Birokrātijas dēļ uz pabalstu jāgaida mēnešiem

© Pixabay.com

Tiesībsargs, izskatot jaunieša ar invaliditāti mammas iesniegumu, vērtēja to, vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir taisnīgi pieņēmusi lēmumus par sociālo pabalstu piešķiršanu, un secināja, ka lēmumu pieņemšanā iestādes nereti rīkojas pārlieku birokrātiski, nevērtējot jautājumu pēc būtības.

Dažādu formalitāšu kārtošana ģimenei prasīja vairāk nekā gadu, kura laikā tā nesaņēma valsts noteiktos pabalstus, un, kad tika pieņemts lēmums pabalstu piešķirt, to izmaksāja tikai par pusgadu. Tomēr tiesībsargs tagad atzīst, ka šajā lietā ir panākts uzlabojums un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra mainīs praksi sociālo pabalstu piešķiršanā cilvēkiem ar invaliditāti uz mūžu.

Mēnešus gaida uz pabalstu

Masu mediji un tiesībsargs, kā arī paši “mūžīgo bērnu” vecāki vairākkārt runājuši par to, ka ģimenes sastopas ar virkni sarežģījumu, bērnam sasniedzot pilngadību. “Šajā brīdī cilvēks faktiski valsts pusē kļūst neredzams. Proti, valsts izliekas, ka par šo cilvēku neko nezina, jo no jauna jānokārto invaliditāte, tiesai jālemj par rīcībspējas daļēju ierobežošanu, bāriņtiesai jālemj par aizgādņa iecelšanu, un tikai tad viņi var vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, lai saņemtu cilvēkam pienākošos sociālos pabalstus,” problēmas atgādina tiesībsargs Juris Jansons.

Bieži vien visu formalitāšu nokārtošana aizņem ievērojami ilgāku laiku nekā seši mēneši, kas ir laika posms, par kādu var pieprasīt sociālos pabalstus, skatoties uz iepriekšējo periodu. Tāpēc nereti pabalsta izmaksā veidojas pārrāvums. Jāatgādina gan, ka Saeima nupat ir labojusi likumu, nosakot tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus jau ar brīdi, kad tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības noteikšanu - tātad vēl pirms tam, kad lieta ir izskatīta un pieņemts nolēmums. Tas nozīmē, ka pašlaik var kārtot dokumentus un vienlaikus pieprasīt pabalstu, kurš parasti arī ģimenei pienākas, jo jaunietim ar invaliditāti uz mūžu nav objektīvu iemeslu, lai “pēkšņi” invaliditāte pazustu.

Tiesībsargs: problēma ir pārāk liela formalitāte situācijās, kur tā nav vajadzīga

Tiesībsargs, izskatot kādas iedzīvotājas - jaunieša ar invaliditāti mātes - iesniegumu, vērtēja, vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir taisnīgi pieņēmusi lēmumus par sociālo pabalstu piešķiršanu tikai par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, kā noteikts likumā, nevis par visu periodu, kopš jaunietis sasniedzis pilngadību.

Iedzīvotāja bez kavēšanās bija iesniegusi dokumentus invaliditātes noteikšanai, vērsusies pēc juridiskās palīdzības, lai sagatavotu un iesniegtu pieteikumu tiesā, tomēr visu formalitāšu nokārtošana aizņēma 19 mēnešus - ievērojamu laiku bija prasījusi gan dokumentu sagatavošana tiesai (aptuveni četri mēneši), gan pats tiesas process (astoņi mēneši). Neskatoties uz šo situāciju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņēma lēmumu par sociālo pabalstu piešķiršanu tikai par pēdējiem sešiem mēnešiem, nevis par visu periodu, kurā bija kārtotas formalitātes, lai iesniedzēja vispār varētu vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pabalsta pieprasīšanai.

“Vērtējot cilvēka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, nav pieļaujams pārlieku formāli uzlūkot normu par pienākumu pieprasīt sociālo pabalstu sešu mēnešu laikā,” norāda tiesībsargs. “Šīs normas mērķis ir disciplinēt cilvēkus savlaicīgi vērsties iestādē. Konkrētas prasības attiecināšana uz iesniedzēju būtu atbilstoša vienīgi tad, ja viņas rīcībā būtu pabalstu pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti jau dēla pilngadības sasniegšanas brīdī un iesniedzēja pati neattaisnoti vilcinātos ar vēršanos iestādē vai kavētu procesu, piemēram, tiesā.”

Tiesībsargs konstatēja, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sākotnēji nav iedziļinājusies jautājuma būtībā, kas noveda pie būtiska iedzīvotājas dēla tiesību aizskāruma. “Valstij ir pienākums rūpēties par iedzīvotāju interesēm, tostarp veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai visi cilvēki ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības,” uzsver tiesībsargs.

Mainīs pabalstu piešķiršanas kārtību

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piekritusi tiesībsarga ierosinājumam un mainīs līdzšinējo kārtību pabalstu piešķiršanā, kas ir labvēlīgs iznākums “mūžīgo bērnu” vecākiem, kas visbiežāk ir viņu aizgādņi, kuri saņem valsts sociālos pabalstus par pilngadību sasniegušiem bērniem ar invaliditāti kopš bērnības.

Pēc tiesībsarga aicinājuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lēmumu konkrētajā lietā ir pārskatījusi, pieņemot lēmumu izmaksāt sociālos pabalstus par visu periodu, kopš jaunietis bija sasniedzis pilngadību. “Turpmāk, veicot valsts sociālo pabalstu piešķiršanu aizgādņiem par pilngadību sasniegušām personām ar invaliditāti, tiesību normas tiks piemērotas pēc būtības, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus kopsakarā,” iestāde raksta atbildes vēstulē tiesībsargam. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, iespējams, caurlūkos pieņemtos lēmumus līdzīgās lietās pēdējo trīs gadu periodā.

Izpēte

Māra Čaklā (1940-2003) dzejoļu krājumā “Lapas balss” (1969) ievietotajā dzejolī “Izkapts ābelē (Anno 1944)” var saskatīt padomju režīmam vismaz kabatā parādītu pigu, bet tālāk seko “47. gada Kurzemes balāde” ar nacionālo partizānu apsaukāšanu par bandītiem.