabalsts. Citam nopelnītais, citam iemaksātais. Tāpat ar visiem pabalstiem notiek. Nav valsts garantēta pensija normālās robežās, lai var iztikt un tad tik pielikt klāt visus līmeņus. No kurienes n-tie tūkstoši pensijā rodas? Vai tiešām nopelnīti?

25.apr Atbildēt
Jānis

Voļska kungs priecājas, ka mūsu pensiju sistēma ir stabila. Arī Valsts Kontrole, pētot Pensiju sistēmu, priecājās, ka sistēma ir stabila, tikai viena nelaime esot, lai nodrošinātu šo ilglaicīgo stabilitāti pensionāri jātur lielā trūkumā. Un tas arī tiek darīts. 2023.gada decembrī Latvijā zem 2024.gada maznodrošinātās personas ienākumu sliekšņa 549 eiro mēnesī pensijas saņēma 242159 pensionāri - 55,4%., no tiem 45 tūkstoši vēl bija spiesti no pensijām maksāt iedzīvotāja ienākuma nodokli. Absurds - maznodrošinātie saņem no valsts un pašvaldības dažādu sociālo palīdzību lai varētu izdzīvot un vienlaicīgi maksā valstij nodokļus. Zem 2022.gada nabadzības sliekšņa 563 eiro mēnesī atradās 249005 pensionāri - 57%. Zem prognozējamā 2023.gada nabadzības sliekšņa 609 eiro, kas vienlaicīgi atbilst 2023.gada pensijas indeksācijas slieksnim, atradās 266311 pensionāri -61% no kopskaitā 437277 pensionāriem. Voļska kungs jau desmitiem gadu kā glābiņu piedāvā iemaksas pensiju otrajā un trešajā līmenī. Jāšaubās, vai šis iemaksas var veikt šodienas vienkāršie ģimenes cilvēki, kam jāuztur savas ģimenes. Lai saņemtu pašreizējo vidējo pensiju ap 570 eiro mēnesī, kas ir zem 2023.gada Nabadzības riska sliekšņa, algai ir jābūt vismaz ap 1600 eiro mēnesī. Vaina ir tā, ka 1996 gadā pie tik zema algu līmeņa valstī nedrīkstēja ieviest pensiju sistēmu, kas balstās uz personiskajām iemaksām bez jelkāda veida sociāla atbalsta pensijām no zemām algām. Par to var lasīt jaunākās paaudzes doktorantu darbos par pensiju sistēmu Latvijā. Politiķus tas neinteresē, jo tur vajadzīgi papildus naudas līdzekļi. Var tikai apbrīnot Lietuvas Seimu, kas, pretēji Lietuvas valdības gribai, 2017.gadā pieņēma likumu par pensiju sistēmas maiņu un 175 miljonu eiro izdalīšanai 2018.gada valsts budžetā, lai nodrošinātu pāreju uz citu pensiju aprēķināšanas sistēmu. Vai Papardes kundzei var palūgt interviju ar kādu mūsdienīgu zinātņu doktoru pensiju jautājumos, kas ir pētījuši, kas būtu jāuzlabo mūsu sistēmā. lai samazinātu trūcīgo pensionāru skaitu. Ja paskatāmies uz 2023.gadā no jauna piešķirtajām pensijām, tad 60% vai 13268 no jauna piešķirtās pensijas ir zem 2024.gada maznodrošinātās personas sliekšņa 549 eiro mēnesī. Maznodrošināto pensionāru skaits pieaug. Bet valdību un Saeimu, lai cik tas dīvaini nebūtu, tas neuztrauc.

25.apr Atbildēt

Komentēt